Rūta Avota piedāvā apspriest iniciatīvu par Valdorfklases atvēršanu Druvienas skolas telpās. Tā būtu iespēja piesaistīt jaunas ģimenes, kuras interesē alternatīva pedagoģija bērnu mācībām.
Var apgūt alternatīvas pedagoģijas metodes
“Vēlos, lai mani bērni aug brīvi un atbildīgi, tāpēc mana izvēle ir par labu Valdorfskolai. Pirms trīs gadiem Rīgā ar līdzīgi domājošiem vecākiem izveidojām Valdorfklasi saviem bērniem. Šogad jau Rīgas skolā ir trīs klases, un skoliņa turpina augt. Tagad dzīvoju Pērlē un labprāt veidotu šādu klasi Druvienas skolā. Tāda iespēja ir, jo Druvienas sākumskolas direktore atbalsta ieceri. Tiesa, novada domes deputāti pagaidām nav to vērtējuši pēc būtības,” stāsta R.Avota.
Ar šādu mērķi viņa rīko seminārus, lai pedagogi un arī vecāki varētu izzināt, apgūt Valdorfpedagoģijas metodes. Tās ļautu ienest skolā jaunas vēsmas, turklāt varētu uzrunāt arī citur dzīvojošus vecākus, kurus interesē alternatīva pedagoģija. “Valdorfpedagoģija paredz, ka mācību procesā tiek ievērotas bērnu vecuma īpatnības un vajadzības. Harmoniskā līdzsvarā tiek attīstīts prāts, jūtas un gribasspēks. Liela loma mācību procesā ir mākslinieciskajām nodarbībām, turklāt mākslinieciskie elementi caurstrāvo visus mācību priekšmetus. Tiek sekmēta daudzveidība, kas nodrošina individuālās mācīšanās iespējas, mainot mācību metodes un mācību vietu (dārzs, skatuve, darbnīca utt.),” skaidro R.Avota. Viņa uzsver, ka bērni tāpat kā jebkurā skolā apgūst visus mācību priekšmetus, bet citādā veidā, kā arī kārto eksāmenus un saņem apliecības par pamatskolas izglītības programmas apguvi.
Aicina vecākus, pedagogus un interesentus
“Valdorfpedagoģijas pamatā ir antropozofija – filozofiska mācība par objektīvu, intelektuāli saprotamu garīgu pasauli, ko var izzināt, sevi īpaši attīstot. No tradicionālās uztveres neatkarīga domāšana attīsta iztēli, iedvesmu un intuīciju,” akcentē R.Avota. Ja novada deputāti izlems slēgt Druvienas sākumskolu, tad vajadzēs meklēt citas iespējas, kā izveidot Valdorfklases.
Līdz februāra sākumam var pieteikties semināriem, kas notiks Druvienas skolas telpās. Apmeklēt seminārus ir aicināti vecāki, pedagogi un interesenti. Tajos varēs apgūt Valdorfpedagoģijas principus un metodes darbam pirmsskolas izglītības iestādē un pamatskolā. Katru mēnesi divas sestdienas būs gan teorētiskās lekcijas, gan mākslas nodarbības un prakses. Ja būs nepieciešams, semināra dalībniekiem būs iespēja atstāt bērnus pieskatīšanai šim mērķim veidotā telpā. Semināru sākums paredzēts 10.februārī, taču atkarībā no pieteikušos interesentu vēlmēm iespējamas izmaiņas. Seminārus vadīs Valdorfpedagoģe Aija Rancāne, tiks piesaistīti arī citi šīs pedagoģijas speciālisti. Semināriem pieteikties var pa e-pastu “Rutaavota@gmail.com” vai tālruni 29967370.
Deputāti samēros vajadzības un iespējas
Gulbenes novada deputāts Andis Caunītis (“Vienotība”) norāda, ka vajadzēs lemt, vai Druvienā paliks sākumskola vai varbūt atsevišķas klases, kas būs kādas citas skolas struktūrvienība. “Problēmas ir vairākas. Šajā skolā pedagogiem nav pietiekamas slodzes, līdz ar to atalgojums ir niecīgs. Arī pārējam personālam ir grūti samaksāt. Tāpat skolēniem rodas grūtības gatavoties, piemēram, Dziesmu un Deju svētkiem, jo savā skolā viņi to nevar. Ja vēlas trenēties kādā no komandu sporta veidiem, arī tad ir jāmeklē, ar ko draudzēties un braukt uz treniņiem citur. Klasītēs ir tik maz audzēkņu, ka tas nav iespējams. Tas nozīmē, ka risinājums būs jāmeklē,” skaidro A.Caunītis. Par Valdorfklases veidošanu viņam nav strikta viedokļa. Viņš spriež, ka tā ir lieta, kas var izdoties un var arī neizdoties. Pagaidām nav arī skaidrs, kāds ir pieprasījums pēc tāda veida mācībām.
Deputāte Edīte Kanaviņa (“Reģionu alianse”) uzsver, ka ideja par Valdorfklases atvēršanu ir jāpiepilda ar saturu. “Tas ir Druvienas skolas izaicinājums, jo tā ir cita pedagoģiskā pieeja, kura ir jāīsteno ar lielu pārliecību. Ja skolas kolektīvs tam ir gatavs, saprot gan saturiski, gan formas ziņā, kā tas notiek, nāk ar piedāvājumu un var apjaust, ka ir pieprasījums, tad var to darīt. Jāsaprot, ka šāda tipa skolas masveidīgi neizvēlas, tāpēc ir bažas, vai varēs piepildīt skolu, piedāvājot šādu mācību programmu,” atzīst E.Kanaviņa. Viņa norāda, ka pēc sarunas ar skolas kolektīvu šīs iespējas tiks kritiski izvērtētas. E.Kanaviņa pieļauj, ka piedāvājuma dažādošana var būt konkurētspējīga.
