Sācies Ziemassvētku gaidīšanas laiks, un strauji gads virzās uz beigām, kad gada nogalē, kā ierasts, darbiem tiek uzlikts punkts uz “i”! Man, kā kultūras norišu cienītājai, jāatzīst, ka šogad, nenoliedzami, pasākumu topa virsotnē bija Novadnieku svētki. Tas bija pasākums, ko iedzīvotāji joprojām piemin un atceras, un es varu piebilst vien to, ka tā bija viena no tām reizēm, kad tu ar savu pilsētu lepojies. Jā, bieži mēs ar savu pilsētu nelepojamies, tā tas ir. Kāpēc? Ir dažādi gan subjektīvi, gan objektīvi iemesli. Mums ir, ar ko salīdzināt, un, nenoliedzami, kaimiņi Alūksnē ir bieži kā dadzis acī, taču Novadnieku dienas bija tā reize, kad malēniešus pārtrumpojām gan. Tāpēc ar interesi gaidu, ko tad jaunā novada kultūras vadība piedāvās uz Latvijas simtgadi, jo arī mūsu pilsētā un novadā šīm svinībām būtu jau jāgatavojas laikus, kā to dara jau kaimiņi, kuri jau pa visu pasauli sauc – lai nu kā, bet Busulis Alūksnē būs! Vēl viens patīkams pārsteigums šoruden. Daudz kritikas saņēmušais mūsu kultūras centrs šosezon patiesi piedāvā plašu programmu dažādām interesēm – izrādes, koncerti, nu galīgi ne sliktāk kā kaimiņos vai pat lielajās koncertzālēs. Ej un baudi! Un, ja pats palaid ko garām, tad jau laikam nebūtu vainojams kultūras centrs. Atkal Ziemassvētku ugunīs iemirdzējies skvērs, tas, protams, ir skaisti un gaiši, un cilvēki ieguldījuši darbu un finanses, jo, kā zināms, virtenes nemaksā maz, arī uzkārt tās ir darbietilpīgi. Negribu arī daudz diskutēt, vai egle varētu būt gaumīgāk izrotāta vai ne. Bet viena gan man pietrūkst gadu no gada – trūkst galvenā motīva. Pilnīgi jau vairs negribas, bet atkal jāpiemin Alūksne, kura sevi iesvētījusi par eņģeļu pilsētu, vai Dobele, kas slavena ar saviem sniegavīriem. Vajadzētu arī mums kļūt pat Ziemassvētku gulbju pilsētu, nu nē, tas laikam par traku, gulbju ir par daudz, bet varbūt par rūķu, cepuru vai burkānu pilsētu? Ak, es patiesi nezinu – kādu, bet ir taču cilvēki domē, kas noteikti to var izdomāt. Iespējams, ka motīvs vēl kaut kur parādīsies, jo, cik saprotams, visas svētku idejas vēl nav izšautas gaisā. Lai izdodas, jo skvērs un visi svētku rotājumi pilsētā ir tas pasākums, ko 80 procenti no visiem iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem redz un izbauda, arī tie, kas nekad neapmeklēs neko citu.
