Renārs Zaļais, Barikāžu muzeja direktors
Likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” bija iesniegts jau iepriekšējā Saeimā, taču tajā tas netika skatīts. Tagad jāsaka – labi, ka tik ātri to pieņēma, lai gan ir pagājuši 27 gadi. Bija pēdējais laiks šādam likumam. Tas nosaka, ka tiks izsniegtas barikāžu dalībnieku apliecības tiem, kuri ir saņēmuši barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi vai arī Pateicību par dalību 1991.gada barikādēs. Likums nosaka statusu barikāžu dalībniekiem līdzīgi kā politiski represētajiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas dalībniekiem, daudzbērnu ģimenēm un citām iedzīvotāju kategorijām. Man vairāku pašvaldību vadītāji ir teikuši, ka barikāžu dalībniekiem ir nepieciešams statuss, lai viņiem varētu piešķirt kādus atvieglojumus vai sociālās garantijas. Viena pašvaldība, kas mēģināja sniegt atbalstu barikāžu dalībniekiem bez šī statusa, saņēma Valsts kontroles pārmetumus – uz kāda pamata tas tiek darīts? Tagad tas ir – likums! Tas ir pats galvenais, kāpēc bija vajadzīgs likums. Ar šā gada 1.janvāri pašvaldības ir tiesīgas savos saistošajos noteikumos paredzēt barikāžu dalībniekiem atvieglojumus nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā. Tiesa, ir teikts, ka pašvaldības to dara savu iespēju robežās. Iespējams, ka perspektīvā barikāžu dalībniekiem varētu būt vēl kādas priekšrocības un sociālās garantijas.
Aivars Krūmiņš, barikāžu dalībnieks no Gulbenes
Ir labi, ka valsts atceras barikāžu dalībniekus un vēlas tiem kaut ko labu dot. Tomēr ir pagājis tik daudz gadu, un daudzu barikāžu aizstāvju vairs nav starp mums. Rodas iespaids, ka šāda likuma pieņemšanu rosina Saeimas vēlēšanu tuvums. Iespējams, ka dažs labs politiķis grib uzspodrināt savas spalvas. Ja liekam roku uz sirds un padomājam, tad jājautā, vai, ejot uz barikādēm, tika panākts tas, ko cerējām un gaidījām. Jā, atguvām brīvību. Viss bija labi līdz brīdim, kad mūsu pašu bāleliņi radīja situāciju, kas lika mūsu bērniem pamest Latviju, izlaupot valsti. Un tagad tiem barikāžu dalībniekiem, kas vēl ir palikuši, piešķirs statusu! Varbūt organizēsim arī kādu biedrību, kurai iedalīs miljonus, lai gan to vairs nav? Es nezinu, vai tas ir nepieciešams. Jā, tas būtu patīkami agrāk, bet tagad… Atklāti sakot, biju izbrīnīts, kad man un daudziem citiem piešķīra piemiņas medaļas. Mīļš paldies! Bet tas bija mūsu pienākums, visu to cilvēku, kas tur bija un darīja. Mēs uzskatījām – tā ir mūsu valsts, kurā dzīvosim labi un skaisti. Diemžēl tās pūles bija veltīgas. Kā pārliecināts eiroskeptiķis atzīstu – valsts jau vairs nav, tā ir izzagta.
Andris Vējiņš, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs
Šonedēļ piedalījos sarunā ar atsevišķiem valdības ministriem, ar kuriem apspriedām šo jautājumu. Tas nemaz nav tik viennozīmīgs, jo prasa papildus objektīvu apstākļu noskaidrošanu, piemēram, vai konkrētā persona tiešām ir piedalījusies barikādēs. Arī es kā students tolaik barikāžu laikā biju Rīgā. Uzskatu, ka katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un ne vienmēr tas ir jānovērtē ar kaut ko īpašu. Personīgi man šis īpašais novērtējums nav nepieciešams. Šobrīd jautājums par Gulbenes novada pašvaldības atbalstu barikāžu dalībniekiem vēl ir atvērts diskusijai, tādēļ būsim pateicīgi, ja saņemsim ieteikumus.
