6.februārī jau 15.gadu tika atzīmēta Pasaules Drošāka interneta diena. Kultūras ministrijas pētījuma par bērnu un pusaudžu medijpratību rezultāti liecina, ka video skatīšanās ir vispopulārākais laika pavadīšanas veids internetā. Katru dienu video blogeru jeb vlogeru un slavenību ievietotos video “YouTube.com” skatās aptuveni puse (46 %) bērnu vecumā no 9 līdz 12 gadiem. Nedaudz mazāk šos video skatās 13-16 gadus veci pusaudži – 41 %. 50 % 13-16 gadus vecu jauniešu izmanto “Instagram.com”, lai zinātu, ko dara slavenības un populāri cilvēki. 40 % bērnu un pusaudžu pavada laiku, bez jebkāda nolūka klejojot internetā, un tikai neliela daļa iesaistās tā satura radīšanā.
Valters Svetlovs, jauniešu centra “Bāze” jaunatnes darbinieks
Otrdien mūsu brīvprātīgais Marko rīkoja mācības “Drošāks internets sākas ar tevi”, jo visā pasaulē 6.februārī atzīmēja Drošāka interneta dienu. Atnāca kādi četrpadsmit cilvēki – brīvprātīgie un un vietējie jaunieši. Visi kopā viņi diskutēja, kas, viņuprāt, ir drošs internets. Beigās jaunieši pildīja testu, kurš labāk saprot, kas ir drošs internets, ko vajadzētu un nevajadzētu darīt. Bija jāatbild uz desmit jautājumiem, lai pārbaudītu sevi, ko stundas laikā sadzirdējuši. Ir jābūt vērīgam, kur internetā ej, nedrīkst “kreisajās” adresēs iet, ir jābūt pārliecinātam, kurā mājaslapā ieej, skatīties, lai tās ir drošas mājaslapas. Savus datus nelikt publiskās vietās, paroles arī, nesūtīt bildes ar saviem bankas kontiem, mēģināt sargāt sevi pašam. Vajag uzmanīties no savu datu publicēšanas, nevajag neko lieku rakstīt, ja negrib dabūt savā datorā vai telefonā vīrusus. Jāuzmanās no aizdomīgām vietām. Ja nevēlies, lai tevi redz, tad sociālajos tīklos neko neliec. Piemēram, “feisbuks” jau piedāvā drošību un skaitās ļoti drošs. Bet ir visādi garnadži ir un mūsdienās jau visu ko var uzlauzt. Es nebaidos par to, ko esmu ielicis internetā, jo nelieku nekur, kur nevajadzētu likt. Uzmanos, cenšos piedomāt līdzi. Šādas mācības ir vajadzīgas, jo jauniešiem “atver acis”. Pāris jaunieši vispār nezināja, ka ir tāda Pasaules Drošāka interneta diena. Cerams, ka kādam informācija noderēja un painformēs tālāk savus draugus. Pasaulē vairāk nekā viens cilvēks katru dienu tiek apzagts internetā, konti tiek apzagti. Mūsu mājaslapa “Labisbabis.lv” janvāra sākumā tika ļaunprātīgi uzlauzta. Arī šobrīd mājaslapu nevaram lietot, jo tik ātri to nevar atjaunot. Visu ir iespējams uzlauzt, tāpēc pēc iespējas mazāk jāliek personiskā informācija. Vecākiem arī vajadzētu nevis vienkārši iedot bērnam telefonu, bet sekot līdzi, ko bērns telefonā dara.
Sintija Jurjāne, programmēšanas inženiere un datortehniķe
Visvairāk nedrošības internetā šobrīd ir tiešsaistēs. Tāpēc, ka tur, lai redzētu filmu, liek noskatīties reklāmas, uzspiest OK vai vēl kaut ko. Cilvēki neizlasa, un tajā brīdī, kad viņi uzspiež kaut ko tādu, uzinstalējas kaitniekprogrammas – reklāmas, lapas veras pašas vaļā, citreiz pat nepiedienīgas lapas. Tieši neapdomība ir vainīga, jo vajag lasīt, kas rakstīts. Un tās ir vienkārši filmas onlainā. Visdrošāk ir filmas skatīties “YouTube”, jo tur nav tādu vīrusu. Vai arī filma jāielādē vai jāpērk diskā. Jāsargā sevi pašam – nekur neko lieku nerakstīt un nespiest uz visām “Download” pogām, ja nezini, kas tur tiešām lejupielādēsies. Ja nāk īsziņas vai e-pasti ar slikti gramatiski tulkotu tekstu latviešu valodā, tas ir pirmais rādītājs, ka tā nav cilvēka rakstīta vēstule, bet ir ģenerēta vēstule. Tas ir apmāns. Cilvēkus samulsina ārkārtējas situācijas, piemēram, raksta – jūs esat pieķerts, ka jūs skatījāties nepiedienīgas filmas. Varbūt cilvēks kādreiz tiešām kaut ko tādu ir skatījies, un viņš samulst. Bet pirmais – jālasa, vai teksts atbilst dzīvei. Ja teksts ir nekvalitatīvi iztulkots, tad vajag vienkārši pasmieties un neņemt vērā. Protams, nevajag vērt vaļā e-pastus no nepazīstamiem cilvēkiem. Ja tev cilvēks nav teicis, ka viņš rakstīs, nu vienkārši izdzēsiet to e-pastu un pielikumu neveriet vaļā. Ja, piemēram, sociālajos tīklos rādās drauga bilde ar angļu tekstu un tu zini, ka tas cilvēks mūžam tādu nerakstītu, tādu nedrīkst vērt vaļā – atverot tādu linku, tu atļauj piekļuvi savam profilam un tava informācija tālāk izsūtās citiem cilvēkiem. Vispār nevajadzētu vērt vaļā neko tādu, ko negaida, jo sevišķi bezpersoniskas lietas. Lasīt tikai to, kas adresēts tev un ar nodomu. Vecākiem jārunā ar bērniem, jāmāca. Šobrīd interneta vide ir tik pieejama un bērni ir tik aktīvi! Viņi nebaidās! Pieaugušie baidās spiest uz kaut kā jauna, bet bērniem nav tās “bremzītes” un viņi spiež nedomājot. Tāpēc ir jārunā! Ja, piemēram, bērnam parādās kāda reklāma vai kas tamlīdzīgs, lai viņam rodas interese pajautāt jums kā pieaugušajam, kas tas tāds ir. Jāmāca komunikācija. Nekas jūs nepasargās, neviens antivīruss nepalīdzēs, ja jūs spiedīsies uz linka, kur būs tas vīruss vai kaitniekprogramma. Visvairāk dators cieš cilvēku pašu dēļ. Ir telefoni, kas atbalsta, un ir, kas neatbalsta programmas, kas neļauj bērnam ielādēt, pirkt, instalēt to, ko viņš grib. Lielākās uzlaušanas parasti notiek komerciālās vidēs. Vispār internetā lielas zādzības un viss, kas saistās ar datiem un naudu, notiek mazos apjomos, ko cilvēki nejūt. Piemēram, no konta novelk mazas maksas – cilvēks nejūt atšķirību, bet zaglis ir nozadzis miljonus.
