“Es uzaugu uz ielas,” tā reiz privātā sarunā “Dzirkstelei” lepni sacīja kāda gulbeniete, kura savulaik bija konkursa “Mis Latvija” fināliste. Viņai – meitenei, kuru kopā ar vecāko māsu audzināja mamma viena pati, jo vecāki bija šķīrušies un aizņemti ar maizes darbu, – šī pieredze izrādījās veiksmes stāsts, kas norūdīja raksturu, gribasspēku un apveltīja ar pašiniciatīvu, komunikācijas spējām. Kā saka, lai dzīve met kā grib, vienalga piezemēšanās notiks uz visām četrām kājām. Taču ne visiem “ielas bērniem” ir tā paveicies. Daudzi tā saskārušies ar vardarbību, nelaimēm, iemantojuši kaitīgus ieradumus un nonākuši konfliktā ar likumu. Un tā, pirmkārt, ir vecāku atbildība.
Traumas, klaiņošana, čiepšana
Gulbenes novadā šogad 5 gadījumos bērni nonākuši slimnīcā sakarā ar nelaimes gadījumiem. Lielākoties tie ir saistīti ar fizisko aktivitāšu laikā gūtām traumām. Piemēram, braucot ar velosipēdu, jo, kā zināms, reti kurš mazais riteņbraucējs lieto drošības ķiveri.
“Šogad novadā konstatēti 8 tādi gadījumi, kad nepilngadīgie ir klaiņojuši. No izglītības iestādes aiziet, no ģimenēm mūk. Ja bērns nevēlas uzturēties mājās, raksturīgie iemesli – vecāki lieto alkoholu, vecāki ir šķīrušies un māte dzīvo ar citu vīrieti, ar kuru ir nesaskaņas. Bērns nepieņem ģimenē šo svešo cilvēku, jo nepatīk. Meitenes parasti tad atrod draugus vienaudžu vidū un dodas pie viņa dzīvot. Mammas nāk un raksta iesniegumus, ka bērns ir bezvēsts prombūtnē,” “Dzirkstelei” stāsta Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Sandra Vasiļenko. Savukārt movada domes priekšsēdētāja vietnieks, Administratīvās komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bogdans “Dzirkstelei”saka – bieži vien vecāki neapzinās, ka alkohola lietošana bērnu klātbūtnē kropļo izpratni par to, kas ir labi un kas ir slikti. Tātad runa ir par emocionālo vardarbību, par nedrošu vidi bērnam. “Dažiem vecākiem šķiet, ka tas nekas, ja paši diendienā, galvenokārt alkoholisko dzērienu iespaidā, strīdas un to dara bērnu klātbūtnē. Viņiem tā ir ikdiena, bet patiesībā, ja paskatās dziļāk – bērnam tā ir trauma, un viņš arī domā, ka tā ir dzīves norma, jo vecāki tā uzvedas,” stāsta M.Bogdans.
Esot arī tā saucamie profesionālie nepilngadīgie klaiņotāji. Tie ir policijas pastāvīgie klienti.
“Viņi vienkārši aiziet no pēdējām stundām skolā un klīst pa ielām līdz melnai stundai. Un, protams, izdara likumpārkāpumus. Iet un zog veikalā! Pagrābj konfektes, cepumus, iebāž kabatā un aiziet. Paliek bezkaunīgi mazie pārkāpēji. Tāda bravūra… Riekstu sauju no groza paņem un iebāž kabatā. 4 gadījumos šogad nepilngadīgie ir pieķerti zogam, bet 5 – mazgadīgie. Tās ir zādzības veikalos. Gadās, ka bibliotēkā no jaku kabatām naudu nozog – eiro vai pāris. Tas pats gadās jauniešu centrā “Bāze”. Arī sporta skolas garderobē. Iztīra kabatas, kamēr citi ir treniņā,”saka S.Vasiļenko.
Tādi stabili klaiņotāji vecumā līdz 14 gadiem mums Gulbenē esot zināmi kādi 5. Viņi visi nākot no nepilnajām ģimenēm – vai nu tētis viens audzina vai mamma. “Tētis vai mamma ir darbā, jo nauda ir jānopelna. Un ar bērna audzināšanu netiek galā,” saka S.Vasiļenko. Šādu bērnu audzināšanā tiek iesaistīts novada sociālais dienests ar cerību, ka situācija mainīsies uz labo pusi.
Pieķerts hašiša smēķētājs
No vecāku puses nekontrolēta nepilngadīgo brīvā laika pavadīšana bieži vien beidzas ar kaitīgu ieradumu veidošanos. Šogad novadā ir pieķerti 23 nepilngadīgi smēķētāji. Nepilngadīgie, kuri šogad pirmo reizi nonākuši policijas redzeslokā kā alkohola lietotāji – 64 gadījumi, bet jau atkārtoti gada laikā pieķerti 19 nepilngadīgie. Pārsvarā viņi ir lietojuši stipros alkoholiskos dzērienus, arī šampanieti. Sevišķi daudz šādu gadījumu tiek konstatēts vasarā. Zīmīgs datums ir arī 1.septembris. “Var noprast, ka parasti viņiem alkoholu un cigaretes nopērk pilngadīgie draugi. Paši bērni gan to atklāt negrib,” saka S.Vasiļenko. Nepilngadīgo smēķēšana un alkoholisko dzērienu lietošana ir vieni no būtiskākajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ko izskata Gulbenes novada domes Administratīvā komisija. M.Bogdans stāsta, ka kopš jūnija komisija ir izskatījusi ļoti daudz administratīvā pārkāpuma lietu, kas saistās ar alkoholisko dzērienu lietošanu un atrašanos alkoholisko dzērienu ietekmē. “Sevišķi pēdējo divu mēnešu laikā šādu pārkāpumu starp nepilngadīgajiem ir samērā daudz. Ir arī nepilngadīgie, kuri vairākkārt pieķerti, šādos gadījumos pēc soda piemērošanas tiek informēts Sociālais dienests, kas strādā tālāk gan ar pašu nepilngadīgo, gan viņa ģimeni,” stāsta M.Bogdans, kurš novērojis, ka vecākus, kuri kopā ar pārkāpumu izdarījušo nepilngadīgo bērnu ierodas uz komisijas sēdi, var iedalīt divās grupās. “Ir tādi, kas nav vienaldzīgi, un bērns jau ir noaudzināts mājās un izskaidrota lietas būtība, bet ir arī otra daļa, kuriem tas nešķiet būtisks pārkāpums, ja bērns ir bijis alkohola reibuma. Un tad tiek sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli vecākiem par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu. Bēdīgākais ir tas, ka ne jau 17 gadus veci jaunieši nonāk viņu redzeslokā, bet gan 14 un 15 gadus veci pusaudži. Ir tādi, kas ir nobaudījuši tikai vienu glāzi šampanieša un arī tādi, kuri ir atradušies divu promiļu reibumā. Alkoholu lieto gan puiši, gan meitenes, bara instinkta vadīti vai arī divatā dzer dzīvoklī, ballē, pasākumā pie galdiņa. Visbiežāk viņi skaidro, ka alkoholu nopirkusi nepazīstama persona vai arī draugs, kurš jau ir pilngadīgs,” stāsta M.Bogdans. Viņu reizēm pārsteidzot vecāku attieksme pret, to ka viņu bērns pieķerts alkohola reibumā. “Vairāk tas saistās ar nelabvēlīgajām ģimenēm. Daudzi, atnākot uz sēdi, neizprot pārkāpumu. Viņiem liekas, ka tas nekas, ja bērns, piemēram, lieto alkoholu. Kāds vecāks pavisam nesen komisijas sēdē teica – nu un, ja manam bērnam ir 0,48 promiles?! Ar tādām var sēstie pie stūres. Lūk, kāda domāšana!” uzsver M.Bogdans. Ja bērns ir lietojis alkoholu, atradies sabiedriskā vietā alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja ir pieļāvis sīko huligānismu, vecākiem ir jāuzņemas atbildība. Viņiem tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Tādi ir šogad bijuši sastādīti jau 42 protokoli. Šogad vienam puisim, kuram ir 17 gadu, tika sastādīts protokols par narkotisko vielu lietošanu. Aizliegto vielu klātbūtni jaunieša organismā uzrādīja veiktās analīzes. Puisis bija smēķējis hašišu.
Vecākiem jāzina
◆ Par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērniem vainīgajiem jārēķinās, ka var izteikt gan brīdinājumu, gan arī uzlikt administratīvo naudas sodu līdz 70 eiro, bet, ja pārkāpums ir fiksēts atkārtoti gada laikā, tad sods ir līdz 210 eiro.
◆ Ja nepilngadīgais tiek pieķerts reibumā par šādu pārkāpumu pirmo reizi, viņam izsaka brīdinājumu vai uzliek administratīvo naudas sodu līdz 35 eiro. Tiem, kas atkārtoti gada laika tiek pieķerti, jārēķinās ar soda naudu līdz 70 eiro.
◆ Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu — vecākiem izsaka brīdinājumu vai uzliek administratīvo naudas sodu līdz simt 40 eiro. Par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā bērns izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma, vai atradies alkoholisko dzērienu ietekmē, vai nodarbojies ar ubagošanu, — vecākiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 210 eiro apmērā. Ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, var noteikt naudas sodu līdz 350 eiro apmērā.
◆ Vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt vienu bērnu līdz 7 gadu vecumam. Par bērna atstāšanu bez uzraudzības vecākiem pirmoreiz var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 70 eiro. Atkārtotā gadījumā – līdz 210 eiro.
◆ Policijā tiek nogādāts bērns, kurš: atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī; ubago; nav sasniedzis 16 gadu vecumu, bet naktī (no pulksten 22.00 līdz 6.00) atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku vai viņu aizvietotāju klātbūtnes; ir apmaldījies vai pamests; patvaļīgi aizgājis no ģimenes vai aprūpes iestādes.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
