Ilgstošo lietavu dēļ daudzviet meži izskatās tāpat kā pārplūdušie lauki un pļavas. Ar mežsaimniecības tehniku tos nevar izbraukt, tāpēc pagājušā gada nogalē tika izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa. Izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē Ministru kabinetam rosināja Latvijas Mežizstrādātāju asociācija un Latvijas Meža īpašnieku biedrība.
Netic laika prognozēm, bet cer
“Mūsu virsmežniecības teritorijas mežos situācija ir tāda pati kā citviet. Mežizstrāde notiek krietni mazākā apjomā, jo meži ir piemirkuši un arī ceļu stāvoklis ir slikts. Gan mežos, gan krautuvēs stāv kokmateriāli, kurus nav iespējams izvest. To var tikai vietās, kur baļķi ir nokrauti ceļu malās. Nākamajā nedēļā sola salu, tomēr tas neko daudz nemainīs, ja piesals tikai pāris dienas,” spriež Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Aldis Bricis.
Virsmežniecības Lejasciema nodaļas mežzinis Visvaldis Ozoliņš informē, ka gandrīz viss mežs ir slapjš un piemircis. Kur ir sausāks, mežizstrādātāji cenšas kaut ko darīt, bet tādu vietu ir maz. “Meža izstrādātājiem šobrīd ir grūti. Turklāt šis nav pirmais, bet jau trešais gads, kad mežs ir pielijis. Ja nākamnedēļ būs mīnus 6 grādi naktī, tas neko nemainīs, jo piesals tikai virskārta. Vajadzētu vismaz mīnus 10 grādus,” atzīst V.Ozoliņš. Viņš vairs netic sala solījumiem laika prognozēs. Tādi bija arī pirms Ziemassvētkiem, bet nepiepildījās. “Mana prognoze liecina, ka pēc īslaicīga sala atkal būs plus 4 un 0 grādi. Jau tagad zāģētavām trūkst kokmateriālu, rodas ķēdes reakcija. Turklāt meža ceļi tiek izjaukti, jau tagad nevar izlīdzināt rises,” secina mežzinis. Šādos apstākļos pastiprināti tiek lauzta meža tehnika – pievedējtraktori jeb forvarderi, kā arī izdangātas meža kvartālu stigas un ceļi. Mežsaimnieki krautnes var veidot tikai pie laba seguma ceļiem, bet meža masīvos vairāk ir ceļi ar grants segumu vai pat bez tā, tāpēc tie cieš no smagās kokvedēju tehnikas. Tāpēc daudzos privātajos mežos šobrīd valda klusums, lai gan zāģbaļķu iepirkuma cena ir 60 – 70 eiro par kubikmetru.
Izsludinātā katastrofa neparedz priekšrocības
Ja šāda situācija turpināsies ilgstoši, cietīs kokapstrādes uzņēmumi, kuriem pietrūks materiālu pārstrādei. Valsts mežos ceļu tīkls ir labāks, tāpēc tur darbi notiek samazinātā apjomā. Turpretim zāģētavām, kurām kokus piegādā no privātā sektora, gandrīz nav izejmateriālu. Līdz ar to paaugstinās kokmateriālu cenas. Sevišķi lielus zaudējumus nākas ciest tiem, kuri pārstrādā lielus apjomus. Katastrofas situācija paredz, ka grūtībās nonākušiem mežizstrādes uzņēmumiem ir iespēja atsaukties uz forsmažoru, kas paredz pilnībā vai daļēji atteikties no iespējamo līgumsodu piemērošanas saistību neizpildes gadījumos vai strīdu gadījumos par neizpildītām saistībām pret kredītiestādēm.
“Swedbank” mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska informē, ka pagaidām klienti – kokrūpniecības nozares pārstāvji – nav vērsušies bankā ar lūgumiem pārskatīt kredītlīgumus. Viņa norāda, ka šādi lūgumi tiek izskatīti individuāli. “Mūsu eksperti seko situācijai nozarē, ievāc informāciju, turpināsim to darīt arī turpmāk,” viņa saka.
VAS “Latvijas valsts meži” ģenerāldirektors Andis Krēsliņš vēlas, kaut beigtos bezsala laiks, jo izsludinātais katastrofas stāvoklis neparedz nekādas priekšrocības ne mežizstrādātājiem, ne koksnes pārstrādātājiem. Savstarpējo līgumsaistību izpildē var ņemt vērā radušos situāciju, bet var to arī nedarīt. “Tāda situācija mežos sen nav bijusi. Ir skaidrs, ka lielāka sapratne būs gan no valsts institūcijām, gan no Lauku atbalsta dienesta. Arī mežziņi ņems vērā, ja meteoroloģiskie laikapstākļi nebūs devuši iespēju veikt meža kopšanas darbus. Tādos gadījumos to izpildes termiņš tiks pagarināts. Par laimi, katastrofāla situācija nebūs mūžīgi,” spriež A.Krēsliņš.
Kokmateriālu cenas krasi palielinās
Atšķirības vērojamas mežu augšanas apstākļos, bet nokrišņu daudzums visā Latvijā ir bijis apmēram vienāds. Ja kaut kur ir nedaudz labāk, tas neko būtiski nemaina – liekā ūdens notece mežos ir ļoti ierobežota. “Skaidrs, ka priežu silos, kur ir smilšaina augsne, mežizstrāde ir iespējama, taču tādu Latvijā ir maz. Priekšrocības ir tiem, kuri var izmantot sakārtotu ceļu tīklu. Tie ir “Latvijas valsts meži”, “Rīgas meži” un vēl daži lielākie mežu apsaimniekotāji valstī. Tie var izstrādāt cirsmas ceļu malās un pēc tam transportēt kokmateriālus klientiem,” skaidro A.Krēsliņš.
Viņš uzsver, ka ir tikai saprotams – šādos apstākļos kokmateriālu cenas ievērojami palielinās. Atsevišķiem sortimentiem cena ir augusi gandrīz uz pusi. “Pēdējos gados tik lielas koksnes cenas nav bijušas. Uzņēmumiem, kuri pārstrādei izmanto Latvijas koksni, būs ļoti lielas problēmas. Tomēr nekad nav tā, ka nepienāk brīdis, kad var atsākt mežizstrādi. Ja ir slikta ziema, tad parasti ir labvēlīga vasara,” salīdzina ģenerāldirektors. Arī tagad, iestājoties kailsalam, situācija var mainīties dažu dienu laikā.
Privāto mežu īpašniekiem nepieciešams atbalsts
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks:
– Sakarā ar katastrofālo situāciju meža nozarē būtu vajadzīgas izmaiņas un atbalsts trīs svarīgos jautājumos. Ceram, ka Lauku atbalsta dienesta darbinieki būs pretimnākoši tiem, kuri laikapstākļu dēļ nebūs varējuši veikt projektos paredzētos pasākumus, un viņus nesodīs. Ir nepieciešams pārcelt mežu kopšanas termiņus, ja šo darbu nebija iespējams veikt paredzētajā laikā. Pagaidām neviens nav sūdzējies, tāpēc ir pamats domāt, ka izsludinātā katastrofa tomēr ir radusi saprotošu un pretimnākošu attieksmi.
Nelabvēlīgie laikapstākļi noteikti būs ietekmējuši iestādīto mežu augšanu. Pašlaik Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās un ugunsgrēkos cietušajām jaunaudzēm, nav iekļauts atbalsts applūdušajām jaunaudzēm. Esam iesnieguši Zemkopības ministrijā lūgumu arī tās iekļaut atbalstāmo objektu sarakstā. Ceram,ka līdz pavasarim applūdušie jaunaudžu stādījumi tiks iekļauti Ministru kabineta noteikumos.
Pats smagākais jautājums ir meliorācijas sistēmas renovācija un rekonstrukcija arī privātajos mežos, kad meža īpašnieku rocība ir tāda, kāda tā ir. Meliorācija izmaksā ļoti dārgi, tāpēc būtu vajadzīgs visaptverošs plāns, kā šo darbu veikt. Tas, protams, nav paveicams viena gada laikā. Acīmredzot ir nepieciešams Eiropas Savienības fondu finansiāls atbalsts, lai atjaunotu pagājušajā gadsimtā veidotās meliorācijas sistēmas. Pašlaik notiek diskusijas, ko un kā darīt, lai arī nākamajā atbalsta periodā pēc 2020.gada privāto mežu meliorācija tiktu iekļauta atbalsta pasākumos.
