Lielu sabiedrības interesi ir izraisījis Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Andra Vējiņa publiski paustais, ka pašvaldība konceptuāli atbalsta industriālā parka izveidi Šķieneros uz kādreizējās “Gulbenes lauktehnikas” bāzes, kas vēsturiski aizņem aptuveni 18 hektārus zemes ar ražošanas vajadzībām būvētām ēkām, pagalmiem.
Tas nozīmē, ka šī teritorija pēc reiz piedzīvotās privatizācijas atjaunotajā brīvvalstī tagad gaida kārtējo pārdzimšanu. Šīs teritorijas tēvs, ja tā varētu teikt, vietējais uzņēmējs un kādreizējais “Gulbenes lauktehnikas” vadītājs Vasilijs Zagoruiko “Dzirkstelei” atzīst – ir sapratis, ka visu paturēt savās rokās šodien vairs nav pareizi, ir jāsadarbojas un jādod iespēja visiem, kuri to vēlas.
Atdod komunikācijas un piedāvā vietu peldbaseinam
Pirmie pretimnākšanas soļi no V.Zagoruiko personīgi un ar viņa vārdu saistīto uzņēmumu puses attiecībā uz pašvaldību – Šķieneru centrālapkures, ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras, kā arī pakalpojumu sniegšanas nodošana pašvaldības (SIA “Gulbenes nami” un Stradu pagasta pārvalde) rokās. Tas vēl nav viss. V.Zagoruiko saka – ir izteicis piedāvājumu Šķieneru bijušo sporta namu uzdāvināt pašvaldībai vai kādam citam iniciatīvas bagātam partnerim, lai tikai tur tiktu izveidots peldbaseins, kas kalpotu visu novada iedzīvotāju labumam. V.Zagoruiko uzskata, ka viņa kādreizējais darbinieks Māris Čakars, kurš tagad vada Gulbenes sporta skolu, varētu šo ideju realizēt. Pirmās sarunas par to jau notikušas, un ideja apspriesta arī novada domes sporta komisijā.
Jāatgādina, ka jau pirms septiņiem gadiem V.Zagoruiko biedrības “Vidzemes reģiona uzņēmējdarbības atbalsta centrs” vārdā (saskaņā ar “Lursoft”datiem biedrība likvidēta tikai šogad septembrī) līdzīgu ideju centās virzīt caur novada domi, bet toreizējā pašvaldība ar tās vadītāju Sandru Daudziņu priekšgalā šo ideju neatbalstīja. Tad bija doma Šķieneru bijušo un ilgstoši neizmantoto sporta namu pārveidot par izstāžu kompleksu. Toreiz V.Zagoruiko laikrakstam teica, ka novada deputātiem trūkst lokālpatriotisma jūtu. Ar tagadējo novada pašvaldības vadītāju A.Vējiņu esot izdevies rast kopēju valodu un sajust ieinteresētību sadarbības veidošanā. V.Zagoruiko atklāj – ideja par Šķieneru sporta nama turpmāko pielietojumu nav zaudējusi aktualitāti arī tagad. Vēsturiskie dati liecina, ka Šķieneru sporta nams ekspluatācijā ir nodots 1984.gadā, un tā kopējā platība ir 1963,4 kvadrātmetri, bet piegulošās zemes platība – vairāk nekā 2 hektāri. Šķieneros visi zina, ka šai ēkai ilgstoši nav bijusi pievienota centrālapkure.
Pašvaldība saredz vietu, ko piedāvāt uzņēmējiem
A.Vējiņš “Dzirkstelei” saka, ka ideja par industriālo parku Šķieneros ir turienes uzņēmēju privātā iniciatīva. A.Vējiņš par to runājis ar Šķieneru uzņēmējiem Vasiliju un Maksimu Zagoruiko – cilvēkiem, kam pieder zeme un jau izmantotās vai potenciāli izmantojamās ražošanas ēkas ciemā. “Ja atbrauc uzņēmējs, piemēram, no Rīgas un saka, ka viņam uzņēmējdarbības izvēršanai ir nepieciešami 2 hektāri zemes ar attiecīgu infrastruktūru, ja viņš vaicā, kur var iegādāties zemi vai atrast sadarbības partnerus, mēs, pašvaldība, paredzam – ir tāda vieta Šķieneros. Protams! Tā taču ir industriāla rakstura teritorija. Tālāk notiek konkrētu uzņēmēju sarunas ar konkrētās teritorijas īpašniekiem. Kā tālāk notiek šīs sarunas, to pašvaldība, protams, nevar ietekmēt,” saka A.Vējiņš.
Novada domes deputāts Gunārs Ciglis “Dzirkstelei” saka – šajā Šķieneru industriālajā zonā pašvaldība tagad ir ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu sniedzēja jau esošajiem un topošajiem partneriem. Tādējādi esot jāuzskata, ka pašvaldība jau ir ieinteresēta un līdzdarbīga šajā industriālajā zonā. G.Ciglis nenoliedz – novada dome ir gatava kompromisiem un sadarbībai ar V.Zagoruiko viņa ideju risinājumā, jo ir izdevies panākt savstarpēju pretimnākšanu, kas vērtējama pozitīvi.
Fakti
◆ Nacionālā arhīva dati liecina, ka valsts uzņēmums “Gulbenes lauktehnika” ir pastāvējis no 1961. līdz 1995.gadam. “Lursoft” dati liecina, ka Uzņēmumu reģistrā “Gulbenes lauktehnika” fiksēta 1991.gadā, bet likvidēta 1999.gadā. 1993.gadā Latvijas Ministru padome izdeva likumu “Par privatizējamajiem valsts autoservisa uzņēmumiem”, kuru skaitā bija arī “Gulbenes lauktehnika”.
