Mamma svētdienas rītā, ienākot no pastaigas, sauc jau koridorā: “Ārā ir tik labs laiks un daba tāda, ka to varētu gleznot… ja būtu kaut nedaudz talanta!”
Un te es uzreiz atceros, ko augstskolā teica pasniedzēja – visi bērni māk zīmēt un māk dziedāt, to, ka mēs to neprotam, mums ieskaidro zīmēšanas un dziedāšanas skolotāja. Protams, ne jau visi uzreiz būs operdziedātāji un slaveni mākslinieki, bet ikdienas vajadzībām – uzzīmēt puķīti vai bērnam nodziedāt šūpuļdziesmu – prot ikviens!
Manam dēlam ir gadījies piedzimt ar absolūto dzirdi, tāpēc viņš gan korī dziedāja, gan spēlēja mežragu, nu vismaz tik, cik es viņu pie rokas vedu uz mūzikas skolu. Pēc tam spurainais pusaudzis pateica: nē!
Lielā māsa veda mazo brāli uz folkloras kopas jauno dalībnieku uzņemšanu. Vēl šodien esmu pateicīga kopas vadītājai, ka viņa ne tikai uzņēma brāli, bet lūdza palikt arī māsu, kurai mūzikas skolotāja it kā bija redzējusi lāci uz auss uzkāpjam. Ja pa vidu bariņā kāds arī drusku rūc tautasdziesmu, to jau nepamana, bet gandarījums, ka esi novērtēts, ir neizmērojams. Pulkā dejojot un dziedot, bērnam pazūd kautrība runāt sabiedrībā, rodas prasme uzstāties un paust savu viedokli. Ar laiku viņš jau vairs nerūc, bet skanīgi dzied!
Šobrīd viņa šūpuļdziesmas pirms aizmigšanas dzied tur, tālajā zemē, saviem auklējamajiem. Un ziniet – viņiem ir gluži vienalga, vai nots ir pareizā, vai meldiņš tiek noturēts līdz galam perfekti.
Skaudrais spriedums “tu neko nemāki, tu neesi talantīgs” paliek uz visu mūžu, iestājas tāda kā kautrība, kā pieticība un neticība saviem spēkiem. Skolotājs vai kāds no vecākiem, kurš bērnam ir autoritāte, ar vienu frāzi var apstādināt vēlmi darboties uz ilgiem gadiem vai – vēl ļaunāk – nomākt uz visiem laikiem, tāpēc, pirms bārstīt kritiku, jāpadomā, vai tas mazais cilvēks to spēs izturēt.
Katram ir savs īpašais lietu redzējums. Kurš gan ir teicis, ka tikai viens ir pareizais? Neaizmirsti to nākamreiz, kad ļoti, ļoti gribēsies kādu kritizēt par viņa garadarbu!
Un tagad salasi lielu pušķi kļavu lapu un iebāz tajā degunu – sajūti, kā smaržo rudens! Vai vēl labāk – iekrīti lapu kaudzē un pavēro debesis!
