Bijušās Jaungulbenes arodskolas mācību korpusa (“Jaungulbenes alejas”) pārveide par sociālās aprūpes centru uz priekšu virzās ne tik ātri, kā varētu vēlēties, kaut vajadzība pēc šāda objekta ir liela.
Novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs “Dzirkstelei” atklāj – pēc “Jaungulbenes aleju” pārbūves un nodošanas ekspluatācijā šeit būs vieta 90 sociāli aprūpējamajiem klientiem.
26.oktobrī Gulbenes novada domes sēdē ir paredzēts steidzami pārskatīt “Jaungulbenes aleju” pārbūvei plānoto finansējumu, lai varētu iekļauties arvien augošajās būvniecības cenās.
Kā zināms, pašvaldība ar publiskā iepirkuma palīdzību meklē būvnieku minētā objekta pārveidei. Ir pieteikušies seši pretendenti. Jaunākā informācija liecina – “Jaungulbenes aleju” pārbūves kopējās izmaksas varētu sasniegt 2 500 000 eiro (30.marta domes sēdē bija runa par 1 600 000 eiro), tajā skaitā energoefektivitātes nodrošināšanas izmaksas – 996 470,59 eiro, no kurām 85 procenti jeb 847 000 eiro būs Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda, 3,75 procenti jeb 37 367,65 eiro būs līdzekļi no valsts budžeta, bet 11,25 procenti jeb 112 102,94 eiro būs pašvaldības līdzfinansējums. Tātad pusotrs miljons eiro būs vēl jāpiemaksā pašvaldībai, lai iecerēto objektu vispār varētu izveidot atbilstoši mūsdienu vides pieejamības un ugunsdrošības prasībām.
“Jaungulbenes alejās” ir nepieciešams un taps lifts guļošo klientu transportēšanai. Tiks izmantoti pacēlāji kustībai starp stāviem. Būs ugunsdrošas durvis, drošības barjeras. Turklāt tam visam ir jābūt sertificētam.
Par izdevumu palielinājumu “Jaungulbenes aleju” pārbūvei deputāti runāja jau pagājušajā nedēļā gan tautsaimniecības, gan finanšu komitejas sēdē. Objekta plānotās izmaksas – vidēji 600 līdz 700 eiro par katru kvadrātmetru. Iecere esot izmantot materiālus, kas kalpotu ilgmūžīgi. Uzlabojot ēkas energoefektivitāti, tās ekspluatācija būšot ļoti lēta. Ēkas sildīšanai tiks izmantots pirms diviem gadiem iegādāts moderns apkures katls.
Ir rinda uz brīvām vietām
Novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs informēja deputātus, ka šobrīd novada teritorijā jau ir trīs mājvietas, kurās pašvaldība nodrošina klientiem pilnu sociālo aprūpi: “Siltais” Līgo pagastā, “Dzērves” Daukstu pagastā un “Tirza” Tirzas pagastā. Kopumā tās ir vairāk nekā 100 garantētas vietas (52, 30 un 24 vietas) pieaugušajiem, galvenokārt vecajiem cilvēkiem, kuri paši sevi vai kurus viņu tuvinieki nespēj aprūpēt. Ar šīm nodrošinātajām vietām pašu novada sociālās aprūpes centros ir par maz. Pašvaldība ir spiesta pirkt šo pakalpojumu ārpus savas teritorijas 13 personām. J.Antaņevičs uzsver, ka pieprasījums pēc brīvām vietām sociālās aprūpes centros ir liels. Turklāt ne tikai pašu novadā. Viņš ir interesējies, ka, piemēram, Rīgā pašvaldība meklē šādu iespēju vismaz 300 cilvēkiem. Savulaik, kad Gulbenes novadā vēl tikai sākusies sociālās aprūpes centru izveide, bijusi doma, ka šīs iestādes kā maksas pakalpojumu saviem iedzīvotājiem varēs izmantot citas Latvijas pašvaldības. Taču prakse rādot – vietu knapi pietiek pašu cilvēkiem. Novada sociālās aprūpes centros mitinās gan tādi seniori, kuri paši maksā par šo pakalpojumu (pašlaik 33), gan tādi, ar kuru pensiju vien nepietiek, lai apmaksātu visus izdevumus, un pašvaldībai ir jāpiemaksā. Aprūpējamajiem uz rokas paliek arī kabatas nauda – 10 procenti no pensijas.
Ir vēl citas iestrādes
Tuvākajā laikā novadā paredzēts pārstrukturēt sociālās aprūpes iestādes. Piemēram, “Tirzā” ar laiku par atbalstīta projekta finansējumu tiks izveidota dzīvojamā māja cilvēkiem ar vieglu garīgo invaliditāti, tādējādi dodot viņiem iespēju dzīvot sabiedrībā, nevis institūcijā. Tas nozīmē, ka turpmāk sociālās aprūpes centra funkcijas bez “Siltā” un “Dzērvēm” veiktu vēl tikai “Jaungulbenes alejas”.
J.Antaņevičs veicis izpēti, cik novadā ir iedzīvotāju, kuriem ir 60 gadu un vairāk un kuru bērni dzīvo un strādā ārzemēs. Šādu senioru esot vairāk nekā 5600. Pilnīgi iespējams, ka daudziem no viņiem varētu rasties vajadzība ar laiku pārcelties uz dzīvi sociālās aprūpes iestādē.
Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs, deputāts Gunārs Ciglis vēlējās uzzināt, vai novadā ir privāti veidotas sociālās aprūpes iestādes. J.Antaņevičs sacīja, ka kaut kas tamlīdzīgs esot Lejasciemā. Tur cilvēkam uzturēšanās maksa mēneši esot vairāk nekā 200 eiro. Tā esot kā viesu māja senioriem, bet nav nodrošināta medicīniskā aprūpe, zāles. Dzirdēts, ka arī pilsētā gribēts veidot privāto pansionātu, taču ideja atmesta.
