Ar Ministru kabineta lēmumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs 14,87 miljonus eiro, lai Lauku atbalsta dienests primāro produktu ražotājiem daļēji kompensētu zaudējumus par augusta lietavās un plūdos bojā gājušo sējumu, stādījumu kultūrām un sienu. Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldē tika saņemti 522 iesniegumi, piesakot kompensācijas Gulbenes, Alūksnes, Apes, Balvu, Baltinavas, Viļakas un Rugāju novadā.
Nosaka kompensāciju likmes
“Ir zināmas kompensāciju likmes par dažādām lauksaimniecības kultūrām. Tās aprēķināja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra darbinieki. Aprēķini ir veikti, ņemot vērā vidējās izmaksas (sēklas, minerālmēsli, augu aizsardzības līdzekļi, tehnikas izdevumi) uz hektāru katrai lauksaimniecības kultūrai,” stāsta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājas vietniece Elita Mozule.
Kompensēs 71,9 % ieguldījumu. “Visas applūdušās platības tika apsekotas, un secināts, ka tās ir pamatoti pieteiktas kompensācijām. Neviens lauksaimnieks nav ieinteresēts nenovākt ražu, jo, to realizējot, var saņemt lielāku naudu, nekā ir noteikta kompensācija. Tiesa, bija gadījumi, kad pieteiktās platības tika daļēji atsauktas, jo tomēr izdevās novākt ražu no tām,” skaidro E.Mozule.
Apseko apmēram 1000 hektārus
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC ) Gulbenes biroja vadītāja Inga Freimane atklāj, ka jau 24.augustā tika sākta lauksaimniecības kultūru lauku apsekošana. “Esmu ne tikai biroja vadītāja, bet arī agronome un augkopības konsultante, tāpēc bija skaidrs, ar ko var draudēt tas, ka bija nokulti tikai 8 procenti graudaugu platību. Labība vēl nebija gatava, to ietekmēja lēnā veģetācija ar zemajām gaisa temperatūrām un lietainais laiks,” akcentē I.Freimane.
Lauksaimnieki, kuri nevarēja savākt sienu, tika mierināti, ka lopbarībai būs iespēja sagatavot salmus. Tā izrādījās naiva cerība, jo lija visu septembri. Pieci Lauku atbalsta dienesta un LLKIC Gulbenes biroja speciālisti pusotru mēnesi izbrauca uz saimniecībām, lai apkopotu informāciju un novadā izsludinātu ārkārtas situāciju. Viņi vērtēja vairāk nekā 1000 hektārus dažādu lauksaimniecības kultūru platību, bet saimnieki teica, ka vēl mēģinās vismaz daļu novākt. “Ja no satelīta redzēja, ka visa platība ir ūdenī, tad nebija vērts braukt, turklāt bija vietas, kur līdz laukam nemaz nevarēja nokļūt,” stāsta I.Freimane.
Mudina apdrošināt sējumus
Izmaksājamās kompensācijas ir par 5 % palielinātas tiem lauksaimniekiem, kuri savas lauku kultūru platības ir apdrošinājuši. Tas tiek darīts, lai veicinātu lauksaimnieku aktivitāti savu platību apdrošināšanā pret dabas izraisītiem riskiem. Ziemeļaustrumu reģionālās pārvaldes teritorijā ir apdrošināti mazāk nekā 7 % saimniecību. Lauksaimnieki uzskata, ka viņiem sējumu apdrošināšana nav izdevīga. Ir paredzēta apdrošināšana pret sējumu izsalšanu, izsušanu, pret veldri… Turklāt zaudējumu atlīdzība ir noteikta neliela. Uz graudiem, kuri ir nogatavojušies, apdrošināšanas risks neattiecas. Tā bija šoruden, kad graudi nogatavojās vēlāk un tos nepaspēja nokult, pirms sākās ilgstošas lietavas. Zaudējumi lauksaimniekiem šogad ir ļoti lieli – ne valsts atbalsts, ne apdrošināšana nespēj pilnībā tos segt. Tomēr kompensāciju izmaksa ir vienreizēja, un valsts negrasās zemniekus atbalstīt katru gadu.
Plūdu sekas jutīs vēl ilgi
“Situācija, ka nevarēja iesēt ziemājus vai arī sēja tika veikta ļoti vēlu, rada papildu riskus, pirmkārt, risks būs to pārziemošana. Ja saimniecībā, kurā ir 800 hektāri graudaugu platību, ir apsēti tikai 15 %, tad viss pārējais būs jāapsēj pavasarī. Turklāt jau tagad ir skaidrs, ka problēmas radīs vasarāju labības sēklas nodrošināšana. Gandrīz visi nokultie graudi ir derīgi tikai lopbarībai, tātad sēkla būs jāmeklē citos reģionos. Zemgalē nebija plūdu, bet tur vasarāju kultūras audzē maz. Agrāk atbalsts bija Lietuvas lauksaimnieki, bet tagad kaimiņiem ir līdzīga situācija,” skaidro I.Freimane.
Ne mazāk būtiska ir barības vielu izskalošanās augsnē, tāpēc daudzviet laukus iekopt būs jāsāk gandrīz no jauna. “Ne tikai aizskalots siens, pļavas un ganības ir zem ūdens, bet pārmitrās pļavās ir cietuši sētie vērtīgie zālāji – āboliņš, lucerna, kuriem nepatīk pārliekais mitrums. Tie var slikti pārziemot, un pavasarī būs izretināts zālājs,” pieļauj I.Freiberga.
Fakti
Lielākās kompensācijas likmes saņems par plūdos zaudētām šādu kultūraugu platībām: ziemas rapsis – 355,9 eiro par hektāru, ziemas kvieši – 233,67 eiro par hektāru, vasaras rapsis – 222,17 eiro par hektāru, vasaras mieži un kvieši – 208,51 eiro par hektāru, lauka pupas un zirņi – 199,16 eiro par hektāru, ziemāju sējumi 2018.gada ražai – 195,56 eiro par hektāru, rudzi – 170,4 eiro par hektāru, auzas – 148,83 eiro par hektāru, griķi – 120,79 eiro par hektāru. Pati lielākā kompensācijas likme ir par kartupeļiem – 1229,49 eiro par hektāru, kā arī par dārzeņiem – 682,33 eiro par hektāru. Mazākās kompensācijas likmes ir bastarda āboliņam, sarkanajam āboliņam, amoliņam, lucernai – 39,54 eiro par hektāru un siena tonnai – 30,55 eiro.
“Torņkalns” iztiek bez kompensācijām
Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimnieks Andris Gargurnis nav pieteicies kompensācijām par lietavu nodarītajiem zudumiem. Viņš savas 650 hektāru graudaugu platības spējis nokult.
Graudus kaltē divās kārtās
“Zudumi, protams, ir lieli, bet šonedēļ kulšanu beidzu. Sevišķi pēdējās dienās gandrīz puse graudu palika zemē. Protams, bija arī izslīkušas un applūdušas vietas, bet nebija tā, lai mērītu un pieteiktu platības kompensācijām. Laikā nenovācot, tiek zaudēta graudu tilpuma masa un arī kvalitāte. Visi graudi ir lopbarībai. Ja daudz ir dīgušu graudu, tad arī lopbarībai tie neder. Paldies Dievam, tādu nebija. Tomēr graudos ir liels mitrums, tāpēc tie jākaltē divās kārtās,” secina A.Gargurnis.
Tā kā visi graudi ir lopbarības, pavasarī sēkla būs jāpērk. A.Gargurnis domā, ka gan jau atradīsies iespējas to iegādāties. Tiesa, tie būs papildu izdevumi. “Laikapstākļi ir radījuši lielus zaudējumus arī nākamajiem gadiem. Graudaugu raža šogad bija pat labāka nekā pērn, kas naudas izteiksmē bija vēl sliktāks. Tagad gandrīz nav iesēti ziemāji. Tas nozīmē, ka arī nākamgad kulšana būs vēlu, jo visi būs vasarāji,” spriež lauksaimnieks. Nedaudz tika iesēts ziemas rapsis, taču tas nepārziemos: sadīga, bet ūdenī nosmaka.
Neredz jēgu apdrošināt
sējumus
Sējumus apdrošināt A.Gargurnim “neceļas roka”. “Līdz šim visas apdrošināšanas darbojas augu veģetācijas periodā. Tas jau bija beidzies, kad sākās lietavas un plūdi. Tas nozīmē, ka nosacījumi ir tādi, ka nav jēgas apdrošināt. Arī pagājušais gads bija drūms – ar sausumu un neražu, bet vai tāpēc kāds saņēma apdrošināšanas atlīdzību? Domāju, ka nē,” secina A.Gargurnis. Ja varētu apdrošināt ražu, lai būtu piecas tonnas no hektāra, tad viņš būtu pirmais, kurš vēlētos apdrošināt sējumus. “Visi lielākie zaudējumi vienmēr ir pēc veģetācijas perioda, kad nav iespējams graudus novākt vai arī tie kļūst par lopbarību,” norāda zemnieks.
Ja lauki ir meliorēti un meliorācijas sistēmas ir darba kārtībā, tad lauksaimniecības kultūras lietavās un plūdos cieš mazāk. A.Gargurnis atzīst, ka meliorācijas sistēmas nedarbojas, jo nepietiek naudas to sakārtošanai. Ne lauksaimnieki, ne mednieki netiek galā ar bebriem, kas aizsprosto novadgrāvjus. “Tomēr lielākās problēmas rada tas, ka meliorācijas sistēmas nedarbojas uz lauka. Pagājušajā gadā varēja nedaudz tās remontēt, bet šogad neizdevās, jo lietū jau tādu darbu nedarīs. Ja izrok bedri, tā uzreiz piepildās ar ūdeni,” pamato A.Gargurnis. Arī meliorācijas darbiem ir vajadzīgi labi laikapstākļi
