Lai gan Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde nav saņēmusi pretenzijas par kompensāciju izmaksu plūdos cietušajiem lauksaimniekiem, tomēr dzirdami viedokļi, ka dažs zemnieks valsts finansiālu atbalstu saņēmis ar krāpšanos.
Iespējams, ka muļķa lomā palika tie, kuri kompensācijām nepieteicās vai arī pieteikumu atsauca. Tas attiecas galvenokārt uz mazajiem zemniekiem, kuri apsaimnieko pārsimt hektārus un uzskatīja, ka tie neatbilst kompensācijām noteiktajām prasībām.
“Mūsu pārvalde, kurā ietilpst 7 novadi, saņēma 522 kompensācijas pieteikumus. Pārbaudēs tika precizētas pieteiktās platības, dažs arī atsauca pieteikumu, ja tomēr izdevās novākt ražu vai sagatavot lopbarību applūdušajās platībās. Daudz tādu gadījumu nebija. Ja gadījās redzēt, ka siens nav vienkārši savākts, tad, protams, tādu platību nevarēja pieteikt kompensācijām,” skaidro Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva. Bija arī tādi lauksaimnieki, kuri līdz pēdējam brīdim – 2.oktobrim – neiesniedza kompensāciju pieprasījumus, cerot, ka tas nebūs vajadzīgs. Tomēr pēdējā dienā pieteikumu skaits ievērojami auga.
Neprasa kompensācijas par zaudēto sienu
S.Indričeva piedalījās plūdu skarto platību vērtēšanā, kad novadā bija ieradies zemkopības ministrs J.Dūklavs. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka Litenes pagastā ministrs apmeklēja Gunāra Cigļa zemnieku saimniecību “Sopuļi” un SIA “Sita Nature Park”, kur saimnieko Jurijs Prokofjevs, kā arī Galgauskas pagastā Stanislava Gžibovska zemnieku saimniecību “Lācīši”. Publiski pieejamā informācija Lauku atbalsts dienesta mājaslapā internetā liecina, ka “Sopuļu” saimniekam ir izmaksāti 47 945,35 eiro, “Lācīšu” saimniekam – 55 334,43 eiro, bet SIA “Sita Nature Park” kompensāciju saņēmēju sarakstā nav atrodama.
“Man nav graudaugu, applūda un tika bojāts siens. Domāju, ka nav vērts pieteikties, jo sākotnējā informācija liecināja, ka par sienu ir paredzētas niecīgas kompensācijas. Beigās gan izrādījās, ka nav nemaz tik mazas,” atzīst J.Prokofjevs. S.Indričeva norāda, ka J.Prokofjevs vēlējās atklāt ministram, kāda situācija ir palieņu pļavās arī tad, kad tās nav pārplūdušas. “Ministrs teica, ka ņems vērā manus priekšlikumus. Pļavās, kurās ir vērtīgie zālāji, var sākt pļauju ar 1.jūniju, bet man tāpat kā “Sopuļos” ir pļavas, kurās jāveic vēlā pļaušana – ar 15.jūliju. Turklāt palieņu pļavas, kas atrodas dabas liegumā, jāpļauj tikai septembrī. Tā ir absurda situācija, jo lopi dabas lieguma pļavās ir visu gadu. Ja tās septembrī appļauj, tad ir jādomā par lopu piebarošanu. Šogad līdz pat sniega uzsnigšanai zāles bija pietiekami,” skaidro J.Prokofjevs. Viņš uzskata, ka kopējās sarunās ar citiem lauksaimniekiem ir jāvienojas, kā mainīt saimniekošanas nosacījumus dabas lieguma teritorijā.
Var ziņot par iespējamu krāpšanos
“Pededzes palieņu pļavās daudzviet nebija iespējams nokļūt citādi kā ar traktoru. Kilometriem nācās iet vai braukt pa pārplūdušu ceļu, lai nokļūtu mājās. Turklāt bija vēl vairākas lietavas, kas tikai vairoja plūdu radīto postu. Protams, kāds arī pēc pārbaudēm vēl centās vākt ražu vai lopbarību, kad tas bija iespējams. Tomēr nevarētu teikt, ka tas deva būtisku ieguvumu,” secina S.Indričeva. Viņa uzskata, ka visos 29 novados, kur tika izsludināta ārkārtas situācija, nevarētu būt kāds, kuram ir izdevies nokult labību, bet tas tomēr pieteicies kompensācijām. Ja arī kādu applūdušu labības lauku varēja nokult, tad graudi no tā nebija pārdošanai derīgi. “Jau tad, kad kopā ar ministru vērtējām laukus, vārpas bija izmirkušas. No tām, labākajā gadījumā, varēja iegūt lopbarību,” atzīst S.Indričeva. Viņa norāda, ka joprojām katram lauksaimniekam ir iespēja sniegt informāciju dienesta mājaslapā internetā, ja zina faktus par konkrētiem pārkāpumiem. Vēlams, lai informācija nebūtu anonīma. Valsts kontrole sola pārbaudīt, kā sadalīts valsts atbalsts. Ar savu izvērtējumu par gandrīz 15 miljonu eiro sadali Valsts kontrole nāks klajā nākamgad.
Stradu pagasta zemnieku saimniecības “Kalnāji” īpašnieks Jānis Lazdiņš norāda, ka pieteikšanās kompensācijām bija noteikta līdz 2.oktobrim. Nekādu citu nosacījumu vai norādījumu nebija. Tāpat nebija arī paredzēts kontroles mehānisms. “Kad kompensācijas piešķīra, bija jābūt skaidram mehānismam, kā šis process tiks organizēts un regulēts. Nesaprotu, kāda tagad var būt saruna. Ja bija iespēja, tad droši vien arī vajadzēja pārbaudīt. Tagad tas viss ir novēlots,” secina J.Lazdiņš. Viņš norāda, ka daudzi bioloģiskie zemnieki nepieteicās kompensācijām, jo cerēja, ka savas platības varēs nopļaut, jo viņiem pļaušanas termiņi ir noteikti vēlāk. J.Lazdiņš pieļauj, ka tas ir viens no neapmierinātības iemesliem par kompensāciju piešķiršanu.
Kompensācijas ir ļoti vajadzīgas
Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas zosēni” īpašnieks Jānis Jēgers ir sašutis, ka dzirdami komentāri – lauksaimnieki ar saņemtajām kompensācijām radījuši lielu robu valsts budžetā. Viņš atzīst, ka kompensācijas bija vietā un laikā, jo tika izmaksātas, lieki nevilcinoties. Tika paredzēts kompensēt 79,1 procentu ieguldījumu. “Lejas zosēni” saņēma
24 193,01 eiro, kas, pēc J.Jēgera aprēķina, nav tik liela daļa. “Katrai saimniecībai ieguldījumi ir atšķirīgi, bet rēķina vidējos ieguldījumus. Katrā ziņā bija ļoti svarīgi saņemt kompensācijas, jo nebija iespējams uzbraukt uz tīruma. Nezinu tādu zemnieku, kurš nedarītu visu iespējamo, lai novāktu ražu, kurā ieguldījis savu darbu. Manuprāt, tādu zemnieku nav,” uzsver J.Jēgers. Iespēja iegūt ražu ir tikai reizi gadā. Ja tās nav, tad nav arī ieņēmumu. Joprojām raizes rada pārmitrā zeme, kas nav nožuvusi. Kāda tā būs pavasarī, ja sniegs uzsniga uz nesasalušas augsnes?
