Saeima ir nodrošinājusi iespēju interneta vietnē “Saeima.korpuss.lv” ar atslēgvārdu palīdzību noskaidrot, cik bieži un par ko deputāti un citi pieaicinātie sēdēs ir runājuši. Aplūkojamais iespējamais laika posms ir no 5. līdz 12. Saeimai. Cik tad bieži ir ticis pieminēts Gulbenes vārds? Sākumā – vairāk par 10 reizēm, vēlāk – arvien mazāk un nemaz.
Tiesa, “Lauktehnika”, gaļa, skolēnu pārvadājumi
5.Saeimā (1993-1995) tas ir noticis 12 reizes. Toreiz deputāti par Gulbenes rajona tiesas tiesnesēm apstiprināja Antoņinu Kaupužu, Guntu Širaku un Guntu Gulbinsku. Deputāts Alfrēds Žīgurs no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības izteicies, ka “Gulbenē gaļas nodošana ir daudz lētāka, nekā tas ir Valmierā, un cilvēki aizbrauc un pārdod Valmierā”. Tātad gulbenieši jau tolaik bija ar uzņēmējdarbības dzirksti! Mežu ministrs Arvīds Ozols runāja par to, ka viņu satrauc “Gulbenes virsmežniecība, kur nebija līdz šim slēgti ilgtermiņa līgumi”. Kādā no 5.Saeimas sēdēm tika runāts par to, ka arī Gulbenē rajona dzimtsarakstu nodaļa transformējas par pilsētas dzimtsarakstu nodaļu. Gundars Bērziņš no Latvijas Zemnieku savienības tika teicis: “No 27 “Lauktehnikām” uz 1994.gada 1.janvāri peļņa ir vairs tikai 4 “Lauktehnikām” – tātad Gulbenes, Kuldīgas, Valkas un Ventspils “Lauktehnikai”. Pārējām ir zaudējumi.” Sintija Klempnere no Lejasciema vidusskolas un skolēnu Saeimas pārstāve paziņoja, ka jau tālajā 1995.gadā “Gulbenes rajonā skolēniem apmaksā pilnīgi visu ceļa naudu”.
Slimnīca, vietējais laikraksts, pilsonības piešķiršana
6.Saeimā (1995-1998) Gulbenes vārds ticis pieminēts 20 reizes. Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aivars Kreituss paziņoja, ka nesen bijis Gulbenes slimnīcā. Runa bija par nepieciešamību remontēt slimnīcas katlumāju, kam nepieciešami 16 000 latu. Viņš aicināja atbalstīt priekšlikumu par dotācijas piešķiršanu. Frakcijas “Latvijai” deputāts Kārlis Čerāns gan iebilda: “Man nav pilnīgi nekas pret Gulbenes slimnīcas katlumājas remontu, tikai šeit parādās diezgan stipri apšaubāma valdošās koalīcijas morāle. Jo tagad, lūk, izrādās, ka dažādi objekti mūsu valstī un nepieciešamība šiem objektiem piešķirt līdzekļus ir atkarīga no tā, kas ir iesniedzis attiecīgo priekšlikumu.” Saeimas amatpersona Jānis Straume centās atbalstīt kaimiņnovada vajadzības ar vārdiem: “Gulbene ir blakus Alūksnei, kur es dzīvoju, un arī mūsu rajona iedzīvotāji izmanto Gulbenes slimnīcas daudzas nodaļas – dzemdību, infekciju un citas.” Satiksmes ministrs Vilis Krištopans paziņoja: “Kā mēs dotēsim un cik mēs dotēsim, piemēram, līniju Alūksne-Gulbene, kura pēc būtības ir muzejs uz sliedēm?” Pie frakcijām nepiederošā deputāte Ilga Kreituse iestājās par Latvijas pilsonības piešķiršanu Daukstu pagasta iedzīvotājam Andrašam Fazekašam. Viņa sacīja, ka lasījusi “Dzirkstelē” par selekcionāra izveidotajām četrām jaunajām vīnogu šķirnēm.
Gulbenes traģēdija, nepārtikas graudi, plūdi, bānītis
7.Saeimā (1998-2002) Gulbenes vārds piesaukts 12 gadījumos.
LSDSP deputāts Imants Burvis pauda: “Nevajadzētu vairāk spekulēt ar Gulbenes traģēdiju, jo gan tie, kuri prasa ieročus, gan tie, kuri prasa naudu izglītībai, viņi visi apelē pie viena – pie Gulbenes traģēdijas.” Citi šīs partijas deputāti turpretim pauduši: “Gulbenes traģēdija mums kaut ko māca.” Tālāk seko atgādinājums, ka 58 procenti Latvijas iedzīvotāju ir par nāves soda saglabāšanu.
8.Saeimā (2002-2006) Gulbenes tēma skarta 8 reizes. Staņislavs Šķesters no ZZS teica: “Ir informācija par Alūksnes un Gulbenes rajona pašvaldību sadarbību un bānīša prezentāciju.” Pašvaldība tātad aktīvi iestājās par bānīti. Bet Anna Seile no TB/LNNK runāja par ekonomiku: “No Gulbenes rajona, piemēram, mums ierosina, ka vajag rast iespēju valsts intervencei, iepirkt arī nepārtikas graudus un, protams, atrast līdzekļus kredītprocentu dzēšanai un bankas kredītu pamatsummu termiņu pagarināšanai.” Gulbenieši atkal jau nāca klajā ar progresīvām idejām. Savukārt Latvijas Pirmā partija tika atbalstījusi Ineses Čakšas iecelšanu par Gulbenes Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Dabas stihija – arī par to runāja 8.Saeimā. Māris Kučinskis no Tautas partijas ziņoja: “Novākti ir apmēram 60 % sējumu, kaltes nespēj mitro labību pārstrādāt. Ārkārtas situācija izsludināta Valmieras, Valkas un Gulbenes rajonos.”
Tautas partijai izdevīgais milzu novads un nelaimes
9.Saeimā (2006-2010) Gulbenes vārds izskanēja 7 gadījumos. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze aicināja balsot, lai Maija Dziedātāja tiktu ievēlēta par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi. Ilma Čepāne no Pilsoniskās savienības diskutēja par cenām automašīnu glabāšanai komersantu piedāvātajos laukumos. Viņa teica: “Madonas pusē tie ir aptuveni 3 lati par diennakti, taču Valkas, Gulbenes un Alūksnes pusē tie jau ir 6 lati par vienu diennakti.” Ieskanējās viedokļi par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Pilsoniskās savienības deputāti pauda: “Tur, kur tas ir izdevīgi, valdošā koalīcija mums piedāvā milzu novadu rajona robežās, piemēram, Gulbenes novadu, jo to pārvalda un plāno pārvaldīt Tautas partija.”
10.Saeimā (2010-2011) Gulbeni pieminēja tikai 1 reizi. To izdarīja pie frakcijām nepiederošais Visvaldis Lācis, kurš pieminēja Gulbenes bērnudārza traģēdiju. Tas tika darīts, lai akcentētu viedokli, ka nāvessodu nedrīkst atcelt.
11.Saeimā (2011-2014) arī Gulbene minēta tikai 1 reizi. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nosauca Gulbeni kā vienu no teritorijām, kur izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar Āfrikas cūku mēri.
12.Saeimā (no 2014. līdz 2017.gada 19.janvārim) Gulbene nav pieminēta ne reizi.
