Prāta vētra – tā varētu dēvēt 9.janvāra vakarā pēc dievkalpojuma notikušo Gulbenes katoļu draudzes locekļu pirmo sapulci, kurā visi savstarpēji dalījās ar idejām par savas baznīcas jaunās ēkas (Gaitnieku ielā 14) nu jau 20. dzimšanas dienu, kas būs gada beigās – 19.decembrī. Taču līdz tam katra mēneša 19.datumu draudze savā dievnamā vēlas padarīt īpašu – ar dievkalpojumiem, lūgšanām, ar viespriesteru klātbūtni, ar kristīgo mūziku. Pirmais Gulbenes katoļu baznīcā 19.janvārī viesosies priesteris Ingars Stepkāns no Alūksnes.
Sasaista ar Latvijas simtgadi
“Latvijai – 100, Gulbenes Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīcai – 20. Draudzei tā ir iespēja dot no sevis, no mums pēc iespējas vairāk, domājot par pilsētu, par ģimenēm, par visiem cilvēkiem mums apkārt,” sarunu iesāka draudzes priesteris Andžejs Stoklosa. Savas idejas un priekšlikumi bija arī Svētās ģimenes māsām Konsuelai un Edītei.
A.Stoklosa mudināja informāciju par dievnama jubilejas pasākumiem izplatīt no mutes mutē, lai vēsts sasniegtu katru šā dievnama draudzes locekli, katru cilvēku, kurš šo baznīcu aizvadītajos 20 gados ir uzskatījis par savu, katru baznīcēnu, katru bērnu, jaunieti, kas kalpojis draudzē, katru bijušo baznīcas kora dalībnieku. Iespējams, daudzi no šiem cilvēkiem tagad dzīvo ārpus Gulbenes novada vai pat ārzemēs. Tāpat uz Gulbeni atbraukt tiks aicināti priesteri, kas kalpojuši šajā baznīcā, kā arī Bērniņa Jēzus māsas karmelītes, kuras daudzus gadus bijušas šīs katoļu draudzes neatņemama sastāvdaļa.
Draudze vienojās, ka baznīcas jubilejas atzīmēšanas organizēšanā un norisē ir jādarbojas saliedēti kā komandai, jābūt atvērtiem komunikācijai ar plašāku sabiedrību. Izskanēja priekšlikumi par svētku ielūgumu, informatīvā izdevuma veidošanu, par suvenīru gatavošanu. Savas domas izteica draudzes locekļi Ināra Vinceviča, Ausma Žeļezņaka, Dita Ceriņa, Diāna Strupka, Jānis un Valentīna Brūniņi.
Baznīcas jubilejai būs arī sava emblēma. Tās izveidei savus priekšlikumus ir aicināts piedāvāt ikviens līdz 17.janvārim. Izraudzītā emblēma pēc tam tiks izmantota dievnama jubilejas pasākumu reklāmā visu gadu – afišās, ielūgumos, baneros.
Dievnams silda un ir mājīgs
“Dzirkstele” aptaujāja vairākus Gulbenes katoļu draudzes esošos un bijušos locekļus.
Bijušais ilggadējais šīs draudzes vecākais Voldemārs Safronovs tagad kopā ar savu dzīvesbiedri dzīvo Liepājā. Taču viņu sirdī Gulbenes katoļu baznīca ir joprojām. Viņi labi atceras baznīcas celšanu, iesvētīšanu un draudzes dzīvi kopā ar šo dievnamu daudzu gadu garumā. “Tur bija cilvēku grupa, kuri no paša sākuma gāja uz baznīcu, piedalījās tās dzīvē. Viens cilvēks jau neko nevar izdarīt. Var tikai visi kopā,” teica V.Safronovs. Viņš atminējās, ka ar lielu entuziasmu baznīcas tapšanā iesaistījās priesteris Vjačeslavs Bogdanovs. Viņš apmeties uz dzīvi dievnamā, kad tas vēl nebija pabeigts. Gultas vieta priesterim sākotnēji bijusi virtuvē uz skaidām.
V.Brūniņa pastāstīja, ka viņa kopā ar vīru par aktīviem katoļu draudzes locekļiem Gulbenē kļuva vēl pirms jaunā dievnama uzcelšanas. Sākumā dievkalpojumus apmeklējuši vecajā baznīcā (O.Kalpaka ielā 52) pie priestera Viktora Stulpina. Tālākā dzīve ritējusi draudzē vienā elpas vilcienā ar baznīcas uzcelšanu un tās pastāvēšanu. V.Brūniņas atziņa par katoļu draudzes dzīvi Gulbenē aizvadītajos 20 gados: “Viss mainās. Viss iet uz priekšu. Nekas neapstājas. Viss ir citādāk. Bet mēs ejam uz priekšu! Izturam visus ticības pārbaudījumus. Dzīvē ir dažādi laiki. 20 gadu laikā ir noticis daudz laba. Notiek! Mums viss ir labi.”
“Visu mūžu eju uz baznīcu. Ar Gulbenes jauno katoļu baznīcu kopā esmu bijusi visus 20 tās pastāvēšanas gadus. Priesterus, kuru vadītajos dievkalpojumos savā mūžā esmu piedalījusies, pat saskaitīt nevaru. Bet ne jau priesteru dēļ ir jāiet uz dievnamu. Baznīca ir vieta, kur būt kopā ar Dievu. Es esmu nodzīvojusi garu mūžu, esmu piedzīvojusi dažādus laikus, taču vienmēr visos laikos esmu uzskatījusi, ka baznīca cilvēkiem neko sliktu nemāca, nemāca zagt un krāpt. Tieši otrādi!” uzskata gulbeniete Genovefa Laicāne.
Gulbenietis Elvijs Krevics, kurš tagad dzīvo un studē Rīgā, sacīja tā: “Gulbenes baznīca man vienmēr asociēsies ar mājām. Ar vietu, kur esmu uzaudzis un veidojusies ir mana būtība. Vieta, kur es, ja var teikt ar svētās Avilas Terēzes darba “Dvēseles pils” līdzību, sāku iepazīt sevi un padziļināt attiecības ar Dievu.” Viņš solīja, ka iespēju robežās, kad vien būs Latvijā, noteikti nāks uz savu baznīcu un piedalīsies tās dievkalpojumos un visās aktivitātēs.
Gulbeniete Ance Lauva-Salnāja pašlaik dzīvo un strādā Polijā. Viņa teica: “Pirms pāris gadiem tieši 19.decembrī man atnāca apstiprinājums par projektu, kuram pieteicos Polijā, tāpēc man toreiz tie sanāca dubulti svētki. Līdz ar to uz 20 gadu jubileju Gulbenē noteikti būs jāaizbrauc, nav jau tik ļoti tālu tā Polija. Gulbenes baznīcā es tiku kristīta, tāpēc tā ir ļoti jauka vieta, kur aiziet un pabūt klusumā, kad esmu mājās. Un jāatzīst, ka mums tā baznīca ir ļoti skaista un tajā ir siltuma sajūta. Vienmēr ir patīkami tur atrasties. Omulīgāku baznīcu nekur citur Latvijā vai ārzemēs neesmu atradusi. Un draudze arī ir jauka, atvērti cilvēki, vienīgi žēl, ka karmelītu māsu tur vairs nav. Viņas piešķīra baznīcai tādu kā odziņu.”
Gulbeniete Astra Balode kopā ar Gulbenes katoļu draudzi ir piecus gadus. Viņa baznīcā veic saimnieces pienākumus. “Kad es iegāju šajā baznīcā, man likās, ka esmu mājās. Šī ir ļoti neparasta baznīca. Arī arhitektoniski. Viņa ir uzrunājoša. Silta! Kad es ieraudzīju Jēzu altāra gleznā ar Vissvētāko sakramentu – tas bija, ko es meklēju! Komūniju katru dienu! Man patīk šajā dievnamā. Un ne man vienai. Es redzu tās sievas gados, kas te nāk un lūdzas daudzas stundas. Baznīca ir pieejama. Tas ir skaisti un ļoti vajadzīgi,” viņa teica. A.Balode ir pārliecināta, ka 20 gadu vecumu sasniegusī baznīca ir Gulbenes pati skaistākā vieta. Tā, viņasprāt, ir arī galvenā varas māja Gulbenē, jo “nav nekā augstāka par Dievu un viņš pilsētā ir šeit”. A.Balode novērojusi, ka arī tūristus saista šis dievnams. Tas esot pašsaprotami. “Mūsu baznīca ir atvērta pilnīgi visiem cilvēkiem. Ikviens var nākt uz šejieni un saņemt svētību,” viņa uzsvēra.
Dievnama tapšanas vēsture
Gulbenes Vissvētākā Sakramenta katoļu draudzes baznīca tapa pēc cesvainietes Guntas Graudupes projekta. Šis bija viņas projektētais otrais dievnams, pirmais pēc viņas projekta uzcelts Cesvainē.
Pamatus topošajai būvei iesvētīja toreizējais arhibīskaps Jānis Pujats. Baznīcas tapšanas laikā ar lūgšanām un darbiem klāt ir stāvējuši: bijušais ilggadējais draudzes prāvests Jāzeps Mičulis, kurš jau aizsaulē, vikārs Viktors Stulpins, kurš tagad ir Liepājas diacēzes bīskaps, bijušais priesteris Juris Zagorskis.
Baznīca tika uzcelta divos gados, iesvētīta 1998.gada 19.decembrī. Tobrīd draudzes priesteris bija Vjačeslavs Bogdanovs, kurš tagad kalpo Kuldīgas, Lēnu un Skrundas katoļu draudzēs. Baznīcas atklāšanas svinībās piedalījās arī toreizējais Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Kokars. Gulbenes jaunuzcelto dievnamu pirms 20 gadiem svinīgi iesvētīja J.Pujats, piedalījās arī vairāki priesteri no Rīgas un kaimiņrajoniem. Starp viņiem bija arī toreizējais Rīgas metropolijas garīgā semināra garīgais tēvs Zbigņevs Stankevičs, kurš tagad ir arhibīskaps metropolīts.
2002.gadā kardināls J.Pujats iesvētīja divus baznīcas zvanus, kas izgatavoti Polijā. Katrs no tiem sver 100 kilogramus. Pēc senas tradīcijas katrs zvans veltīts kādam no svētajiem. Viens zvans veltīts Dievmātei un uz tā iegravēts “Esi sveicināta, Marija, Māras zemes karaliene”, otrs – Jānim Kristītājam un tajā iegravēts “Svētais Jāni Kristītāj, lūdz par mums!”.
Gulbenes katoļu baznīca spēj uzņemt 2000 cilvēku. Baznīca veidota kā vairāku līmeņu balto silikātu ķieģeļu būve ar vizuāli pamatīga biezuma sienām. Baznīcai ir masīvas ozolkoka ārdurvis. Iekšējā arhitektūra ir atturīga, ar gludām, gaišām sienu un griestu virsmām, uz kurām izceļas altāris, kas ir greznots ar kolonnu daļām un ģipša rotājumiem. Baznīcai ir divi torņi, kuru augstums ir 24 metri.
1999.gada 19.decembrī tika iesvētītās baznīcas ērģeles, kuras atceļojušas no Austrijas. Ērģelēm ir aptuveni 200 gadu, taču tās ir bijušas labi aprūpētas un sistemātiski atjaunotas. Līdz ar to instrumenta skanējums ir gandrīz vai akustiski izcils.
