Litenieša Gunāra Cigļa kolekcijā ir tūkstošiem seno braucamrīku un sadzīves priekšmetu. Kolekcija ar laiku kļuvusi arvien lielāka, tāpēc pirms pieciem gadiem tā izvietota muižas šķūnī, kurš ir būvēts kā mašīnu un labības šķūnis 1890.gadā. Tur izvietota aptuveni trešā daļa kolekcijas. Pēc 125 gadiem šķūnī ir atgriezusies tehnika, ar kuru strādāja tajos laikos, kad šķūnis celts, turklāt šķūnis ieguvis arī jaunu jumtu.
“Šķūnim jumts bija savu laiku nokalpojis, tāpēc radās ideja uzrakstīt projektu. Pat īsti nedomāju, ka atbalstīs, bet tika piešķirts 25 000 eiro liels finansējums. Projektu atbalstīja 2016.gada rudenī, bet īstenošana notika pagājušajā gadā. Jumts ir! Atbalsta likme bija 90 procenti Eiropas lauku atbalsta naudas caur “Sateku”, 10 procenti ir paša finansējums” stāsta G.Ciglis.
Cilvēki ir ar mieru dāvināt!
Viņš jau diezgan ilgus gadus kolekciju rāda tūristiem un citiem interesentiem. “Kad strādāju par Litenes pagasta padomes priekšsēdētāju, mēs savā laikā spriedām, kā popularizēt un saglabāt vēsturisko mantojumu, kas ir pagastā, jo vecā paaudze aiziet, pazūd atmiņas, zūd arī materiālās vērtības. Deviņdesmitajos gados radās ideja – Jānis Zvaigzne teica, ka uzrakstīs grāmatas un savāks materiālus, ko var nopublicēt. Vairāk vai mazāk tas arī tika īstenots. Vienlaikus ar to es pats īstenoju projektu – savākt lietas, ar ko cilvēki strādājuši pagastā, lai tās varētu kādreiz parādīt cilvēkiem,” stāsta G.Ciglis.
Viņš secinājis, ka senatni saglabāt cenšas ļoti daudz cilvēku. Turklāt ir jūtams arī ļoti liels atbalsts, jo zvana arī no citām Latvijas vietām – Pierīgas, Ādažiem, Tukuma. “Viņi saka: atbrauciet, man ir tāda sējmašīna. Cilvēki ir ar mieru dāvināt! Un tādu, kas dāvina, ir milzīgi daudz! Pagājušajā gadā lielākais pārsteigums – no Elstēm viena kundze uzdāvināja sējmašīnu! Bet lielākais dāvinājums – paštaisīta kuļmašīna!” lepojas kolekcionārs. Kuļmašīnu muzejam uzdāvinājusi racionalizatora Jāņa Serģa (1917- 2013) meita Maija Miķelsone. Ar šo kuļmašīnu mieži pēdējo reizi kulti 1993.gadā Mālmuižas “Liepās” Lejasciema pagastā. Kolekcionārs no sirds pateicas šiem cilvēkiem par dāvinājumiem, kurus tagad var aplūkot ikviens muzeja apmeklētājs.
Bija savs profesionālais laikraksts
Vēl G.Ciglis lepojas ar to, ka viņa rokās nonākuši dokumenti, kas rāda, cik attīstīta pie mums bija lauksaimniecība jau pirms Pirmā pasaules kara. Viņa kolekcijā tagad ir Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības katalogs, kas piederējis tirgotājam Jevgēnijam Ternikam no Lejasciema pagasta. “Jevgēniju Terniku varbūt neviens vairs no Lejasciema neatceras, bet atceras, ka ir tādas Terniku mājas. Viņš droši vien bija tās ekonomiskās sabiedrības izplatītājs, kas pēc katalogiem deva iespēju latviešu zemniekiem nopirkt jebkuru tehniku,” saka G.Ciglis.
Kolekcionāra rokās ir nonācis daudz kas interesants, piemēram, 1914.gada bezmaksas kalendārs, kurā var redzēt amerikāņu lauksaimniecības tehniku, kas tika tirgota Latvijā un arī Vidzemē. Viņa krājumā ir arī izdevums “Baltijas Zemkopis”. Izrādās, 1870.gados zemnieki jau bija tik spēcīgi, ka viņiem bija savs profesionālais laikraksts un zemnieku sētās un muižās parādījās kuļmašīnas. “Litenietis Ernests Balodis bija izpētījis, ka Baltijā, Latvijā pirmo kuļmašīnu nopirka latviešu zemnieki, nevis muižas, kas bija ekonomiski spēcīgākas. Tas bija 1860.gados,” stāsta kolekcionārs.
Tā kā senlietu muzejs nav G.Cigļa pamatdarbs, bet gan hobijs, tad viņš lūdz interesentus iepriekš piezvanīt un vienoties par muzeja apmeklējuma laiku.
