19 gadus vecais gulbenietis Lauris Neilands šobrīd mācās pēdējā kursā Rīgas Valsts tehnikuma Balvu teritoriālajā struktūrvienībā komerczinības. Brīvajā laikā puisis dodas medībās, nodarbojas ar šaušanas sportu, kā arī ir pievērsies komandu sporta veidam “airsoftam”, kas ir militāra simulācijas spēle. Tomēr neapšaubāmi Laura raksturojošais elements ir mūzika. Jau pirms daudziem gadiem jaunais mūziķis pabeidzis Gulbenes mūzikas skolu kā pianists, aktīvi piedalījies dažādos konkursos, dziedājis popgrupā. Šobrīd var teikt, ka muzicēšana ir ne tikai hobijs vien, bet arī darbs.
“Šābrīža situācija ir veiksmīgs notikumu salikums. Jau pirms ļoti ilga laika zināju, ka nākotni gribu saistīt ar mūziku – priecēt publiku, izklaidēt pasākumos, spēlēt ballītēs. Pirms divarpus gadiem mani pirmo reizi paaicināja nospēlēt Litenē izlaiduma ballīti. Tam sekoja visdažādākie pasākumi: dzimšanas dienas, kāzas, publiskās balles. Sākumā tas viss bija, protams, hobija līmenī, bet vēlāk jau pavizēja arī iespēja nopelnīt,” stāsta Lauris.
Agrā bērnībā viņš sapņoja kļūt vai nu par policistu, vai par mūziķi. Mūzikas ceļš gan ir izrādījies tuvāks, un Lauris cer, ka, beidzot tehnikumu, būs iespēja sevi attīstīt tieši šajā jomā. Materializēt sapni un stāvēt uz lielās estrādes skatuves – tāds ir Laura mērķis. Tomēr puisis nebūt nav ambiciozs un teic, ja nu dzīve šādu iespēju nepiespēlēs, labprāt izmantos citu iespēju, ko noteikti piespēlēs. “Viss ir izlemts. Beigu beigās viss būs tā, kā ir paredzēts. Protams, ir jāiegulda darbs, ja grib kaut ko sasniegt, un mūzikas pasaulē īpaši svarīgi ir uzņemties arī risku. Nevajadzētu pieņemt tikai vienu ceļu dzīvē par pareizo, jo arī apvedceļi reizēm ir laba iespēja, kā veiksmīgi sasniegt mērķi,” teic Lauris.
Pats rada dziesmas
“Dziesma – tas ir emociju izplūdums un veids, kā tās emocijas parādīt. Saviļņojums un visa raibā emociju gamma saglabājas līdz dziesmas iznākšanai un arī vēl pēc tās. Noklausos savu dziesmu un sajūtu tieši tās emocijas, kas manī bija, to rakstot,” tā puisis raksturo savu saikni ar dziesmu.
Laura bagāžā nu jau ir arī divas oriģināldziesmas. Viņš pats ir mūzikas autors un izpildītājs, bet vārdi pieder puiša radiniekam Laimonim Rogam. Jaunietis atceras pirmās dziesmas radīšanas procesu un pasmejas, ka tas bijis vienkārši un sarežģīti vienlaikus. “Mamma un mammas māsa allaž virzīja uz to, ka vajag sarakstīt melodiju jau esošajiem vārdiem. Vienā dienā apsēdos pie klavierēm un sāku spēlēt to, kas tobrīd skanēja galvā. Iespējams, to var saukt par veiksmīgu sakritību – mana melodija lieliski saskanēja ar vārdiem. Tad nu nosūtīju sagatavi aranžijai. Vēlāk notika ieraksts, un tad jau dziesma tika laista tautās,” stāsta puisis.
“Bieži vien apkārtējiem šķiet, ka vienā dziesmā nemaz tik daudz laika nav jāiegulda. Arī man pašam reizēm tā liekas. Bet patiesībā, pirms tam domājot un nespējot neko atbilstošu “izvilkt” no sevis ārā, ir pavadīts ļoti ilgs laiks. Enerģija tiek patērēta milzīga, jo tu raksti, klausies, atkal raksti, pārtaisi. Tad, kad dziesma ir uzrakstīta, pārņem atvieglojuma un gandarījuma sajūta,” stāsta jaunietis.
Lauris atzīst, ka nu jau palaikam uznāk iedvesma un gribas rakstīt arī bez apkārtējo pamudinājuma. Reizēm mēnesi nekas nenāk prātā, bet citreiz, piesēžoties pie klavierēm, uzreiz jau top kaut kas skanīgs un patīkams. Nākotnē puisis cer kļūt savām dziesmām arī par vārdu autoru. Spēki rakstīšanā jau esot iemēģināti, taču iznākumu pagaidām lasījis ir vien pats Lauris.
Izaicinājumiem – jā
Ar savu otro dziesmu “Plašās debesis” Lauris piedalījās “Radio SWH” jaunās mūzikas raidījumā “Priekšnams”. Jaunietis uzsver, ka tā ir ļoti laba iespēja, kas noteikti jāizmanto jaunajiem mūziķiem, jo gūt var diezgan labu pieredzi, gan arī vairāk atbalstošu personu. Un arī pieteikšanās process nav sarežģīts, un pēc kāda laika dziesma jau ir pieejama plašākai auditorijai. Šis esot veids, kā daudzi jaunie mūziķi dara zināmu savu vārdu.
Lauris nebaidās no muzikāliem izaicinājumiem un, ja radīsies iespēja, labprāt tos pieņems. Tuvākajā laikā puisis plāno, sadarbojoties ar citiem mūziķiem, izdot kopīgu dziesmu. Pagaidām gan tas vēl ir tikai plāns, tādēļ sadarbības partneru vārdus jaunietis vēl neatklāj. Ja pavīdēs iespēja piedalīties arī kādā konkursā, Lauris to noteikti izmantos. Puisis cer, ka nākotnē izdos arī savu mūzikas albumu.
Lielais balsts – ģimene
“Es esmu cilvēks, kam patīk lauku vides miers un klusums, nevis pilsētas burzma. Mani iedvesmot spēj kā labi laikapstākļi un aktīva atpūta, tā klusas miera stundas, klausoties mūziku. Tāpat iedvesmu dāvā visi, kas man mīļi un tuvi. Pateicoties manai ģimenei, esmu redzams uz skatuves. Tētis vienmēr ir bijis mans balsts finansiālajā jomā, bet mamma – lielais motivators. Pat tad, kad neparko negribēju dziedāt, mamma mani virzīja uz priekšu, pieteica konkursos un allaž atbalstīja. Tā negribēšana reizēm bija pat ļo-o-oti milzīga. Atceros, kā vienreiz, lai nebūtu jāiet uz mūzikas skolu, pusi dienas pavadīju bēniņos, sēžot un domājot, kam man tas viss vajadzīgs. Tagad es to, protams, saprotu un ļoti novērtēju mammas pūles,” saka Lauris.
