Uzticība un uzticēšanās – divi līdzīgi vārdi ar atšķirīgu nozīmi, kas tomēr ir sasvstarpēji saistīti. Uzticība nav rakstura īpašība, bet brīva un apzināta izvēle. Savukārt uzticēšanās nozīmē paļāvību, ticību, kas veidojas jau agrā bērnībā. Gan manā bērnībā, gan tagad tiek apgalvots, ka kritiskās situācijās jāzvana policijai, ātrajai palīdzībai vai glābšanas dienestam. Šo dienestu darbinieki ir devuši uzticības zvērestu, kas apliecina viņu godprātību. Tāpēc kļūst pavisam savādi, kad atkal un atkal jālasa vai jādzird masu saziņas līdzekļos par savtīgu vai apšaubāmu šo dienestu darbinieku rīcību. Šobrīd par policijai domātās degvielas zādzību tiek turēts aizdomās Valsts policijas Patruļdienesta pārvaldes priekšnieks Vadims Juniks, bet viņš nav vienīgā amatpersona, kura tiek apsūdzēta līdzīgā nodarījumā. Valsts kontroles revidenti atklājuši, ka lielākajā daļā policijas automašīnu ceļazīmēs norādītais maršruts, nobrauktie kilometri un laiks būtiski atšķiras no GPS datiem. Var, protams, teikt, ka tie ir atsevišķi gadījumi, kādi ir jebkuras nozares struktūrvienībās. Diemžēl šo pārkāpumu izmeklēšana var beigties ar vainīgo sodīšanu tikai tādā gadījumā, ja zādzību atzīst policija un piesakās uz mantisko zaudējumu. Tas nozīmē, ka policijas vadībai jāpiekrīt savu kolēģu sodīšanai. Bet tas nenotiek! Beidzot tomēr Augstākās tiesas tiesneši nosūtījuši vēstuli Tieslietu padomei, aicinot izvērtēt šaubas par vairāku maksātnespējas procesu iztiesāšanu. Viņi piedāvā izveidot neatkarīgu ekspertu komisiju, kas noskaidrotu iespējamos vainīgos un kļūdas lietu sadales sistēmā. Tas darīts pēc žurnāla “Ir” pētījuma un publicētajiem faktiem, kas liek rīkoties. Patiesi var apbrīnot kolēģu prasmi “rakt dziļi un pamatīgi”, bet zinu, cik lielu nervu slodzi nākas izturēt, uzklausot daudzus nepamatotus pārmetumus. Šī žurnāla uzvara apliecina, ka nav citu iespēju, kā likt saprast – par tiesisku valsti ir jācīnās. Tikai tādā valstī iespējams uzticēties gan drošības un tiesu struktūrām, gan masu saziņas līdzekļiem. Diemžēl vēl pēc 150 gadiem aktuālas ir E.Veidenbauma dzejas rindas: “Par tiesnešiem cienīgi blēži sēž un “godīgi” ādu nost citiem plēš.”
