Vidusskolas 10.-12.klašu posmā klasē būtu
jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne
mazāk kā sešiem skolēniem, secināts pētījumā “Optimālā vispārējās
izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”.
Lai Latvijas skolēniem nodrošinātu konkurētspējīgu izglītības līmeni
attīstīto valstu vidū, arī izglītības sistēmai efektivitātes rādītājos
jātuvojas attīstītajām valstīm. Pētījumā norādīts, ka skolēnu un
skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus
rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma
līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu. Pētījuma autori
ir pārliecināti, ka ar esošo finansējumu to iespējams paveikt, tikai
veicot skolu tīkla optimizāciju.
Konkrēti priekšlikumi optimālajam vidusskolu izvietojuma modelim
izstrādāti, ņemot vērā projekta gaitā izveidotās skolu tīkla
ģeotelpiskās plānošanas platformas iespējas. Priekšlikumos tāpat ņemtas
vērā konsultācijas ar izglītības nozares ekspertiem, skolu un pašvaldību
pārstāvjiem, kā arī no iedzīvotājiem gūtās atziņas un informācija.
Modeļa izstrāde balstīta uz skolām noteiktiem kritērijiem, kas
atbilstoši izvirzītajiem Eiropas līmeņa nosacījumiem Latvijas apstākļos
spētu nodrošināt konkurētspējīgas izglītības līmeni. Nepieciešamību
noteikt minimālā skolēnu skaita kritērijus valsts līmenī sarunās ar
pētniekiem norādījuši arī vairāku pašvaldību vadītāji, par argumentu tam
minot pašvaldību deputātu vidū izplatīto izvairīšanos no nepopulāru
lēmumu pieņemšanas. Arī vairāku pašvaldību izpildvaru pārstāvji
norādījuši, ka, esot šādiem kritērijiem, vietvaru deputātu lēmumi kļūtu
atbildīgāki.
Ņemot vērā Latvijas nevienmērīgo apdzīvotību, katrā skolu kategorijā
noteikts atšķirīgs minimālā skolēnu skaita slieksnis atkarībā no skolas
atrašanās vietas.
Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar
vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri,
bijušie rajonu centri – Ventspils, Talsi, Tukums, Kuldīga, Saldus,
Dobele, Bauska, Limbaži, Cēsis, Valmiera, Valka, Gulbene, Alūksne,
Madona, Ogre, Aizkraukle, Jēkabpils, Preiļi, Krāslava, Rēzekne, Ludza,
Balvi, kā arī Smiltene un Līvāni. Šajā kategorijā ir arī ar Rīgu
visciešāk saistītā Pierīgas teritorija – Jūrmala, Piņķi, Jaunmārupe,
Mārupe, Olaine, Tīraine, Ķekava, Katlakalns, Baloži, Ikšķile, Salaspils,
Saurieši, Ulbroka, Upesciems, Ādaži, Carnikava (uzskaitītas tikai tās
apdzīvotās vietas, kurās ir vispārizglītojošās skolas).
Trešajā kategorijā iekļauta pārējā Latvijas teritorija, izņemot
attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Bet ceturtā kategorija ir kā
izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to neattiecinot uz mazpilsētām un
ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur
iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi
noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko
transportu, nepārsniegtu stundu.
Raugoties uz rekomendējamo minimālo skolēnu skaitu 10.-12.klasēs ar
pārejas periodu līdz 2020.gada 1.septembrim, rosināts noteikt, ka visā
Latvijas teritorijā tiem būtu jābūt 150 skolēniem, bet attālās un reti
apdzīvotās teritorijās – 60 skolēniem. Savukārt no 2020.gada 1.septembra
līdz 2023.gada 1.septembrim pirmās kategorijas pilsētām 10.-12.klasē
būtu jābūt ne mazāk kā 225 skolēniem, pārējā Latvijas teritorijā – 150,
bet attālajās un reti apdzīvotajās teritorijās – 75 skolēniem.
Šāds skolēnu skaits noteikts, lai vidusskolas posmā katrā vecuma
grupā būtu iespējams nokomplektēt vismaz divas (lielajās pilsētās –
trīs) pilnas paralēlklases, kur būtu iespējama dažādas ievirzes mācību
programmu realizācija. Pētnieki uzsvēruši, ka tas gan nenozīmē, ka
ikvienā klasē jābūt tieši 25 skolēniem, bet gan to, ka vidējam skolēnu
skaitam katrā vidusskolas klasē jābūt ne mazākam par 25.
Šajos kritērijos gan nav apskatītas valsts ģimnāzijas.
Lai arī pētījuma rezultātā ir izstrādāts modelis tikai optimālajam
vidusskolu tīklam, pētnieki apzinās, ka izglītības tīkla reformas gaitā
izvirzītos mērķus izdosies sasniegt tikai tad, ja tiks sakārtots viss
izglītības iestāžu tīkls, ieskaitot pamatskolas un sākumskolas, tāpēc
informatīvos nolūkos pētījuma autori minējuši kvantitatīvos kritērijus
arī šīm skolām.
Pamatskolas 7.-9.klašu posmā lielpilsētās būtu jāmācās ne mazāk kā
150 skolēniem pārejas periodā līdz 2020.gada 1.septembrim un 225 – līdz
2023.gada 1.septembrim. Pārējā Latvijas teritorijā – 150, bet attālās un
mazapdzīvotās teritorijās – 30 skolēniem. Pētnieki skaidroja, ka
salīdzinoši augstie skolēnu skaita kritēriji pamatskolās ārpus reti
apdzīvotajām teritorijām izskaidrojami ar problēmām mazākam skolēnu
skaitam nodrošināt slodzes un atalgojumu fizikas, ķīmijas, bioloģijas,
ģeogrāfijas un citu specializēto priekšmetu skolotājiem, kā arī ar
nepamatoti augstajām dabaszinātņu kabinetu nodrošināšanas izmaksām.
Savukārt sākumskolās 1.-6.klasē lielpilsētās būtu jābūt ne mazāk kā
450 skolēniem, Pierīgā un reģionālajos attīstības centros – 300
skolēniem, pārējā Latvijas teritorijā izglītības pieejamība tiktu
nodrošināta maksimāli tuvu dzīvesvietai, izņemot gadījumus, kad bērnu
skaits ir nepietiekams, lai nokomplektētu klasi – tie ir vismaz seši
skolēni klasē īpaši attālās vietās, bet ne pilsētu tuvumā. Ja skolēnu
skaits skolā ir mazāks par 90, tā pētnieku ieskatā būtu jāreorganizē kā
lielākas skolas struktūrvienība, tādējādi nodrošinot lielākas skolas
iespējām atbilstošu izglītības kvalitāti.
