Gulbenietes Ivita Jaunžeikare un Alvīne Ivanova mācās Gulbenes novada valsts ģimnāzijā 11.klasē, bet Ralfs Aščuks, kurš sarunā nepiedalījās aizņemtības dēļ – 7.klasē. Visi kopā viņi ir komanda, kas izveidojusi skolēnu mācību uzņēmumu “Dārzenis burciņā”.
Viņu burciņās ir ekoloģiski tīras garšvielas, krāsvielas un ēdienu piedevas. Burciņās tiek sapildīti dažādu veidu pulveri: burkānu, biešu, ābolu, ķirbju, cidoniju, ķiploku, sīpolu, pētersīļu, piparmētru, citronu, mandarīnu.
“Mēs iepērkam no Gulbenes novada bioloģiskajām saimniecībām dārzeņus, piemēram, burkānus, bietes. Pagrabā uzglabājam, ņemam pēc nepieciešamības, nomazgājam, nomizojam, sagriežam un tad kaltējam apmēram nedēļu. Kad produkts ir izkaltis, kafijas dzirnaviņās samaļam,” stāsta Ivita.
Šobrīd viss ražošanas process notiek skolā mājturības kabinetā, jo ar skolu ir noslēgts īres līgums. Pagaidām produkcija kalst dabīgi, bet nākotnē ir plānots iegādāties dehidratoru.
Mācās uzņēmējdarbību
“Mūsdienās arvien populārāks kļūst veselīgs dzīvesveids un cilvēki vairāk sāk par to domāt. Mēs izdomājām veidu, kā parastus dārzeņus padarīt daudzfunkcionālākus un ērtāk lietojamus. Jau pirmajā tirdziņā bijām atpelnījuši to, ko bijām ieguldījuši. Pagaidām tirgojamies skolēnu tirdziņos. Pirmais bija pagājušā gada novembrī Valmierā, kur dabūjām “Swedbank” simpātiju balvu un balvu par labāko pārdošanas komandu. Tad mēs bijām Ziemassvētku tirdziņā Rīgā, kur tikām izvirzīti nominācijai “Uz zināšanām balstīts uzņēmums”. Galveno balvu diemžēl neieguvām, taču ieguvām iespēju 2.februārī Rīgā piedalīties speciāli jaunajiem uzņēmējiem veltītā pasākumā RTU Rīgas Biznesa skolā, kur stāstīs par to, kā labāk attīstīt uzņēmumu un pilnveidot savas komunikācijas prasmes. Tas palīdzēs arī mums attīstīt savu uzņēmumu,” stāsta Alvīne.
Par to, kā radās ideja par uzņēmumu, meitenes stāsta, ka ģimnāzijā jau bijuši četri skolēnu uzņēmumi, kurus ekonomikas skolotāja Simone Sniķe slavējusi, ka viņi ir čakli un var arī nopelnīt. “Viņa ļoti palīdz un atbalsta mūs gan ar vērtīgiem padomiem par tirgošanos, gan arī vienkārši uzmundrina un motivē turpināt iesākto. Un tad mēs arī domājām, kāpēc mums arī nepamēģināt. Viņa piedāvāja mums iespēju piedalīties nodarbībā ar Vitu Brakovsku, kura ir uzņēmējdarbības profesionāle. Viņa mums pastāstīja par uzņēmējdarbību, tās plusiem un mīnusiem un to, kā izveidot veiksmīgu uzņēmumu. Mums uzdeva uzdevumu – izdomāt, kā pārdot pelnus. Mēs piedāvājam pelnu garšvielu. Mēs bijām redzējušas internetā rakstus, ka lepnos restorānos ēdieniem pievieno pelnus. Un tā mums radās doma par garšvielām. Sākumā bija tiešām daudz traku ideju! Vēlāk radās ideja, kāpēc gan nevarētu kaut ko lietderīgu izgatavot no dārzeņiem. Un tā pamazām, pamazām mēs attīstījām to ideju un izdevās kaut kas šāds,” stāsta Alvīne.
Domā, kā labāk pārdot
Tā kā dārzeņu pulveri ir krāsaini, tad gribējies noformēt tā, lai var redzēt, kāds ir produkts. Tāpēc izvēlējušies stikla burciņas, turklāt stikls ir arī ekoloģisks – otrreiz pārstrādājams. Pie burciņas klāt liek aprakstu ar pielietojumu un vizītkarti. Nākotnē ir plānots pie katras burciņas arī mazs bukletiņš ar receptēm, kā katru pulveri var izmantot, jo pulveru pielietojums ir plašs. Glabāšanas termiņš ir pusgads pēc burciņas atvēršanas – orientējušies pēc veikala garšvielām un arī konsultējušies ar Pārtikas un veterināro dienestu.
“Kad gatavojāmies Rīgas tirdziņam, mums bija problēmas ar stendu, jo nezinājām, kādu izvēlēties un kur to dabūt. Beigās braucām uz Rīgu ar mazu metāla stendiņu, bet tāpat mēs spējām pārliecināt žūriju ar savām aktivitātēm un runāšanu, un mūs atzina par vienu no labākajiem uzņēmumiem. Stendam ir liela nozīme, jo tā var vairāk piesaistīt uzmanību. Un, ja tu pats vēl daudz stāsti par savu produktu, tad arī cilvēki vairāk interesējas,” stāsta Alvīne.
Uz Ziemassvētkiem ļoti aktuālas un pieprasītas bijušas krāsas piparkūku glazūrām, jo bietes dod sarkanu, burkāni dzeltenu krāsu, bet piparmētras – zaļu krāsu un svaigu garšu. Šīs trīs burciņas bijis topa produkts. “Kad braucām uz tirdziņiem, ņēmām kā piemēru līdzi piparkūkas ar krāsaino glazūru. Ivita mums ir gatavošanas guru. Viņa arī cepa piparkūkas ar glazūrām, kēksiņus, krēmam pievienoja krāsvielas. Visiem ļoti garšoja, visi slavēja,” saka Alvīne.
Pieprasīti bijuši arī mandarīnu un ķiploku pulveri. “Mandarīniem notīra miziņu un izžāvē. Baltā kārta ir rūgta, to uzmanīgi nokasa ar nazi. Ābolus žāvē ar visu mizu. Cidonijas var izmantot kā citronskābes aizstājēju. Citronam arī kaltē miziņas – tās var pievienot kūkās. Ķiplokus var bērt uz grauzdiņiem,” pieredzē dalās Ivita.
Galvenais – neapstāties pie pirmajām neveiksmēm
Meitenes saka, ka arī nākotnei ir plāni un vasarā čakli jāaudzē dārzeņi, lai būtu, ko nākamgad pārstrādāt. Turklāt arī pēc skolas var turpināt uzņēmējdarbību, tikai tad vairs nebūs skolēnu mācību uzņēmums. Alvīne gan pagaidām nav domājusi, kur mācīsies pēc vidusskolas. Uzņēmējdarbība pagaidām ir hobija līmenī, ar ko nodarbojas brīvajā laikā. Ivita piebilst, ka vajag ļoti daudz laika, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību.
Alvīne uzskata, ka biznesā pats galvenais ir pacietība un uzdrīkstēšanās kaut ko sākt darīt. “Nav viegli. Galvenais – neapstāties pie pirmajām neveiksmēm. Piemēram, Rīgā mēs nedabūjām nevienu balvu, tikām tikai nominēti. Bet tad sapratām, ka viss nenotiek tik ātri un nākotnē varam sasniegt vairāk. Tas tikai mudināja mūs aktīvāk domāt un meklēt visādus risinājumus. 13.februārī, pirms Valentīndienas, Gulbenē būs reģionālais skolēnu mācību uzņēmumu tirdziņš, bet pēc tam mums ir arī doma startēt Zaļajā tirdziņā Gulbenē,” viņa saka.
Par Ralfu ir īpašs stāsts
Ivitai patīk zīmēt, gatavot ēst, pašai vislabāk garšo siera kūka, no mācību priekšmetiem visvairāk patīk ekonomika. Alvīne darbojas Jaunsardzē, brīvajā laikā klausās mūziku, lasa grāmatas, viņai ļoti patīk vēsture. Ralfs vispār ir ļoti aktīvs, viņam patīk skriet, lēkt un darboties mājturības pulciņā
Alvīne saka, ka par Ralfu ir īpašs stāsts. “Mēs ar Ivitu esam diezgan klusas, mums nepatīk īpaši runāt. Skolotāja mums ieteica, ka mums vajag īpaši runīgu cilvēku, kurš varētu prezentēt mūsu preci, un ieteica mums Ralfu. Mēs viņam piedāvājām, viņš uzreiz piekrita un bija ļoti priecīgs. Mums katram tirdziņos ir savs runājamais. Es, piemēram, stāstu par idejas rašanos, par pašizmaksu, dokumentāciju. Ivita stāsta par pašu ražošanas procesu, bet Ralfs iepazīstina ar pielietojumu.
Katram ir jāatrod kas tāds, ar ko viņš grib nodarboties, kas viņu aizrauj. Varbūt ir vērts pamēģināt kaut ko jaunu, kaut ko, kas sākumā varbūt liekas, ka nepatiks vai neizdosies. Var sanākt tieši pretēji – ir vērts pamēģināt, varbūt aizies. Es pirms tam sevi nekādi neredzēju biznesā, tomēr saņēmos, pamēģināju un sanāca,” saka Alvīne.
Viņa īsti vēl nezina, ko nākotnē vēlas sasniegt. Iespējams, ka burciņu ražošana turpināsies. “Tas būs atkarīgs, no tā, kā mūsu ideja attīstīsies nākotnē. Varbūt izdomāsim kaut ko vēl oriģinālāku, kas būs vairāk pieprasīts,” viņa piebilst.
