Trešdien, 31.janvārī, vietējie deputāti, novada sporta dzīves organizatori, “Dzirksteles” pārstāvji sapulcējās bērnu un jaunatnes sporta skolā pēc direktora Māra Čakara aicinājuma, lai diskutētu par to, būt vai nebūt Gulbenē peldbaseinam.
M.Čakars stāstīja, ka ir doma Gulbenē blakus sporta skolai veidot divu vai trīs celiņu slēgto peldbaseinu ar sanitāro zonu. “Esmu novada domes priekšsēdētājam atvedis aprēķinus no Veru (Igaunija), kur ir baseins un pašvaldība gadā iegulda 35 līdz 40 tūkstošus eiro baseina uzturēšanā. Strādā tur trīs cilvēki,” sacīja M.Čakars.
Lai zinātniski pamatotu nostāju, bija noorganizēta videokonference ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studiju prorektori, asociēto profesori Andru Fernāti. Viņa aicināja, pirms izlemt būvēt Gulbenē peldbaseinu vai kādu citu sporta būvi, iedziļināties, ko paredz jaunais mācību standarts veselības un sporta jomā. Peldēšana tagad ir izdalīta kā sporta veids, kas ir jāapgūst pilnīgi visiem bērniem – uzsvēra A.Fernāte. Viņa arī piebilda, ka ne tikai Gulbenē apspriež šo ideju. Arī mazākas Latvijas pašvaldības to dara. Piemēram, Līvānos jau tūlīt būs peldbaseins.
M.Čakars uzreiz izskaidroja, ka pauž savas domas, izejot no viņa vadītās iestādes audzēkņu interesēm, nodrošinot atbilstošu mācību un treniņu kvalitāti. Viss esot neskaitāmas reizes ar kolēģiem pārrunāts sporta skolas pedagoģiskās padomes sēdēs. “Agrāk, kad mēs dzīvojām citādā valstī, bija fizkultūra un sports – divi atšķirīgi jēdzieni. Tagad jēdzienu “fizkultūra” vairs negribam lietot, es arī esmu pret to. Fizkultūra ir atpūta. Tā ir nūjošana. Tāpat, ja mēs kāds no rīta ejam paskriet pa parku. Tas nav sports,” skaidroja M.Čakars. Mēdz būt atpūtas objekti un sporta objekti. M.Čakars kā sporta skolas direktors vēloties runāt tieši par sporta objektiem, kas palīdz augt fiziski spēcīgiem bērniem. M.Čakars teica, ka tālākā rīcība ir deputātu ziņā. “Mēs paši esam ļoti par! Kā mums pārliecināt novadā?” pauda trenere Aina Rubene.
Baseins vai stadiona tribīnes?
Peldbaseins vai tomēr Gulbenes lielā stadiona rekonstrukcijas pabeigšana, izveidojot cilvēkiem drošas tribīnes? Par to notika diskusija. Peldbaseina idejas piekritēji lika saprast, ka vecās tribīnes sporta attīstībai novadā netraucē.
M.Čakars iebilda, ka jautājums nav par citu projektu noliegšanu, bet gan par prioritāšu noteikšanu. Sporta skolas viedoklis – baseins ir prioritāra būve. Tam īsti negribēja piekrist deputāti Andis Caunītis un Stanislavs Gžibovskis. M.Čakars pauda, ka nevajag skatīties uz sporta bāzēm novadā kā uz Latvijas čempionātu potenciālo norises vietu. Svarīgi esot nodrošināt iespējas sportot un uzlabot veselību tieši sava novada cilvēkiem, nevis viesiem.
Deputāts Gunārs Ciglis uzsvēra, ka ir par baseinu, bet arī tribīņu jautājuma sakārtošana Gulbenes lielajā stadionā esot vajadzīga, lai tur varētu notikt kultūras pasākumi, jo pilsētā nav brīvdabas estrādes. Viņš uzskata, ka jaunas tribīnes par “ļoti minimāliem līdzekļiem” tomēr būs jābūvē.
A.Caunītis ierosināja izskatīt iespēju būvēt peldbaseinu blakus lielajam Gulbenes stadionam. Deputāts norādīja, ka ir pret “deķīša raustīšanu uz visām pusēm”. Viņš arī akcentēja, ka pašlaik novada budžetā nav ieplānota ne peldbaseina projektēšana, ne pilsētas lielā stadionā rekonstrukcijas otrā kārta. Tajā pašā laikā ar katru gadu būvniecības izmaksām esot tendence palielināties. Varot iznākt tā, ka beigās netiks īstenots neviens no sporta būvju projektiem Gulbenē.
Uztrauc ekonomiskais pamatojums
Deputāte Edīte Kanaviņa vaicāja, kādu peldbaseinu Gulbenē redz šīs idejas piekritēji un vai ir veikti izmaksu aprēķini. Viņa uzsvēra, ka svarīga ir šādas būves atbilstība starptautiskajiem normatīviem. Taču būvniecības izdevumi uzreiz ir atšķirīgi. Bauskā ar starptautiskajiem normatīviem neatbilstošu celiņu garumu peldbaseins esot izmaksājis 3,2 miljonus eiro, bet Siguldā normatīviem atbilstoša baseina izveide – 9 miljonus eiro. E.Kanaviņa sacīja, ka neviens neapšauba peldēšanas nozīmi, bet runa ir par to, vai var novada dome finansiāli atļauties peldbaseina būvniecību. Gulbenes sporta centra instruktors Ingolfs Lūsis uzsvēra, ka jau tagad pašvaldība katru gadu tērē savus budžeta līdzekļus bērnu peldētapmācībai Balvu baseinā. E.Kanaviņa apstiprināja, ka gadā tam tiek tērēti aptuveni 360 000 eiro. “Vai mēs turpinām vadāt bērnus? Mums baseina nebūs, bet Balvos būs?” komentēja I.Lūsis.
Deputāte Lāsma Gabdulļina pauda, ka kā sporta speciāliste, trenere viennozīmīgi esot par peldbaseina būvniecību Gulbenē. Stopiņu novadā četru 25 metru garu celiņu peldbaseins esot pie Ulbrokas vidusskolas. Tuvums Rīgai veicina baseina pieprasījumu. Bērni līdz 7 gadu vecumam peldēties var par brīvu, pārējām klientu grupām tas ir maksas pakalpojums. Pašvaldības dotācija baseinam – aptuveni 14 000 eiro mēnesī. Saldū pašvaldība ir izveidojusi baseinu un nodevusi to apsaimniekošanā. Tur noslodze esot nepietiekama. Palīdzot tas, ka ir firmas, kuras saviem darbiniekiem apmaksā peldbaseina apmeklējuma abonementus. “Vai mēs kā novads varam “pavilkt” ilgtermiņā baseinu?” vaicāja L.Gabdulļina.
Izvēloties kaut kas ir jāupurē
Pašvaldības priekšsēdētājs Andris Vējiņš teica, ka svarīgi, kā vēlamies attīstīt sportu Gulbenes novadā. “Mums ir pilnīgi skaidri jāatbild, vai mēs gribam sportiskus rezultātus un veselus cilvēkus,” viņš teica. A.Vējiņš lika saprast, ka jānosaka prioritātes – peldbaseins vai kāda cita “kārtējā sporta būve vienam šauram virzienam”. Izlemjot varbūt “ir jāupurē kāda emocija” un “varbūt arī laba lieta” – sacīja novada domes priekšsēdētājs. Tomēr viņš uzsvēra, ka nepretendē uz “pareizo viedokli”, viņš gribot uzticēties sporta speciālistiem.
A.Vējiņš arī uzsvēra, ka pašvaldības budžetā jau ir un vēl tiks atrastas rezerves. “Šobrīd ar grāmatvedības centralizāciju esam ieguvuši efektu – plus 131 000 eiro gadā. Šo naudu varam novirzīt sociālajām vajadzībām, valsts simtgadei, Dziesmu un Deju svētkiem, tūrismam, sportam! Tūlīt mēs nomērīsim, kādu efektu mums ir devis autotransports,” teica novada pašvaldības vadītājs. Viņš arī uzsvēra, ka “jau uz līdzenas vietas šobrīd, racionāli pieejot, kā labiem saimniekiem miljons eiro ir atrodams” pašvaldības budžetā “bez īpašas piepūles”.
S.Gžibovskis norādīja, ka deputātiem ir jāņem vērā ne tikai sporta speciālistu, bet visu novada iedzīvotāju viedoklis. “Ja nevaram vienoties, taisām referendumu! “Dzirkstele” palīdzēs! Lai iedzīvotāji balso! Kad man no desmit aptaujātajiem cilvēkiem deviņi pateiks, ka baseins jābūvē, man nebūs tiesību balsot pret to,” teica S.Gžibovskis.
