Drīz sagaidīsim Dzeltenā zemes suņa gadu, kas pēc ķīniešu kalendāra sāksies 8.februārī. Vai tas liks vairāk domāt un rūpēties par mūsu labākajiem draugiem – suņiem un kaķiem? Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure par to šaubās.
Meklē labus saimniekus
“Šajā ziņā esmu pesimiste, jo ļoti daudziem cilvēkiem trūkst elementāras informācijas par dzīvniekiem. Tiem, kuri uzņemas rūpes par suni vai kaķi, ir daudz jāzina un jājūt atbildība. Kad būs nākamais suņa gads, tad, cerams, būs vairāk informācijas un izpratnes. Diemžēl vairums cilvēku nevēlas neko zināt par dzīvnieku problēmām, kamēr tās neskar pašus,” atzīst I.Žeigure.
Viņas lielākā vēlēšanās ir kādu dienu neuztraukties par pamestu, nomocītu suni vai kaķi. Tomēr I.Žeigure nenoliedz, ka ir arī prieks, jo pagājušā gada laikā ir izdevies atrast jaunus saimniekus 8 suņiem, atdot saimniekiem 12 suņus un vēl 10 suņi ir iekārtoti Alūksnes dzīvnieku patversmē “Astes un Ūsas”, ar kuru izveidojusies laba sadarbība.
Patversmes vadītāja Elīna Dambe uzsver, ka svarīgākais ir just atbildību par suni vai kaķi, kuru izvēlas. Viņa nav gatava atdot dzīvnieku tādam cilvēkam, kuram ir vienalga, kādu suni ņemt. “Ir bijis tā, ka sieviete atbrauc ar taksometru un domā ātri paņemt suni un vest mājās. Tā tas nenotiek! Ir jāizvērtē, kurš būs piemērots dzīvei lauku sētā vai dzīvoklī. Ļoti nelabprāt dodam suni, ja gatavojas to piesiet ķēdē. Negribas, ka suni, kurš nekad nav bijis pie ķēdes, pēkšņi piesies. Pamestam sunim jau tā ir drūms dzīvesstāsts, tāpēc ceram, ka katram izdosies atrast labu saimnieku, nevis tādu, lai suns būtu vēl nelaimīgāks,” skaidro E.Dambe.
Patversmē puse ir Gulbenes suņi
Pašlaik patversmē ir 8 suņi no Gulbenes novada – puse no kopējā patversmē dzīvojošo suņu skaita. “I.Žeigure pie mums vēršas tikai tad, kad neizdodas atrast jaunu saimnieku klaiņojošam sunim vai kaķim. Sākumā viņa tos tur pie sevis vai arī atstāj cilvēkam, kam dzīvnieks pieklīdis. Pie mums tie nonāk tikai tad, ja neizdodas atrast mājvietu Gulbenes novadā,” stāsta E.Dambe.
Gulbenes skolas un pirmsskolas izglītības iestādes ir aktīvas, ziedojot dzīvnieku pārtiku patversmei. Diemžēl visus atbalstītājus nav iespējams nosaukt, jo gadās, ka kāds labdaris nodod ziedojumu, pat neminot savu vārdu vai arī no kurienes ir. Tiesa, akcijā “Ūsainie Ziemassvētki” gulbenieši šogad neiesaistījās, vismaz nav saņemta tāda informācija. E.Dambe pieļauj, ka gulbenieši par to nebija informēti. Nereti cilvēki brauc apraudzīt patversmē mītošos dzīvniekus un atved tiem barību vai arī pārskaita ziedojumus uz kontu. “Zinu, ka bija sūtījumi no Gulbenes, ko atveda DPD kurjers,” stāsta E.Dambe. Viņa secina, ka pagājušajā gadā bija jūtams atbalsts. Sevišķi Ziemassvētku laikā katru dienu tika saņemtas dāvanas patversmei. E.Dambe atceras, ka Litenes skolas bērni labdarības tirdziņā par pašu darinājumiem saņemtos līdzekļus nodeva patversmes dzīvnieku labturībai.
Gatavojas pārbaudīt likuma izpildi
Diemžēl nevar teikt, ka pamesto dzīvnieku kļūtu mazāk. Lai gan pagājis gads, kopš tika noteikts, ka visiem suņiem ir jābūt čipotiem, situācija liecina par šīs prasības neievērošanu. “Kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu secinājām, ka trūkst motivācijas čipot, ja nav kontroles mehānisma. Likums to prasa, bet nekas nav, ja to neievēro. Tiesības pārbaudīt ir gan pašvaldības policijai, gan veterinārajam dienestam,” saka E.Dambe.
Gada laikā patversmē ir uzņemti apmēram 60 suņi, bet tikai 2-3 ir bijuši ar čipiem. Tas nozīmē, ka tiem uzreiz varēja atrast saimniekus. I.Žeigure ir zvanījusi visu Gulbenes novada pagastu pārvaldēm, lai informētu, ka ir gaidāmas pārbaudes, kurās piedalīsies pašvaldības policija. “Brauksim un pārbaudīsim, kā tiek pildītas likuma prasības. Sodi ir bargi. Lai gan nav mērķis sodīt, tomēr būtu laiks saprast, cik tas ir svarīgi gan saimniekiem, gan dzīvniekiem, gan visiem, lai nebūtu klaiņojošu dzīvnieku,” brīdina I.Žeigure.
Par suņu saimnieku bezatbildību liecina informācija, ka daudzi suņi ir aizbēguši Jaungada salūta laikā, lai gan iepriekš izskanēja neskaitāmi brīdinājumi. “Ja visi suņi būtu čipoti un reģistrēti, tad pašvaldība varētu ekonomēt līdzekļus, kas tagad ir nepieciešami gan dzīvnieku uzturēšanai patversmē, gan kaķu sterilizēšanai,” uzsver I.Žeigure.
Rūpējas par klaiņojošiem kaķiem
Novembrī dzīvnieku mājā “Astes un Ūsas” uzņēma 30 kaķus, kas ir līdz šim nepieredzēts skaits tik īsā laikā. Bet patversmē jau bija 40 kaķi. “Facebook” tika ievietots aicinājums ziedot barību kaķiem, kas guva plašu atsaucību. “Šķita, ka sliktāk vairs nevar būt, ja tik daudziem kaķu saimniekiem ir zudusi atbildība. Toties citi ļoti reaģēja uz šo aicinājumu atsaukties – veda kaķu mājas un barību, arī skolās tika gatavotas mājas, lai varētu visus izvietot. Turklāt cilvēki sarosījās un adoptēja kaķus,” saka E.Dambe.
I.Žeigure atzīst, ka klaiņojošu kaķu problēma Gulbenē nav sevišķi aktuāla. Viņa atklāj, ka lieliski par bezsaimnieku kaķiem rūpējas Vladimirs Lituņenko, kurš septiņiem bezpajumtniekiem iekārtojis mājiņas un regulāri divas reizes dienā tos baro. “Esmu redzējusi, ka katram kaķim ir sava kastīte. Pats barotājs pastāv klāt, kamēr kaķi paēd, un tad savāc traukus, tos aiznes un izmazgā. Un tad vēl daļai mājas iedzīvotāju tas nepatīk! Atrod visādus iemeslus savai nepatikai,” secina I.Žeigure. Viņa uzsver, ka, protams, šie kaķi ir sterilizēti. Ja kāds vēlas palīdzēt bezsaimnieku kaķiem, var vērsties “Ķepaiņu draugu klubā”, lai saņemtu finansējumu sterilizācijai vai dzīvnieka ārstēšanai. Tiesa, pagaidām nav zināms, vai biedrība saņems pašvaldības finansējumu.
