Jau četrpadsmito gadu akcija “Latvijas lepnums” aicināja ikvienu vērtēt līdzcilvēkus, kas dara vairāk, nekā varētu prasīt un gaidīt, ar kuru rīcību var lepoties visa Latvija. Šoreiz akcijā tika saņemtas 202 vēstules, no kurām žūrija izvēlējās 10 nominantus balvai “Kristāla ābele”. No Gulbenes novada tika saņemtas četras vēstules.
Iesaka divas ģimenes ārstes
“Šis būs patiess stāsts par sapni, ziedošanos, profesionalitāti un sevis atdevi humānākajai no profesijām – ārsts,” tā pieteikuma vēstulē raksta Līga Seņkāne. Viņa stāsta par Lizuma pagasta ģimenes ārsti Baibu Mezīti, kuru pazīst kopš bērnības. “Viņu dzīve nav lutinājusi un sagādājusi daudzus smagus pārbaudījumus, bet mēs nekad neesam dzirdējuši no viņas: man ir grūti. Baibai pacienti ir tuvākajā un tālākajā apkārtnē. Viņa nesavtīgi palīdz arī materiāli tiem, kam tas nepieciešams,” pamato L.Seņkāne.
Baiba Eiduka no Druvienas pagasta uzskata, ka ģimenes ārste Larisa Zvirgzdiņa jeb Larisīte, kā viņu mīļi dēvē druvēnieši, ir cilvēks, ar kuru var lepoties. “Nevajag jau nemaz tādus lielus, vienreizīgus varoņdarbus, pietiek ar tiem it kā mazumiņiem, ko ikdienā viņa paveic, lai mēs visi būtu neaprakstāmi pateicīgi viņai. Mēs viņu mīlam!” atzīst B.Eiduka.
Prieku rada panākumi sportā
Jaungulbenes pagasta “Burtnieku” saimnieku Gunāru Pāvuliņu, kurš savās mājās izveidojis vietu sporta nodarbībām un dod iespēju kļūt par dalībnieku sporta klubā “Progress”, ieteikusi Kristīne Andrejeva. “Var teikt, ka sporta fanātisms ir Gunāra dzīves sastāvdaļa, jo viņa misija ir būt noderīgam un vajadzīgam, lai ikvienam interesentam sniegtu labākos padomus tajās disciplīnās, kurās pats savulaik startējis. Man Gunārs noticēja un deva iespēju pierādīt savas spējas, atverot savas mājas durvis un ļaujot būt daļai no viņa sportistu saimes. Viņš ir mans paraugs tam, kādam ir jābūt sporta skolotājam,” atzīst K.Andrejeva. G.Pāvuliņš secina, ka no malas paveiktais ir labāk redzams. Viņam tas ir ikdienas darbs, tomēr piebilst, ka sporta treniņi ir labā līmenī. Pāris viņa audzēkņi ir Latvijas jaunatnes izlasē svara bumbu celšanā, arī veterāni ir starp labākajiem vieglatlētikas disciplīnās, bet viens ir pat sporta meistars. “Nekad mūžā nevarēju iedomāties, ka mūsu sportists Dāvis Jermacāns iegūs godalgotas vietas Eiropas čempionātā!” saka G.Pāvuliņš. Viņš uzskata, ka vienlīdz liels prieks ir gan par panākumiem sportā, gan par “Latvijas lepnuma” vai citu balvu.
Ome ir labais gariņš mazbērniem
Ar savu vecmāmiņu Mārīti Ratnieci, kura dzīvo Lejasciemā, lepojas viena no mazmeitām. M.Ratniecei ir 2 bērni, 8 mazbērni un 3 mazmazbērni. “Iespējams, liksies, ka tas nav nekas īpašs – palīdzēt mazbērniem, bet man viņa ir lepnums! Mani kā visvecāko mazbērnu viņa atbalsta kā mamma. Es nespēju iedomāties dzīvi bez sava labā gariņa – omes,” rakstīts vēstulē. M.Ratniecei tas ir pārsteigums, jo viņa nav zinājusi par mazmeitas pieteikumu. “Tas, protams, ir patīkami! Lai arī kā klātos, ar mazbērniem vienmēr sazinos un zinu, ko kurš dara. 2015.gadā viena mazmeita piedalījās “Latvijas lepnuma” balvu pasniegšanā, jo apbalvojumam bija pieteikta biedrības “Cerību centrs” vadītāja Gita Bināne, kura rūpējās arī par viņu,” atzīst M.Ratniece. Viņa pieļauj, ka vajadzēs uzņemties aizbildnību par kādu no mazbērniem.
