Gulbenes novada domē plāno sadalīt Izglītības, kultūras un sporta nodaļu. Par to
31.janvārī, uzstājoties publiski Gulbenes novada bērnu un jaunatnes sporta skolā, izteicās novada pašvaldības vadītājs Andris Vējiņš.
Jautājumu par kultūras pārvaldes iespējamo izveidi novadā deputātiem tiks piedāvāts izskatīt 22.februāra domes sēdē – “Dzirkstelei” apstiprina pašvaldības izpilddirektore Guna Švika. Viņa saka – pirmais konceptuālais deputātu lēmums varētu būt par kultūras jomu.
Kultūras nozari sakārtos pirmo
Pēc A.Vējiņa domām aktuāls ir jautājums – “vai šīs trīs atšķirīgās nozares – izglītība, kultūra un sports – var vadīt viens cilvēks” novada pašvaldībā un darīt to profesionāli? “Man atbilde bija jau pašā sākumā, ka noteikti nē,” pauda A.Vējiņš. Tāpēc esot sagatavoti priekšlikumi, lai kultūras jomu vadītu viens speciālists, sporta virzienu – cits un izglītību vēl cits. A.Vējiņa skatījums – katras šīs nozares priekšgalā pašvaldībā jābūt speciālistam, kurš ir ne tikai priekšnieks, bet vienlaikus profesionāls kādas struktūrvienības vadītājs. Tādējādi būtu iespēja savienot teoriju ar praksi. “Vadītājiem “lentīšu griešanas laiki” ir beigušies. Vadītājam vienlaikus ir jābūt arī menedžerim, kas ir iekšā nozarē,” pauda A.Vējiņš.
Runājot par termiņiem “trīs segmentu” – izglītības, kultūras un sporta nodalīšanu – atbildības un nozares vadītāja izvēles ziņā, A.Vējiņš pauda, ka “kultūra ir finiša taisnē”, kur palicis salikt uzsvarus, “jo, protams, ir jāpanāk atbilstošs balsojums un deputātu atbalsts”.
Sporta – rindas kārtībā otrais
“Šobrīd otrais rindas kārtībā ir sports, un es gribētu teikt, ka arī izglītībā šie uzstādījumi top,” teica A.Vējiņš. Februārī viņš vēlas sakārtot jautājumu “ar tiem uzsvariem, kādus mēs gribam redzēt”. To viņš iesākumā ir darījis kopā ar novada domes izpilddirektori Gunu Šviku, Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāju Arni Šķēlu un Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāju Lienīti Reinsoni. Tālāk tiekot sperti nākamie soļi. “Augstākais, trīs mēnešu laikā mums šī lieta ir jāsakārto,” akcentēja novada pašvaldības vadītājs. Izvērtēšanā par sporta jomas līderi vajadzēšot piesaistīt attiecīgus ekspertus, “kas ir redzējuši pasauli, kas ir redzējuši objektus un kas saka – jā, viņa skatījums ir normāls”.
G.Švika laikrakstam stāsta, ka sporta nozares vadīšanai novadā nav plānots atsevišķs veidojums. Paredzams, ka būs viens konkrēts speciālists. 7.februārī novada domes sporta komisijā diskutēja par šo jautājumu, lai sagatavotu deputātu izlemšanai priekšlikumu, kur atradīsies šis speciālists. Tas varētu būt gan domes nodaļas darbinieks, gan kādas sporta iestādes vadītājs.
“Kamēr mēs nenoteiksim sporta cilvēku novadā numur viens, kas atbildēs pilnīgi par visu, tālāk šo jautājumu sastrukturējot no personālvadības viedokļa, no atbalsta struktūrām un tamlīdzīgi, tikmēr mēs ne pie kā nenonāksim,” teica A.Vējiņš. Pagaidām sportā notiekot ķīvēšanās par sīkumiem, jūt trūkst kopējās lielās politikas šajā nozarē.
A.Vējiņš pastāstīja, kādu redz novadā veidojamo “sporta piramīdu”: “Mums ir vajadzīgi augstas klases sportisti procentuāli, cik mēs viņus varam iegūt no tā materiāla, kas mums te ir. Mums ir jābūt normālas jeb vidējas klases sportistiem, kuri sasniedz uzstādītos rezultātus, kas ir, piemēram, sporta skolas uzstādījums un tamlīdzīgi. Mums vajag aktīvus iedzīvotājus, kas nāk un bauda sportiskās aktivitātes, uzrādot varbūt minimālus rezultātus vai nekādus rezultātus, bet viņiem ir vienkārši prieks to darīt, būt kustībā.”
