Lauksaimnieks Dairis Rutkis, kurš saimnieko Druvienas pusē, pirms pieciem gadiem pievērsās Simentāles šķirnes gaļas lopu audzēšanai. Pa šiem gadiem viņš ir uzņēmis apgriezienus, jo ganāmpulks nu jau ir gandrīz uz pusi lielāks nekā sākumā. Bet pie sasniegtā viņš nedomā apstāties. Daira mērķis ir turpināt palielināt ganāmpulku.
Pirmais saimniekošanas gads Dairim bija veiksmīgs, taču, runājot par nākamajiem gadiem, viņš atzīst, ka ir veicies dažādi. Ir bijuši kāpumi un kritumi. “Kā jau lauksaimniecībā. Nevar paredzēt, kāds kurš gads būs. Dažreiz ir bijis tā, ka domāju: ko es te daru?” stāsta Dairis.
Bet, lai arī gājis ir dažādi, viņš savu izvēli dzīvot un saimniekot laukos nenožēlo. Kā savulaik pabeidzis Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu, tā arī atnācis uz laukiem. Nākotnē viņš vēlas pamēģināt pievērsties arī citas šķirnes liellopiem, piemēram, Limuzīnas, jo tie ir pieprasītāki cenas ziņā.
Tagad – bioloģiskā saimniecība
Daira lauksaimniecības uzņēmums ir reģistrēts kā SIA “RD Bullis”. Sākumā bija 21 liellops, tagad – 36. “Mums ir tīršķirnes saimniecība un arī bioloģiskā saimniecība. Pagājušais gads bija pārejas periods uz bioloģisko saimniecību. Pārgāju uz bioloģisko saimniecību, jo maksājumi ir lielāki, piemēram, kad dod prom lopus uz pārstrādi, ir citādāka cena. Tas ir viens no iemesls, bet otrs – vēlējos saimniekot bioloģiski,” stāsta Dairis.
Viņš arī neslēpj, ka tieši pēc šīs šķirnes gaļas lopiem nav ārkārtīgi liels pieprasījums. Tagad zemnieks prāto, ka varbūt arī vajadzēja iegādāties tomēr citu šķirni. “Latvijā šīs šķirnes liellopu skaita ziņā ir maz. Cenas mazajiem bullēniem izsolē visu laiku svārstās – nevar neko paredzēt. Audzē, audzē, tad atdod prom un neko nedabū. Daži vaislas bullēni dodas prom arī uz citām saimniecībām. Tālākā saimniecība, uz kuru ir aizceļojis vaislas bullēns, atrodas Daugavpilī. Katru gadu jau kāds bullēns dodas uz citu saimniecību. Pienīgas gan ir mātes, jo mazais bullēns jau piecos mēnešos ir atšķirams, kaut gan es tik ātri nešķiru nost. Telēni atskrien martā, aprīlī, arī maijā un jūnijā. Šogad atskrēja vairāk nekā desmit telēni, bet četrus zaudēju. Dzima naktī un laikam ne tā dzima. Nenosargāju. Jābūt jau pašam klāt. Tik daudz vēl nebiju zaudējis, bet nu neko neizdarīsi,” stāsta Dairis.
Liellopi visu gadu uzturas ārā ar elektrisko ganu iežogotajos aplokos. Vasarā šie lopi spēj izturēt lielu karstumu. Dairis ir iecerējis uzbūvēt arī āra nojumi lopiem, jo arī lielais sals, ja tāds ir, viņiem nekaitē. Tagad, tuvojoties ziemai, lopi audzē spalvu. “Pirms diviem mēnešiem vēl spalvas nebija. Aukstums viņiem netraucē. Galvenais, lai nav slapjdraņķa un vēja, kāds tagad ir,” saka Dairis.
Viņš stāsta, ka vajadzētu iegādāties lopiem vairākas barotavas, tad barot varētu reizi nedēļā, nevis reizi dienā kā tagad. Lopi tiek baroti ar skābsienu, sienu, miltiem. Sienu Dairis sagatavo pats. “Tāpēc jau arī gribas dabūt jaunu presi ar ietinēju, lai viss ir. Šovasar ar siena laiku bija traki, bet arī pērn laiks nebija nekāds labais, līdz ar to siens nav īpaši labs. Ķērām mirkļus, lai varētu novākt sienu,” atceras Dairis.
Raksta projektus
Ja ir iespēja, tad Dairis startē arī dažādos projektos. Pirmajā gadā viņš startēja atbalsta programmā jaunajiem zemniekiem un ieguva atbalstu gaļas lopu audzēšanā. Pēc tam 2014.gadā, startējot jau nākamajā projektā, ieguvis finansiālu atbalstu un iegādājies sprostu lopu fiksēšanai. “Tas nepieciešams, lai noņemtu asinis lopam. Citādāk kā tu viņu noķersi?” saka Dairis.
Dairis vēlējies iegādāties arī traktoru, bet projekts neguvis apstiprinājumu. “Bija liela projektu konkurence, varbūt tāpēc neapstiprināja. Nopirku pats kredītā pilnīgi jaunu traktoru, jo lietotu negribējās, kā arī iegādājos vālotāju. Vasarā traktors rūca no rīta līdz vakaram. Tagad mēģināšu iesniegt projektu, lai iegādātos aprīkojumu traktoram – presi, ārdītāju, ietinēju. Projekts jau top. Tajā var piesaistīt Eiropas finansējumu. Saka gan, ka atkal būs liela konkurence. Nevar zināt, vai iegūšu atbalstu. Lauksaimnieki ir aktīvi uz projektu rakstīšanu,” stāsta Dairis.
Uzziņai
Simentāles gaļas lopu šķirne izveidota Šveicē, izmantojot vietējās un ievestās šķirnes. Sakarā ar augsto produktivitāti un labajām piemērošanās spējām izplatīta daudzās valstīs. Izmantojot vietējās šķirnes un Šveices Simentāles šķirni, izveidotas vairākas radnieciskas šķirnes: Francijā– Monbeljardas šķirne, Vācijā, Austrijā – Flekvi šķirne, Ungārijā – Ungārijas sarkanā.
Avots: Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs
