Daudzi pārdzīvo un vēlas palīdzēt jaunietim Ilvaram Sirmacim, kurš 3.janvārī bija ceļā uz mājām Gulbenē, kad notika smaga avārija.
Puisis brauca viņam nepazīstamas novadnieces vadītajā vieglajā automašīnā, kad neveiksmīgu apdzīšanas manevru rezultātā notika sadursme un viena pasažiere gāja bojā, bet Ilvars guva dzīvībai bīstamas, smagas traumas. Šobrīd viņš smagā stāvoklī atrodas Rīgas Gaiļezera slimnīcas reanimācijas nodaļā. Tā sociālajos tīklos ziņo viņa piederīgie. Gan radinieki, gan draugi internetā izplata aicinājumu ziedot asinis ar īpašu norādi, ka tās paredzētas tieši I.Sirmacim.
Gulbenē varēs ziedot asinis Ilvaram
”No Gulbenes slimnīcas darbinieki piezvanīja mums vietējo Sarkanā Krusta komiteju un jautāja, vai varam noorganizēt Gulbenē asiņu ziedošanu smagā autoavārijā cietušajam Ilvaram. Atbildējām, ka varam un ka darīsim visu, kas ir mūsu spēkos. Sazinājāmies ar Valsts asinsdonoru centra Latgales filiāli un norunājām konkrētu dienu un laiku, kad Gulbenē varēs nodot asinis,” “Dzirkstelei” stāsta Latvijas Sarkanā Krusta Gulbenes komitejas izpilddirektore Biruta Kozlovska.
Ikviens, kurš var un vēlas būt asinsdonors, ikviens, kurš vēlas dot savu ieguldījumu, lai Ilvars varētu dzīvot un veseļoties, otrdien, 16.janvārī, pulksten 13.00 būs gaidīts Sarkanā Krusta telpās Gulbenē, Dzirnavu ielā 7a. Informācija par šo donoru dienu ir izplatīta sociālajos tīklos, kā arī ceļo no mutes mutē.
B.Kozlovska saka: “Es jūtu, ka cilvēku atbalsts ir. Pozitīva un apbrīnas vērta ir Ilvara vienaudžu aktivitāte arī galvaspilsētā. Rīgā jaunieši iet uz Valsts asinsdonoru centru un nodod asinis priekš Ilvara.”
Tik populāri sēsties domubiedru auto
Daudzi tagad diskutē, cik droši ir, izmantojot saziņu internetā, meklēt un sarunāt braukšanu vieglajā automašīnā ar nepazīstamu autovadītāju. Vai prātīgāk nebūtu braukt ar satiksmes autobusu? “Grūti spriest. Visu izšķir finanses un vēlēšanās ceļā pavadīt pēc iespējas īsāku laika sprīdi. Mūsu dzīves apstākļi ir tādi, kādi ir. Tas ir jāsaprot. Katrs meklē sev pieņemamāko variantu,” prāto B.Kozlovska. Arī par konkrēto negadījumu viņa nevēlas izteikt minējumus, vien bilst: “Kas to zina, kāda īstenībā tur ir bijusi tā situācija. Gadījums ir ārkārtējs tuviniekiem. Viena pasažiere ir mirusi, bet Ilvars ir ļoti smagā stāvoklī, viņš ir zaudējis daudz asiņu. Grūti par to runāt, bet… katrā ziņā autovadītājam, kas uzņem savā automašīnā nepazīstamus cilvēkus, ir stipri jādomā, kā viņš brauc un vai ir spējīgs apdzīt divas smagās automašīnas. No šobrīd publiski izpaustās informācijas saprotams, ka nelaime ir notikusi tieši tā, kad neizdevās izvairīties no sadursmes ar pretimbraucošu automašīnu.”
SIA “Gulbenes autobuss” valdes loceklis Aigars Kaparšmits “Dzirkstelei” saka, ka, nenoliedzami, daudz drošāk ikviens pasažieris var justies, iesēžoties maršruta autobusā, nevis vieglajā automašīnā pie nepazīstama vadītāja. Tomēr A.Kaparšmits uzskata, ka cilvēki no citu kļūdām nemācās. Viņš aicina apzināties, ka sekas ir neparedzamas, kāpjot automašīnā pie neprofesionāla šofera. Šādu situāciju var salīdzināt ar tā saucamo krievu ruleti.
Eksperta viedoklis: “Nelaime. Diemžēl…”
Gulbenietis Kārlis Kārkliņš, kurš savulaik daudzus gadus bijis Gulbenes ceļu policijas šefs, “Dzirkstelei” neņemas paust nosodošu viedokli par notikušo konkrēto autoavāriju. “Šis nav tas gadījums, kad varētu teikt, ka ne tur iekāpa. Notika nelaime. Diemžēl… Es pats daudz braucu un spriežu ne tikai teorētiski, bet arī no prakses. Tik daudz ir bīstamu situāciju! Jebkurā brīdī kaut kas var notikt. Jautājums tikai, sakrīt vai nesakrīt tās nelaimīgās trajektorijas. Visbiežāk jau nesakrīt. Tā nav sistēma. Tā ir dzīve,” viņš prāto.
K.Kārkliņš atgādina, ka ceļu satiksme kā tāda nekad un nevienam negarantē pilnīgu drošību. Neesot arī nozīmes, vai pasažieris iekāpj transportlīdzeklī pie pazīstama vai pie pilnīgi nepazīstama autovadītāja. Statistika liecinot, ka visbiežāk līdzbraucēji ciešot nelaimēs, kad pie stūres ir kāds radinieks vai draugs. “Ikviens autovadītājs var kļūdīties. Parasti speciāli neviens jau to nedara,” saka K.Kārkliņš. Viņš bilst, ka ir gadījumi, kad kļūdas pieļauj arī satiksmes autobusa šoferi. Tādā gadījumā ciest vai pat zaudēt dzīvību var daudz lielāks pasažieru skaits. “Tas ir tāpat kā ar veikala “Maxima” traģēdiju Rīgā. Vai var sacīt, ka no šāda veida nelaimēm varam būt simtprocentīgi pasargāti? Laikam nevar,” skaidro K.Kārkliņš. Pēc viņa domām, kad uz braucamā ceļa notiek nelaime, tas vienmēr ir apstākļu sakritības kopums. “Tas ir kompleksi jāskatās. Tur – gan kontrole uz ceļa, gan apmācība. Tur nav viena problēma, ir vairākas. Valstī par satiksmes drošību daudz runā, ir koncepcija, plāni. Bet beigās izrādās, ka tā ir tikai tukša runa. Mērķi ir vai nu mītiski, nesasniedzami vai piezemēti. Viss ir tikai uz papīra. Notiek īslaicīgas kampaņas, kas neved uz attīstību,” saka K.Kārkliņš.
Jau rakstījām, ka 3.janvārī pulksten 16.47 Drabešu pagastā, autoceļa Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) 83.kilometrā, 1985.gadā dzimusi sieviete, vadot automašīnu “Hyundai”, veica apdzīšanas manevru, rezultātā transportlīdzeklis iebrauca pretējā braukšanas joslā, kurā izraisīja sadursmi ar pretimbraucošo smago automašīnu “Man” sakabē ar piekabi. Bojā gāja vieglās automašīnas pasažiere – 1947.gadā dzimusi sieviete no Gulbenes. Smagus miesas bojājumus guva otrs vieglās automašīnas pasažieris – 1996.gadā dzimušais gulbenietis Ilvars. Abi pasažieri brauca transportlīdzeklī pie nepazīstamas vadītājas.
