Jau vairākus gadus dzirdams, ka uzņēmējiem trūkst strādnieku. Tagad situācija ir vēl pasliktinājusies, tāpēc tiek diskutēts, vai vajadzētu ievest viesstrādniekus. Lai sagatavotu darba tirgus prognozes šim gadam, Nodarbinātības valsts aģentūra rīko darba devēju aptauju. Aģentūra aicina aktīvi iesaistīties aptaujā, lai koriģētu prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu vai atlaišanu, uzzinātu viņu vajadzības.
Vakanču aizpildīšana ir problemātiska
“Pagājušajā gadā daudzās nozarēs sāka trūkt darbinieku. Pieauga darba devēju interese par speciālistiem un darbiniekiem. Aģentūras statistika liecina, ka pagājušā gada sākumā bija reģistrētas 4444 brīvas darbavietas, bet gada beigās – 13 204 brīvas darbavietas, tātad gandrīz trīs reizes vairāk. Gulbenes filiālē jau 2016.gadā brīvo darba vietu skaits pieauga 2,2 reizes un pērn sasniedza 580, bet 11 mēnešos darbā iekārtojās 746 bezdarbnieki,” stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko.
Viņš uzsver, ka vakanču aizpildīšana kļūst arvien problemātiskāka – nedēļām ilgi neizdodas piemeklēt darbinieku, kāds ir vajadzīgs darba devējam. Turklāt ir jāņem vērā, ka filiāles uzskaitē vairs nav vairāk par 2200 bezdarbniekiem, kā tas bija 2010.gada martā, bet tikai nedaudz pāri 850.
“Darba tirgū ir iesakņojies stereotips, ka 50 gadu vecumā darbinieki spēj paveikt mazāk nekā gados jauni cilvēki, kurus darba devēji izvēlas labprātāk. Acīmredzot ir pienācis brīdis, kad uzņēmēji būs spiesti izvēlēties vecākus par 50 gadiem, lai kaut daļēji risinātu jautājumu par strādnieku trūkumu, vai arī jāizvēlas alternatīva – iesaistīt darbā iebraucējus no trešajām valstīm. Citu variantu nav un tuvākajā laikā nebūs,” secina V.Lituņenko.
Mežizstrādē vajag kvalificētus strādniekus
SIA “Grantiņi 1” īpašnieks Aldis Stūriška atzīst, ka sevišķi slikta situācija ir meža nozarē. Potenciālo viesstrādnieku piesaistes izpēte liecina, ka vairums nav spējīgi darīt darbu, kāds ir vajadzīgs darba devējam. “Iespējams, ka citās nozarēs darba uzdevumi ir vienkāršāki, taču meža nozarē tā ir problēma. Lai strādātu ar tehniku, prasmes nevar apgūt mēneša laikā. Ir vajadzīga gadu ilga apmācība vai pat ilgāk, lai varētu kaut ko darīt mežā,” secina A.Stūriška.
Viņš ir runājis ar vairākām aģentūrām, kas darbam piedāvā viesstrādniekus. Sākumā visi ar lielu optimismu ir gatavi braukt šurp, jo vilina tas, ka jāmaksā vismaz vidējā darba alga valstī, kas bija vairāk nekā 800 eiro pirms nodokļu nomaksas, un nosacījums, ka jānodrošina dzīvesvieta. Kad tiek nosūtīts profesijas standarts, tad entuziasms pazūd.
“Algu un dzīvesvietu varam nodrošināt. Problēma ir tā, ka potenciālie viesstrādnieki nav tik izglītoti,” norāda uzņēmējs.
A.Stūriška uzskata, ka Nodarbinātības valsts aģentūra nevar nodrošināt tādu apmācību, kāda ir vajadzīga. Viņš skaidro, ka aģentūras bezdarbnieku apmācības programmas paredz, piemēram, no pavāra pārkvalificēt strādnieku mežā dažu mēnešu laikā. “Nekas nesanāk. Tiesības darbam ar “Forwarder” iegūst, bet strādāt viņi nespēj. Arī no profesionālajām skolām nāk audzēkņi, kuri ir tikai kaut ko apguvuši, bet mums vajag kvalificētus strādniekus, kuriem tiek maksāta laba alga. Tad nākas apmācīt un nodrošināt praksi, lai būtu garantija, ka cilvēks strādās vismaz trīs gadus, ja jau gadu ir mācīts,” skaidro A.Stūriška.
Būvfirmas gatavojas izmantot viesstrādniekus
Nodarbinātības valsts aģentūras informācija liecina, ka visvairāk strādnieku trūkst celtniecībā, transportā, apstrādes un pārstrādes uzņēmumos, kā arī tirdzniecībā. Gulbenes novadā jūtams arī medmāsu un kravas automašīnu šoferu trūkums.
SIA “Vidzemes būvnieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta atzīst, ka tiek domāts par darbaspēka ievešanu no ārzemēm – no Ukrainas un Baltkrievijas. “Vairākas kompānijas ir apsvērušas šādu iespēju. Acīmredzot šāds solis ir vajadzīgs, lai spētu nodrošināt celtniecību. Būvniecības process ir pietiekami darbietilpīgs, tāpēc bez cilvēku resursiem tas nav iespējams. Protams, daudzi procesi tiek mehanizēti un modernizēti, ir iespējams izmantot gatavus mezglus būvobjektiem, tomēr ne visi darbi ir automatizējami. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas darbarokas un tās ir jāatrod,” norāda J.Bokta.
Būvdarbiem ir sezonāls raksturs, tāpēc pašlaik tie ir samazināti vai notiek nelielos apjomos, taču laikus jādomā par vasaras sezonu. “Ziemā daļai strādnieku nav darba, tāpēc tie ir jāatbrīvo, lai arī cik nepatīkami tas būtu. Savukārt pēc tam ir jāmeklē no jauna, lai varētu veidot brigādes. Protams, ir bažas, ka viesstrādnieki nebūs pietiekami kvalificēti. Diez vai labs strādnieks gribētu braukt darbā uz citu valsti, tāpēc ir šaubas, vai liela daļa atbraucēju būs prasmīgi un patiesi strādāt griboši. Acīmredzot būs vajadzīga sava veida atlase,” skaidro J.Bokta. Protams, uzņēmumā var apmācīt strādniekus, un tas arī tiek darīts.
Maz cerību uz reemigrāciju
Vairāki uzņēmēji uzskata, ka valstī vajadzētu spert radikālākus soļus, lai nodrošinātu darbaspēku. Turklāt ir nepieciešams radīt kaut nelielu konkurenci, lai izvēlētos labākos. A.Stūriška secina, ka šobrīd ir tā – jo vairāk maksā, jo mazāk strādā. “Darbaspēka trūkuma dēļ algas ir ievērojami paaugstinātas. Diemžēl daudzi to izmanto. Esam gatavi apmācīt arī viesstrādniekus, ja redzēsim, ka tam ir jēga,” norāda A.Stūriška. Viņš uzskata, ka ir maza cerība uz reemigrāciju, jo neredz aizbraucējos vēlmi atgriezties. “Sanāk absurds – aizlaidās, krustu nemetot. Un tagad gaidām viņus atplestām rokām? Solām visus iespējamos labumus. Bet viņi nebija tie, kuri gribēja cīnīties, lai šeit kaut kas būtu! Mums viņus vajag atpakaļ?” spriež A.Stūriška. Viņš ir pārliecinājies, ka atbraucēji nav tie labākie strādātāji. Protams, to nevar teikt par visiem.
Gulbenes novada domes deputāts uzņēmējs Normunds Audzišs uzsver, ka vispirms ir jārada apstākļi, kas cilvēkus uzrunās pārcelties uz dzīvi šeit. Tas nozīmē, ka ir jārūpējas par dzīvojamo fondu un atbilstošu infrastruktūru.
Profesijas apguvei ir nepieciešama motivācija
Miķelis Kučinskis, Valmieras tehnikuma Rankas struktūrvienības vadītājs
Ir vairāki iemesli, kāpēc uzņēmējus nereti neapmierina, kāda ir skolas beidzēju profesionālā sagatavotība. Diemžēl daļa jauniešu ir auguši ģimenēs, kurās nav radināti pie darba. Turklāt pamatskolās viņi nav pietiekami apguvuši mācību programmu. Mūsu mācību iestādē ir četrgadīga profesionālās izglītības programma, kurai līdztekus ir jāiegūst arī vidējā izglītība. Ja jaunietis ir beidzis 9.klasi, bet nezina reizrēķinu un daļskaitļus, tad, protams, ir sarežģīti. Daļai audzēkņu ir jāapgūst 7. un 8.klases mācību viela. Diemžēl jāsecina, ka daļa jauniešu vēlas vienkārši pavadīt laiku mācību iestādē, nevis mācīties un apgūt profesiju. Pēc mūsu novērojumiem tāda ir apmēram piektā daļa audzēkņu, viņus ne sevišķi interesē izvēlētā specialitāte. Protams, ir arī labi audzēkņi. Trešā daļa skolas beidzēju ir apguvuši profesiju un arī atrod darbavietas.
Ar jauno gadu pēdējo kursu audzēkņi ir devušies praksē. Ja viņi sevi labi parāda, tad pēc skolas var strādāt. Gulbenes novadā prakses vieta ir SIA “AvotiSWF”, SIA “Konto”, AS “Rankas piens”, Lizuma kafejnīcā un Vecgulbenes muižā. Topošajiem meža mašīnu operatoriem būs praktiskās nodarbības, kas notiks SIA “Rairu” un SIA “Grantiņi 1”, ar šiem uzņēmumiem mums ir sadarbības līgumi.
Struktūrvienības mācību bāzi izmanto arī pieaugušo kvalifikācijai. Pašlaik ir izveidota strādājošo grupa, kurā papildus apgūst galdnieka specialitāti. 16 cilvēku grupa ir komplektēta no “Avoti” un “Konto” strādājošajiem. Pieaugušajiem tiek organizēti arī traktortehnikas un motorzāģu vadītāju maksas kursi. Viņiem ir gan interese, gan vajadzība iegūt kvalifikāciju.
