Otro gadu Latvijā ir iespēja uzlabot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti (siltināt), pretendējot uz valsts atbalstu līdz pat 50 procentu apmērā no visām projekta izmaksām. Turklāt atbalsta summa nav jāatmaksā, tā tiek dāvināta.
Taču Gulbenes novada būvvaldē, kā noskaidroja “Dzirkstele”, pagaidām nav saņemts neviens šāda veida būvniecības projekts.
Ministru kabineta apstiprinātā atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās paredz finansējumu laika posmam līdz 2023.gadam. Kopējais finansējums ir 166 470 588 eiro. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija “Altum””.
Viens pret visiem?
Absurda situācija Beļavā ir izveidojusies 24 dzīvokļu dzīvojamajā mājā Kļavkalnu ielā 16. Iedzīvotāji jau labu laiku apsver domu par mājas renovāciju, taču par traucēkli ir kļuvis fakts, ka kādā dzīvoklī ir notikusi atvienošanās no centrālapkures – demontēti centrālapkures radiatori, uzstādīta malkas apkures iekārta, uzbūvēts siltummūris un viens no ventilācijas skursteņa kanāliem tiek izmantots kā dūmvads. Mājas pārvaldnieks ir biedrība “Kļavkalni-16”, kas vairākkārt vērsusies novada būvvaldē, lūdzot veikt apsekošanu un konstatēt patvaļīgu būvniecību. Nu šajā strīdā ir ierauti arī vietējie deputāti. Pagājušā gada pēdējā domes sēdē viņiem bija jākļūst par vidutājiem starp būvvaldi un patvaļībā vainoto dzīvokļa īpašnieku. Deputāti ar savu balsojumu nostājās būvvaldes pusē, kura aizliedz turpmāk ventilācijas šahtu izmantot kā dūmvadu un liek atjaunot radiatorus dzīvoklī, kā arī pieslēgties atpakaļ pie centrālapkures.
“Tur tāda situācija ir. Tai ir sena vēsture. Privātajā dzīvoklī ir notikusi atslēgšanās no centrālapkures jau sen. Protams, īsti likumīgi laikam tas nav. Saskaņojuma nav bijis. Tagad visai mājai ir problēmas sakarā ar renovācijas ideju, jo ir svarīgi tas, lai visos dzīvokļos būtu vienāda apkures sistēma,” “Dzirkstelei” saka Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš.
Strīdīgā dzīvokļa īpašnieks uzskata, ka jau tālajā 1993.gadā, kad mājai bija uz laiku atslēgta centrālapkure, ir saņemta mutiska atļauja ierīkot alternatīvo apkuri. Turklāt 2010.gadā mājas Kļavkalnu ielā 16 dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē esot devuši tam piekrišanu.
Deputāti šādiem argumentiem piekrist nevar, jo jebkurā gadījumā dzīvokļa īpašniekam būvvaldē bija jāsaskaņo apkures pārbūves projekts un tā pabeigšana, taču tas nav noticis. Turklāt Civillikums paredz šādā gadījumā pilnīgi visu kopīpašuma īpašnieku piekrišanu, kas arī nav fiksēta.
A.Rakstiņš uzsver, ka tā tomēr ir mājas iekšējā lieta. Visā mājā no 24 dzīvokļiem lielākā daļa ir privātīpašums. Pašvaldība ir tikai 4 dzīvokļu īpašniece. Dzīvokļa īpašnieks, kurš atslēdzies no centrālapkures, pēc A.Rakstiņa domām, varētu meklēt kompromisu kopā ar mājas pārvaldnieku, taču pagaidām strīda “abas puses ir nostājušās tādā pozā”, ka vienošanās nav iespējama. “Pašvaldībai jau tur ir maza teikšana,” rezumē A.Rakstiņš. Viņš uzskata, ka, visticamāk, risinājums varētu tikt rasts vienīgi tiesas ceļā.
Jārisina sarunu ceļā
“Mūsu 36 dzīvokļu mājā “Stāķi 18” Stradu pagastā vēl nesen pusē dzīvokļu bija izveidota sava alternatīvā apkure. Pamazām sarunu ceļā risinājām šo problēmu. Kad mutiski jautāju, vairums iedzīvotāju sākumā teica, ka viņiem ir oficiāla pārbūves atļauja. Kad lūdzu uzrādīt dokumentus pierādījumam, nevienam vairs nekā nebija. Taču pamazām dzīvokļi slēdzas atpakaļ pie centrālapkures. Šajā sezonā pieslēdzās 9 dzīvokļi. Vēl ar 2 dzīvokļu īpašniekiem notiek sarunas. Viens ir devis piekrišanu, otrs vēl domā,” “Dzirkstelei” saka mājas “Stāķi 18” mājas vecākā Veneta Čipa. Mājā “Stāķi 18” 19 dzīvokļi ir privāti, pārējie 17 pieder pašvaldībai. Vienota apkures sistēma mājā nav vienīgā problēma, kas kavē siltināšanas projekta iespējamību. Jau rakstījām, ka iedzīvotāji vēlas no līdzšinējā apsaimniekotāja – SIA “Gulbenes nami”, no kuras pakalpojumiem ir atteikušies, atgūt uzkrājumu (ko iedzīvotāji samaksājuši kā mājas apsaimniekošanas naudu). Sākotnējā prasība bija par 25 600 eiro atmaksu. Bet nupat mājas vecākā vērsusies “Gulbenes namos” ar kompromisa variantu. Tagad tiek lūgts atmaksāt tikai aptuveni 21 000 eiro, pieņemot, ka starpību veido iedzīvotāju parāds – nesamaksātā apsaimniekošanas nauda. Pagaidām māja nav atguvusi ne centu. V.Čipa saka – iedzīvotājus neapmierina “Gulbenes namu” komunikācija ar viņiem. Uz vietas firmas kantorī sarunas nenotiekot bez “Gulbenes namu” jurista klātbūtnes. “Cik gudrs pie viņiem atnāksi, tikpat gudrs aiziesi. Mēs, iedzīvotāji, juridiskos jautājumus nepārzinām tā, lai uzreiz gudri varētu atbildēt. Tas izsit no sliedēm. Ir sajūta, ka Gulbenes novadā pašvaldības darbinieki nemaz nav ieinteresēti, lai notiktu dzīvojamo māju renovācija. Esmu interesējusies, kā notiek citos novados, piemēram Jelgavā. Attieksme ir kā diena pret nakti,” saka V.Čipa.
Deputāts Valtis Krauklis: “Lai pretendētu uz renovāciju, vajag 70 procentu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Mums lielākā daļa saka – viņu mūžam pietiek ar to, kas jau ir. Esmu dzirdējis, ka Gulbenē viena dzīvojamā māja ir panākusi dzīvokļu īpašnieku savstarpējo vienošanos un ir apstiprināta dalībai. Mazpilsētās vispār ir zemāka iedzīvotāju aktivitāte nekā lielajās pilsētās – Valmierā, Cēsīs, Liepājā. Balvos nav atsaucības, Alūksnē būs atbalsts atsevišķām mājām. Man ir sava pieredze par mājas renovāciju, kurā dzīvoju pats. Tiesa – bez valsts atbalsta. Bija vajadzīgi divi gadi, lai iedzīvotāji mūsu mājā savā starpā spētu vienoties. Mums bija jāņem kredīts, kas jāmaksā desmit gadus. Nākamgad pavasarī būsim beiguši maksāt.”
Novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis: “Iedzīvotāju interesi šajā jautājumā ietekmē dažādi apsvērumi. Arī tas, ka ir bijis par maz informācijas par valsts piedāvātajām iespējām. Neesmu dzirdējis par aktīvu aģitāciju, par semināriem, lai ieinteresētu iedzīvotājus. Iespējams, ka citur Latvijā apsaimniekotāji šajā ziņā aktīvāk rīkojas, izskaidro iedzīvotājiem. Iedzīvotāji ir arī piesardzīgi. Kamēr nav saņemts apstiprinājums, ka nauda no valsts programmas mājas renovācijai patiešām tiks piešķirta, tālāk nevirzās ar projektu. Negrib tērēt naudu, sniedzot dokumentus būvvaldē, ja līdz galam nav droši par projekta akceptēšanu.”
Novada domes izpilddirektore Guna Švika: “Novada domē jau pirms kāda laika ir apstiprināts finansiāla atbalsta mehānisms daudzdzīvokļu mājām energoaudita izstrādei, projekta gatavošanai, lai veiktu siltināšanu un renovāciju. Tās nav lielas summas, bet tomēr tas ir atbalsts! Taču pagājušajā gadā neviens neizmantoja šādu iespēju. Domē esam analizējuši, kāpēc ir tā. Iespējams, vienubrīd iedzīvotājus atturēja tas, ka bija grūtības dabūt kredītus. Tagad ir cita situācija. Aktivitātei šogad vajadzētu kļūt lielākai. Taču dzirdu, ka daļa iedzīvotāju baidās no kredītsaistībām un tas viņus attur. Vēl cita daļa vienkārši nevēlas pārmaiņas, viņus tās neinteresē. Iespējams, ne visi cilvēki apzinās, ka renovētā mājā tomēr ir cits komforta līmenis.”
