Slimību profilakses un kontroles centrs paziņo par gripas epidēmijas sākumu ar 30.janvāri. Monitoringa dati liecina, ka pagājušajā nedēļā Daugavpilī gripas pacientu skaits bija 117,9 uz 100 000 iedzīvotājiem, tādējādi sasniedzot epidēmisko slieksni – 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro. Gripas gadījumi reģistrēti arī Ventspilī, Jūrmalā, Liepājā un Rīgā.
Vakcīna nepasargā
Pagājušajā gripas sezonā Latvijā reģistrēti 76 nāves gadījumi vecumā no 32 līdz 96 gadiem, no kuriem 65 pacienti bija vecāki par 70 gadiem. Vakcinēti no 76 bija trīs pacienti. Ļoti līdzīga aina ir arī, pārskatot 2015./2016. gada sezonas datus. Eiropas monitoringa dati rāda citu aspektu – no 549 nāves gadījumiem pagājušajā sezonā vakcinēti bija 40%.
Šogad no gripas radītajām komplikācijām Latvijā miris viens pacients – viņš bijis vecāks par 50 gadiem, nebija vakcinēts, pacientam bijis plaušu karsonis un laboratoriski apstiprināta A tipa gripa, kā arī vēl kāda hroniska saslimšana.
Citādāka statistika ir, piemēram, ASV – tik slikta situācija pēdējoreiz bijusi 2009. gadā, kad Ameriku pārņēma cūku gripas pandēmija. Ārsti cer, ka gripa ir sasniegusi savu augstāko punktu, jo ir daudz saslimušo visos štatos, izņemot Havaju salās, un miruši jau 37 bērni.
Pasaules Veselības organizācija aplēsusi, ka ik gadu gripa skar līdz pat pieciem miljoniem cilvēku, savukārt dzīvību tā atņem no 300 līdz 600 tūkstošiem cilvēku.
Karš organismā
Lai arī saslimšana ar gripas izraisīto drudzi un galvassāpēm var izvērsties briesmīga un nogurdinoša, vairums no gripas nemirst. Gripa un tās komplikācijas visvairāk ietekmē cilvēkus vecumā virs 65 gadiem. Viņi sastāda apmēram 80 procentus no mirušo skaita. Taču jauni cilvēki un tie, kuri vienlaikus slimo ar vēl kādu kaiti, piemēram, kādām sirds vai plaušu saslimšanām, diabētu, arī ir pakļauti riskam, telekanālam CNN stāsta infekcijas slimību speciālists Viljams Šafners, skaidrojot ASV augstos rādītājus. Pēc viņa teiktā, ir trīs iemesli, kāpēc pieauguši cilvēki var nespēt slimību pievārēt – plaušu karsonis, sepse un sirdstrieka.
“Parasti nāves iemesls ir plaušu karsonis. Cilvēks saslimst ar gripu, un visu slimības smagumu uzņem plaušas. Vairums gripas ierasto simptomu – drudzis, sāpes, nespēks – ir mūsu organisma reakcija uz vīrusu. Šie simptomi, kurus piedzīvojam, ir iekaisuma atbilde uz imūnsistēmas zaldātiņiem, kurus organisms sūta cīņā pret patogēniem. Lietojot analoģiju ar karu – mēs zinām, ka kara laikā ir arī nejaušie postījumi. Tāpēc arī gripa principā veselu cilvēku var diennakts laikā dabūt līdz slimnīcai,” skaidro V. Šafners.
“Gripa stimulē jebkura organisma imūnsistēmas reakciju, taču dažiem šī reakcija var būt ārkārtīgi smaga un nomācoša. Jauniem, veseliem cilvēkiem var būt šī spēcīgā reakcija uz patoloģiju, to sauc par “citokīna vētru”,” eksperts skaidro kāda 21 gadu veca vīrieša nāvi. Kailers, kurš nomira pērn decembrī, bija aktīvs students, strādāja divos darbos un bija labā fiziskā formā. Par nāves iemeslu tika atzīta gripa un septiskais šoks, un orgānu mazspēja.
Uzbrūk sirdij
Pirmo septiņu saslimšanas dienu laikā sirds mazspējas iespējamība gripas pacientiem ir sešreiz augstāka nekā parasti, liecina pētījums, kas janvārī publicēts Jaunanglijas medicīnas žurnālā “The New Eng-land Journal of Medicine”. Pētījums aptvēra 20 tūkstošus gripas saslimšanas gadījumu Ontārio pilsētas iedzīvotāju vidū, kas vecāki par 35 gadiem. Risks ir lielāks vecāka gadagājuma pacientu vidū, apliecina vadošais pētnieks Džefs Kvongs.
Sirdslēkme jeb akūts miokarda infarkts cilvēku piemeklē, kad asins plūsma uz sirdi tiek pēkšņi nogriezta. Tā kā parasti pāris dienu paiet no brīža, kad cilvēks saprot, ka ir inficējies, līdz laboratorisko atzinumu saņemšanai, pirmās dienas no sirdstriekas riska aspekta ir vissvarīgākās.
Pētījumā bija 364 pacienti ar akūta miokarda infarkta diagnozi, un vairākumā gadījumu pacientiem konstatēja B, nevis A tipa gripas vīrusu.
Dž. Kvongs skaidro, ka vajadzētu izpētīt vēl vairāk gadījumu, lai saprastu – tā ir likumsakarība vai tikai sakritība. Pētījumā gan netika noskaidrots, kas gripas vīrusam liek uzbrukt tieši sirdij. Tā autori izvirzījuši teoriju, ka infekcija rada iekaisumu, stresu un asinsvadu sašaurināšanos, kas, savukārt, ietekmē asinsspiedienu.
Imūnsistēma krāj pieredzi
Riska grupā ir arī bērni, visvairāk – vecumā zem pieciem gadiem. Bērni parasti saslimst ar gripu sezonas sākumā, jo viņi saskaras ar lielāku slimības izplatību – skolā vai spēlējoties ar citiem mazuļiem. Bērni var būt pilnīgi veseli, taču vienalga saslimt, jo viņu imūnsistēma tikai uzkrāj pieredzi – tā veidojas un attīstās, un nav tāda kā jauniem cilvēkiem vai pieaugušajiem. Organisms meklē izpausmes veidus uz jaunām lietām, kuras tam nākas piedzīvot, skaidro mediķi. Tieši tikpat viegli izskaidrojams, kāpēc vairāk saslimst veci cilvēki.
Ja ar gripu saslimst bērns, jāpievērš uzmanība, vai nerodas kāda blakussaslimšana – meningīts, plaušu karsonis, bakteriāla infekcija, kas var nebūt saistīta ar gripu, tikai organisma mazo pieredzi uz slimību pievārēšanu. Vēl draudi saistīti ar to, ka bērni, nopietni saslimstot, biežāk vemj vai cieš no caurejas. Tas, savukārt, noved pie dehidrēšanās, kas zīdaiņiem un bērniem var būt dzīvību apdraudoša.
Speciālisti iesaka apdomāt vakcināciju – pat ja saslimst ar gripu, ir lielas izredzes slimību pārciest vieglāk, bez komplikācijām. Ir mazāka iespējamība dabūt plaušu karsoni un mazāka iespēja nomirt, saka infekcijas slimību speciālists V. Šafners.
Kā izsargāties no gripas?
◆ Regulāri jāmazgā rokas. Iemāciet bērnam rokas mazgāt vismaz 20 sekundes – tas ir apmēram tik ilgi, kamēr nodzied apsveikumu “Daudz baltu dieniņu!” (bērni, iespējams, labprātāk dziedās “Happy birthday!”).
◆ Klepošanas un šķaudīšanas etiķete. Klepojot vai šķaudot, priekšā mutei jāpieliek kabatlakatiņš vai vismaz roka. Lakatiņš jāizmet miskastē, rokas jānomazgā.
◆ Izvairīties no ļaužu pūļiem, kinoteātriem, dzimšanas dienas ballītēm, neapciemot jau saslimušos.
◆ Slimnieks jāizolē. Gripas vīruss uz virsmām var dzīvot līdz pat astoņām stundām.
◆ Ar netīrām rokām jāizvairās no pieskaršanās acīm, mutei un degunam.
◆ Pilnvērtīgs uzturs, mērena fiziskā slodze, pilnvērtīgs miegs (skolas vecuma bērniem – desmit stundu, mazākiem bērniem – līdz pat 12 stundām).
◆ Bērni parasti jau pēc pāris dienām jūtas labāk. Vairums cilvēku ar gripu tiek galā trīs līdz piecu dienu laikā.
