Gulbenes novada domē nerimst diskusija par to, vai vajag pilsētā savu peldbaseinu, kura apsaimniekotāja būtu sporta skola. Šobrīd ir apturēta slidotavas projekta tālākā virzība Gulbenes lielajā stadionā. Iepriekšējā sasaukumā tika solīts, ka taps reģionālas nozīmes slidotava ar nojumi, tagad vairāk sliecas uz to, ka jābūvē baseins.
Balvos, kur sporta skolai peldbaseins (25×10 metri, 4 celiņi) ir jau apmēram astoņus gadus, uzskata – gulbeniešiem drīzāk vajadzētu slidotavu ar nojumi, nevis savu peldbaseinu. Tādu viedokli “Dzirkstelei” pauž Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs.
Tikai 30 kilometru attālumā
“Peldbaseins no Gulbenes atrodas apmēram 30 kilometru attālumā! Ja arī Gulbenē būs savs peldbaseins, zaudētāji būsiet gan jūs, gan mēs, balvenieši,” uzsver A.Pušpurs. Esot dabiski, ka Gulbenes bērni tiek vesti uz peldētapmācību Balvos. Un pat Rīgas sportisti mēdzot braukt trenēties uz Balviem.
“Ja Gulbenē tiktu izveidota slidotava ar nojumi, mēs tādu pie sevis, Balvos, vairs nebūvētu. Arī šādā objektā ieguldījumi taču ir pietiekami lieli! Tā būtu normāla novadu sadarbība, par kādas nepieciešamību mēs visu laiku runājam. Labāk mēs viens pie otra braucam un visi esam apmierināti!” saka A.Pušpurs.
Viņš skaidro – peldbaseina uzturēšana ir ļoti dārga. Balvos tie gadā ir apmēram 150 000 eiro. Daļu no visiem peldbaseina uzturēšanas izdevumiem apmaksā pašvaldība, daļu veidojot ieņēmumi, no kuriem lielāko daļu izdodas gūt saistībā ar dažādiem projektiem, kas paredz nodarbības peldēšanā.
Baseins nespēj sevi atpelnīt
Balvu sporta skolas direktore Ludmila Beļikova “Dzirkstelei” piebilst, ka šāda veida sporta bāze kā peldbaseins nekad nav spējīga sevi atpelnīt. Protams, ir vajadzīga pašvaldības dotācija. Peldbaseins esot noslogots, taču tikai pateicoties kaimiņu atbalstam. Piemēram, pirmdienas Balvu peldbaseinam ir tikai gulbeniešu dienas un pēc tam seko sanitārie darbi. Citkārt pat līdz pulksten 1.00. Liels atspaids baseina noslodzē esot saistībā ar Baltinavas, Viļakas, Rugāju, Balvu, Alūksnes un arī Gulbenes novadu iesaistīšanos Eiropas Savienības līdzfinansētajā veselības veicināšanas projektā. Uz Balvu peldbaseinu braucot arī madonieši un smiltenieši. Izmantojot arī sāls istabu un pirti, kas atrodas pie baseina. L.Beļikova saka – visu laiku ir jānodarbojas ar baseina popularizēšanu, ar akciju, atlaižu piedāvājumu. Peldbaseina darbības nodrošināšanā, uzturēšanā tiek nodarbināti 11 darbinieki. “Baseins – tā ir kā liela fabrika,” tēlaini saka direktore. Ir nodrošināta videonovērošana, apkure, ūdens maiņa baseinā. “Jo vairāk patērējam ūdeni, jo vairāk to mainām. Ūdens cirkulācija ir atkarīga no baseina apmeklētāju skaita,” saka L.Beļikova.
Grib iemācīties peldēt un viss
“Būsim godīgi – iedzīvotāju skaits samazinās. Nomainās deputātu sastāvs pašvaldībā. Un cilvēki mēģina piepildīt kādu sapni. Peldbaseins – ir vajadzīgs! Tomēr ir jārēķinās ar realitāti un to, ka daudzi vecāki uzskata – ja bērns ir iemācījies peldēt, ar to pietiek. Viss,” saka L.Beļikova.
Tā neesot vienīgā problēma. Raksturīgs arī tādu speciālistu trūkums, kuri varētu mācīt peldēt. Balvu sporta skolā strādā divi sertificēti peldēšanas treneri, no kuriem viens ir profesionāls peldētājs, bet otrs pārkvalificējies treneris. Tā esot veiksme. L.Beļikova zina teikt, ka citur Latvijā ir šādu speciālistu trūkums. “Drošība peldbaseinā – tā ir mūsu prioritāte. Divi cilvēki visu laiku ir klāt un seko notiekošajam. Dežurē arī mediķi. Visu, kas notiek, redz arī zāles pārzinis. Kad baseinu apmeklē bērni, grupā neļaujam būt vairāk par desmit cilvēkiem. Viņi arī parakstās par iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu,” stāsta L.Beļikova.
