Satraukumu vietējā sabiedrībā ir radījusi “Dzirkstelē” publicētā ziņa par to, ka ir apdraudēta traumpunkta, kā arī dienas stacionāra, aprūpes nodaļas un infekciju nodaļas pastāvēšana Gulbenē, turklāt nav zināms, vai tiks saglabāta dzemdību nodaļa Balvos.
“Mēs neko nezinām, tāpat kā iedzīvotāji. Tikai tik daudz ir informācijas, cik presē vai Veselības ministrijas mājas lapā. Jāgaida, kad oficiāli būs kaut kas zināms,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Alda Buša. Viņa saka – pagaidām nekādu pārmaiņu Gulbenes slimnīcas darbā nav. Traumpunkts strādā 24 stundas, dienas stacionārā visi pakalpojumi tiek sniegti kā līdz šim un var izmantot arī maksas pakalpojumu – palikt pa nakti. Šonedēļ tur jau atkal ieplānotas vairākas laparoskopiskās operācijas. Bez izmaiņām darbojas arī infekciju nodaļa Gulbenē. “Ja kādas pārmaiņas būs, to redzēsim šā gada pirmajā ceturksnī, kad no jauna tiks parakstīti līgumi ar valsti.
Cer, ka Saeimas politiķi nobremzēs
Gada nogalē Veselības ministrija savā mājaslapā ir publicējusi veselības ministres Andas Čakšas 7.augustā parakstīto konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. ”Šajā dokumentā netiek atspoguļotas lielas izmaiņas, kas var skart Gulbenes un Balvu pacientus. Taču parādījies ir cits dokuments, kas vēl nav apstiprināts un paredz izmaiņas. Tāpēc jau ir satraukums. Pagaidām viss ir uzlikts uz bremzēm. Jāgaida, kas notiks tālāk. Zināms, ka 10.janvārī Saeimā koalīcijā notiks apspriede par šo jautājumu,” “Dzirkstelei” saka SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Alīda Vāne.
Novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs uzskata, ka uzvarēs veselais saprāts. Viņš atgādina, ka Gulbene ir viens no 21 reģionālās nozīmes attīstības centra Latvijā. Samazināt šeit veselības aprūpes pakalpojumu klāstu būtu neprāts, uzskata J.Antaņevičs. Viņš arī izsaka šaubas, ka valdība un Saeima atbalstīs negatīvu risinājumu, jo tuvojas Saeimas kārtējās vēlēšanas, kas notiks 2018.gada 6.oktobrī. “Uzskatu, ka mums, vietējiem iedzīvotājiem, nevajag sevi velti tracināt. Sliktākais scenārijs nepiepildīsies. Politiķi taču saprot, ka tauta neies balsot par viņiem, ja tiks pieņemti kardināli, nepopulāri lēmumi,” saka J.Antaņevičs.
Paredz īsākas darba stundas
Veselības ministrijas mājaslapā 22.decembrī publicētajā konceptuālajā ziņojumā “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” ir lasāms, ka Gulbenē 2018.gadā joprojām būs steidzamās medicīniskās palīdzības punkts (traumpunkts). Norādīts, ka šādā punktā tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzībā iedzīvotājiem vismaz 12 stundas diennaktī. Tajā ir iespējams veikt rentgena diagnostiku, elektrokardiogrammu, analīzes. Šo palīdzību nodrošina viens ārsts (speciālists) un ārsta palīgs. Uz punktu pacienti ierodas paši neatliekamās un akūtās medicīniskās palīdzības saņemšanai. Ātrās palīdzības brigādes pacientus neved uz traumpunktu. Ziņojumā norādīts arī, ka SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” ierindota 2.līmeņa Latvijas slimnīcu grupā. Tas no pavisam 4 līmeņiem ir priekšpēdējais. Norādīts arī, ka 2.līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 7 obligātajos profilos (terapija, hronisku pacientu aprūpe, ķirurģija, neiroloģija, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību profils, pediatrija), kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. 2.līmeņa slimnīcas sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm. Tāpat norādīts vēlamais sadarbības modelis SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” ar SIA “Rēzeknes slimnīca” pakalpojumu sniegšanai pacientiem Gulbenē un Balvos, kā arī SIA “Ludzas medicīnas centrs” teritorijā. Gulbenē saglabāsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu atbalsta centrs.
19.decembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas paredz grozījumus veselības aprūpes organizēšanā un finansēšanās kārtībā. Turpmāk noteikts, ka dienas stacionārā, kāds ir arī Gulbenē, tiek sniegti tikai tādi ķirurģiski pakalpojumi, kurus ir droši pacientam veikt vienā dienā – pēc pakalpojumu sniegšanas novērtējot pacienta veselības stāvokli un izrakstot to mājās tajā pašā dienā. Izmaiņas veiktas, ņemot vērā profesionāļu viedokli par to, ko var veikt dienas stacionārā vienā dienā, neradot riskus pacienta veselībai, līdzšinējo pieredzi par pacientu uzturēšanās ilgumu ārstniecības iestādē, saņemot ķirurģiskos dienas stacionāra pakalpojumus, kā arī citu valstu pieredzi dienas stacionāra darbības organizēšanā.
Svarīgi!
◆ Saeima 2018.gada valsts budžeta likumu pieņēma 2017.gada 23.novembrī.
◆ Šogad veselības nozarei Latvijā papildus novirzīti vairāk nekā 200 miljoni eiro un veselības aprūpes budžets kopumā pārsniedz vienu miljardu eiro.
