Pagājušās nedēļas nogalē, izmantojot sociālos tīklus, devos pastaigā pa Londonas ielām. Redz, ko mums sniedz informācijas tehnoloģiju laikmets! Nebija nemaz tik sen, kad par tādām iespējām varēja tikai sapņot un pirmais mobilais tālrunis rokās bija kā brīnums! Virtuāli soļojot pa Londonas ielām, pārliecinājos, ka tur, gluži tāpat kā šeit, notiek gatavošanās Ziemassvētkiem. Veikalos drūzmējas cilvēki, ielās par svētku tuvošanos liecina rotājumi un arī pilnīgi negaidīti uzsnigušais sniegs, kas tur vietējos izraisījis apjukumu un ielās – sastrēgumus, jo automašīnām tak vasaras riepas! Virtuāli pastaigājoties pa kādu no ielām, kur parasti drūzmējas ļoti daudz cilvēku, redzu milzīgi daudz ziedu, kuri novietoti vienā vietā. Kas tad nu? Kam tie? Izrādās, pavisam nesen, tikai pirms pāris dienām, tur nošauts kāds pusaudzis, kurš tur muzicējis. Viss noticis gaišā dienas laikā. Iela bijusi pilna ar cilvēkiem. Sirds sastingst, to dzirdot, ka tik pēkšņi un negaidīti kādam var pārraut dzīvības pavedienu. Nav bijis ne mazākās pietātes pret dzīvību. Kāpēc tā? Par ko? Ko gan viņš tādu bija nodarījis, lai kāds atņemtu viņam tiesības dzīvot!? Neviens nedrīkst būt cita soģis! Nekad un nekādos apstākļos. Neviens nedrīkst noteikt otra dzīvības vērtību. Cilvēka dzīvība ir svēta un unikāla. Tajā pašā laikā aizdomājos – cik gan trausla ir robeža starp dzīvību un nāvi. Te tu esi un pēkšņi vairs neesi… Un vienalga, kad tā pārtrūkst – jaunībā, briedumā vai vecumā, tas ļoti sāp. Sāp pat par nepazīstamiem cilvēkiem… Atceros, kā pirms trim gadiem, intervējot arhibīskapu Jāni Vanagu, kurš tad viesojās Gulbenē, vaicāju viņam – kāpēc Dievs pieļauj nevainīgiem cilvēkiem iet bojā? Viņš atbildēja: “Nevajag Dievam pārmest to, ko mēs paši darām. Kā mums patiktu, ja Dievs mūs paņemtu aiz apkakles un vilktu caur dzīvi pēc saviem ieskatiem, mums spiedzot un spārdoties pretī? Mums tāda dzīve nepatiktu. Tāpēc Dievs mums ir devis brīvību. Mums ir jāsaprot, ka mēs nedzīvojam perfektā pasaulē un Visums nav taisnīgs. Šobrīd pasaule nav tāda, kādu to bija iecerējis un radījis Dievs.”
