Nākamgad demogrāfijas uzlabošanai valdība ir atvēlējusi 28 miljonus eiro, bet, kā tos sadalīs, vēl gan līdz galam nav īstas skaidrības. Kā palielināt un kā palielinās ģimenes pabalstu? Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējuši vairāki priekšlikumi. Pašlaik, kā zināms, ģimenes valsts pabalsts ir noteikts pēc bērnu skaita ģimenē un par katru bērnu tas ir atšķirīgs. Arī sociālajos tīklos virmo diskusijas, kā pareizi būtu palielināt šo pabalstu un vai pabalsta palielināšana atrisinās demogrāfijas jautājumu, kā arī – vai ir vērts pašlaik runāt par “trešā bērna politiku”, ja būtu vairāk jāpievērš uzmanība “otrā bērna politikai”. Kā izrādās, Latvijā 70 procentos ģimeņu ir viens bērns, līdz ar to “otrā bērna politika” ir daudz aktuālāka. Ir daļa, kas ar vārdiem brīžos, kad tiek runāts par ģimenes pabalsta reformu, asi un nosodoši uzbrūk mammām un tēviem, norādot – vai tad bērni dzimst pabalstu pēc! Bet, ja mēs maksājam sociālo nodokli, kas nav mazs, tad vēlamies pretī saņemt arī sociālās garantijas! Un tas ir tikai normāli un pašsaprotami. Daudzas ģimenes gaida šo atbalstu. Nepiekrītu priekšlikumam par tādu ģimenes valsts pabalstu palielināšanas modeli, kas daudzām ģimenēm pabalsta apmēru pēkšņi samazinātu. Proti, viens no priekšlikumiem, kas publiski izskanējis, bija mainīt pabalsta piešķiršanas kārtību, kad pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no tā, cik vispār bērnu ir ģimenē, bet no tā, cik ģimene pašlaik audzina. Ja pirmais bērns ir pilngadīgs, tad viņš vairs nav mans pirmais bērns, savukārt mans pirmais bērns pēc šī modeļa būtu patiesībā mans otrais bērns, jo viņš nav vēl pilngadīgs. Tad, kad viņš kļūs pilngadīgs, tad mans trešais bērns kļūs par manu pirmo bērnu. Šis modelis sacēla pamatīgu vētru sociālajos tīklos. Piekrītu demogrāfam Ilmāram Mežam, ka, veicot pabalsta reformu, nedrīkst būt ģimenes, kurās situācija pasliktināsies. Vislabāk būtu, ja tiktu nodrošināta tāda sistēma, kad ieguvējas ir visas ģimenes vai vismaz neviena nav zaudētāja.
