Šobrīd
ar vakcinācijas palīdzību cilvēki sevi var pasargāt no vairāk
nekā 30 slimībām, un Pasaules veselības organizācija seko līdzi
vēl vairāk nekā 20 jaunu vakcīnu izstrādei, kas nākotnē ļaus
vērsties pret tādām slimībām kā malārija, HIV un citām.
Tikmēr Latvijā iedzīvotājus joprojām nākas pārliecināt par
vakcinācijas nepieciešamību un indivīda atbildību slimību
profilaksē. Imunizācijas līmenis, izmantojot pēdējo 15 gadu
laikā Latvijas vakcinācijas kalendārā iekļautās vakcīnas, ir
nepietiekams, kaut gan ar šo vakcīnu palīdzību ir izdevies
ierobežot vairākas bīstamas infekcijas slimības, atzīst Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti. Šie un citi
temati tika pārrunāti trešdien notikušajā domnīcā “Ieraugi
nezināmo – inovatīvā vakcinācija” Rīgas Stradiņa
universitātē, piedaloties vadošajiem infektologiem.
Vakcinācijas
rezultātā pasaule šodien vairs nepazīst bakas, ir ierobežots
poliomielīts un citas bīstamas infekcijas slimības, diskusijā
uzsvēra Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas
centra vadītāja Dace Zavadska.
Savukārt
pēdējo 15 gadu laikā vakcinācijas kalendārā iekļautās
vakcīnas Latvijā ļāvušas ierobežot tādas slimības kā
pneimokoku un meningokoku infekcijas – slimības ar ļoti augstu
mirstību. Ieguvumus no vakcīnas pret dzemdes kakla vēzi izraisošo
cilvēka papilomas vīrusu varēs novērtēt pēc 20-50 gadiem, kad
būs vērojams minētā audzēja samazinājumus to sieviešu grupā,
kas patlaban tiek vakcinētas pret šo vīrusu, norādīja
D.Zavadska.
No pēdējās
desmitgades vakcīnām sabiedrības veselībai būtisku ieguvumu
nesušas arī vakcīnas pret rotavīrusu un vējbakām. Valsts
apmaksāta vakcinācija pret rotavīrusu tika sākta 2015.gadā, un,
kā liecina SPKC dati, jau gadu vēlāk saslimstība saruka uz pusi
(2015.gadā bija 150,5 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet
2016.- 76,3). Tāpat kopš 2008.gada, kad valsts apmaksāto vakcīnu
sarakstā tika iekļauta vējbaku vakcīna, divkārt samazinājusies
saslimstība arī ar šo infekciju (2008.gadā hospitalizēts
131vējbaku pacients, bet 2016.gadā – tikai 55).
Kā pozitīvu
tendenci Latvijā var uzskatīt to, ka pēdējos gados arvien pieaug
vakcinācijas aptvere pret pneimokoku infekciju, sasniedzot 93,3%.
Tomēr SPKC atzīst, ka vakcinācijai pret pneimokokiem, vējbakām
un cilvēka papilomas vīrusu Latvijā kopumā nav pietiekama
aptvere. „Pret šīm slimībām imunizācijas līmenis nesasniedz
noteikto mērķa līmeni – 95%,” norādīja SPKC Infekciju
slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Ieva
Kantsone.
Neredzot
infekciju slimību postošo ietekmi, Latvijā daudzi neapzinās
vakcinācijas būtisko lomu sabiedrības veselībā. „ASV savulaik
veikts pētījums rāda: ja nebūtu vakcinācijas, vidusskolu
mūsdienās beigtu tikai puse no audzēkņiem. Pārējie būtu
miruši. Ir svarīgi, lai cilvēki ieraudzītu ieguvumus, jo tad
attieksme pret vakcināciju mainās,” atzina Bērnu klīniskās
universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace
Gardovska. Savukārt Latvijas Pediatru asociācijas prezidente
profesore Ilze Grope atsaucās uz Bērnu slimnīcā veikot vecāku
aptauju, kurā visas mātes, kuru bērni bija slimnīcā ievietoti ar
rotavīrusa infekciju, atzina: ja agrāk būtu zinājušas par šī
vīrusa smago ietekmi uz bērna veselību, savu bērnu noteikti būtu
vakcinējušas pret šo infekciju.
Daudzu
ģimeņu primārais informācijas avots ar vakcināciju saistītos
jautājumos ir ģimenes ārsts. Saskaņā ar pētījumu centra „Berg
Research” veiktās aptaujas datiem, atgādinājumus par
nepieciešamību vakcinēties no ģimenes ārsta saņem aptuveni puse
jeb 49% pacientu.* Visbiežāk ārsts par nepieciešamību
vakcinēties atgādina mutiski, vizītes laikā. Pieaugušajiem
ģimenes ārsts visbiežāk atgādina par nepieciešamību
vakcinēties pret difteriju un stingumkrampjiem, retāk – pret
gripu.
Aptaujas
dati rāda, ka par bērnu vakcināciju ģimenes ārsti vecākiem
atgādina biežāk – to dara 76% ģimenes ārstu, stāstot par
bērnu vakcinācijas kalendārā paredzētās kompleksās vakcīnas
nepieciešamību. Aptuveni pusei vecāku atgādināts arī par
vakcinācijas nepieciešamību pret ērču encefalītu (52%), taču
par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu atgādinājumu saņem
trešā daļa (30%) vecāku.
Domnīcā
par imunizācijas situāciju Latvijā, jauno vakcīnu sniegtajām
iespējām un vakcinācijas aptveri Latvijā diskutēja Latvijas
vadošie ārsti, infektologi, Slimību profilakses un kontroles
centra eksperti: Latvijas Pediatru asociācijas prezidente Ilze
Grope, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas
centra vadītāja Dace Zavadska, Slimību profilakses un kontroles
centra Infekciju slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas
epidemioloģe Ieva Kantsone, Bērnu klīniskās universitātes
slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska, Rīgas
Stradiņa universitātes pasniedzēja un ģimenes ārste, RSU
medicīnas fakultātes docētāja Gunta Tīcmane.
