Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par autoceļiem, uzdodot valdībai līdz 2018.gada 1.jūlijam apstiprināt plānu finansējuma palielināšanai Valsts autoceļu fondam. Atbilstoši līdzšinējam regulējumam fondu veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodeva un 80 % no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. Diemžēl ik gadu tika noteikts citādi.
Ingmārs Līdaka, Saeimas deputāts (ZZS)
Autoceļu fonda stiprināšana ir saistīta ar to, ka no 2020.gada vairs nebūs pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums, tāpēc ir jānodrošinās, lai situācija uz ceļiem nepasliktinātos. Par diviem nākamajiem gadiem bažu nav, jo Eiropas līdzekļu būs daudz un vajadzēs tikai domāt, kā tos apgūt. Tiesa, pa lielajiem autoceļiem būs apgrūtināta braukšana, jo tie tiks remontēti. Turklāt ceļu būvnieki paaugstinās cenas. Tagad valdībai ir uzdots izstrādāt kalendāro plānu par pakāpenisku finansējuma palielināšanu valsts budžeta programmai “Valsts autoceļu fonds”. Pirms trim gadiem ZZS un “Vienotība” jau parakstīja apņemšanos par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, pieņemot 2015.gada budžetu. Protams, arī tagad nevar izslēgt, ka viss nenotiks tik gludi kā paredzēts. Tomēr ir jāvērtē reālā situācija. Tagad ir palielināts aizsardzības budžets, kas bija prioritāte. Nākamajam gadam vairāk naudas ir paredzēts veselības nozarei. Tas nozīmē, ka nākamā prioritāte būs ceļi. Valsts budžeta pieaugums ir diezgan ievērojams – 3 līdz 4 %, iespējams, ka nākamajos gados tas būs vēl lielāks, tātad būs arī līdzekļi ceļu atjaunošanai.
Raitis Niedra, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Alūksnes ceļu rajona direktors
Ir skaidrs, ka valsts finansējums autoceļu sakārtošanai ir nepietiekams, tāpēc ceļi ir kritiskā stāvoklī. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 44 % autoceļu ar asfalta segumu un 43 % ar grants segumu. Braucot pa sliktiem ceļiem, katru gadu tautsaimniecībai tiek nodarīti vairāk nekā 1 miljarda eiro zaudējumi. Valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai būtu nepieciešami 4,5 miljardi eiro. Diemžēl likumā par autoceļiem iekļautās normas netiek ievērotas, ik gadu valsts budžeta likumā nosakot citādi. Jācer, ka turpmāk šīs normas būs saistošas un ar tām varēs rēķināties, lai Saeimas deputāti nevarētu lemt citādi. Tas būtu apsveicami, jo vairotu ticību, ka ceļu tīkls tiks sakārtots. Kad beigsies Eiropas naudas, ceļu būvniecība var palikt bez finansējuma. Līdz 2020.gadam tas ir paredzēts un droši vien nekas nemainīsies. Ja tiks nodrošināts pieaugošs finansējums arī turpmāk, tā būtu garantija, ka ceļu rekonstrukcija neapstāsies. Turklāt būtu jārūpējas, lai pēc 2020.gada finansējums nesamazinātos, bet būtu vismaz tādā pašā līmenī kā tagad, kad ir Eiropas struktūrfondu atbalsts. Pagaidām nav zināms, vai valsts finansējums spēs kompensēt Eiropas naudas iztrūkumu. Turklāt ir bažas, ka atkal tiks mainīti ar likumu noteiktie procenti ceļu finansējumam. Ja varētu droši uz to paļauties, tad laikus varētu projektēt ceļu rekonstrukciju.
Vilnis Zvirgzdiņš, Gulbenes autoapmācības centra instruktors
80 procenti akcīzes nodokļa par naftas produktiem netiek ieskaitīti ceļu uzturēšanai, kā tas ir noteikts. Šī norma netiek izpildīta, jo gada valsts budžeta likumā arvien nosaka citādi. Ja vismaz tas tiktu ievērots, tad arī būtu vairāk līdzekļu ceļu remontiem un uzturēšanai. Iznāk, ka šoferi sponsorē kaut ko citu, nevis rūpējas par ceļiem. Turklāt mums nav informācijas, kam šie līdzekļi tiek izmantoti. Manuprāt, šī nauda ir jāizmanto ceļiem, kā tas ir paredzēts. Labi, ka Gulbenes pilsētā ielas ir sakārtotas un gludākas, nevis kā kādreiz, kad tās bija drausmīgas. Protams, vēl ne mazums ir jādara. Piemēram, Litenes iela vēl ir briesmīga. Joprojām neapmierina zemes ceļi, sevišķi šajā slapjajā rudenī ir tādi, ka grūti nokļūt kaut vai uz Daukstēm. Daudz neko neesmu braukājis tālāk, bet droši vien katrā novadā ir ceļi, kas rada galvassāpes. Arī braucot uz Rīgu, ir gan labi ceļa posmi, gan tādi, kas ir vienos ielāpos.
