Alvis Romāns nu jau gandrīz četrus gadus mēro ceļu no Balviem uz Gulbeni, jo strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Gulbenes daļā. Trīs gadus nostrādājis kā inspektors, savukārt kopš pagājušajā gada augusta viņš ir Gulbenes daļas komandieris.
– Kā aizritējis iepriekšējais gads?
– Pagājušajā gadā Gulbenes novadā bija 133 ugunsgrēki, no kuriem 63 bija kūlas ugunsgrēki. Tātad – aptuveni puse. Katru gadu cīnāmies ar kūlas ugunsgrēkiem. Cīņa notiek ne tikai fiziskā veidā ar uguni, bet notiek arī preventīvais darbs ar sabiedrību. Redzam, ka glābšanas darbu skaits ir palielinājies. Tas varētu būt saistīts ar mūsu preventīvo darbu, jo mēs aicinām – ja nepieciešama mūsu palīdzība, tad zvaniet! Cilvēki arī zvana! Tie ir kaķi, kuri uzkāpuši kokā, kā arī lielāki lopi, kas iesprūst kontrolakās. Saprotams, ka cilvēkam rodas stress, ja viņš saviem spēkiem nevar dabūt nost no koka kaķi, tāpēc zvana 112. Dispečers saņem zvanu un izvērtē, vai būtu jāpiesaista ugunsdzēsēji glābēji vai ne. Nezinu, vai kaķi mazāk lien kokos vai kas cits, bet šādu izsaukumu skaits mūsu pusē ir samazinājies. Arī šādās situācijās sabiedrība kļūst zinošāka. Bet, ja šāds izsaukums tiek saņemts, neviens kaķis kokā nav palicis. Visi veiksmīgi tiek nodoti saimnieku rokās.
Ja salīdzina aizvadīto gadu ar 2015. un 2016.gadu, tad jāsecina, ka notikumu ziņā tie bijuši līdzīgi. Lielu ugunsgrēku, kas saistītos ar lielām ražotnēm, pagājušajā gadā vispār nav bijis. 2017.gadu var pat vērtēt ar pluszīmi, jo preventīvais darbs atmaksājas. Šī gada sākums arī ir aizritējis mierīgi, taču saņemam diezgan daudz izsaukumu uz sodrēju degšanu dūmvados. Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka cilvēks arī pats var veikt dūmvada tīrīšanu, ja vien to prot. Šīs ir lietas, kuras ik gadu atgādinām – drošība savās mājās: iztīrīt, pārbaudīt apkures iekārtas, pārliecināties, ka viss darbojas. Tas ir paša iekšējais jautājums – cik labs saimnieks es esmu? Labs mājas saimnieks dūmvadu iztīrīs.
– Kurš bijis traģiskākais pērnā gada negadījums?
– Katram sava nelaime liekas traģiska. Mēs uz visiem izsaukumiem braucam ar vienu domu – palīdzēt un glābt cilvēka dzīvību un arī materiālās vērtības. Arī ziemā vēlos tikai atgādināt un arī uzsvērt, ka drošāk ir slidot slidotavā, nevis, piemēram, uz dīķiem. Vecāki ir atbildīgi par saviem bērniem! Jautājot pusaudžiem, kas ir atļāvis doties uz ledus, viņi atbild – vecāki. Vecākiem ir jāparunā ar bērniem par drošību, jo pusaudži, kuri atstāti savā nodabā, meklē piedzīvojumus, kuri var beigties arī letāli. Lai cik biezs ir ledus ūdenskrātuvē, tā biezums var atšķirties. Ledus un uguns nav prognozējami.
– Ugunsgrēks, kurā pērn bijis nepieciešams lielākais laika un resursu patēriņš?
– Vieni no lielākajiem ugunsgrēkiem ir tie, kas saistīti ar lauksaimniecību, jo tur ir angāri, noliktavas, siens. Šādi ugunsgrēki prasa lielu laika patēriņu, lielu cilvēku skaitu, arī tehniskos resursus, bet Gulbenes novadā tādi pēdējā laikā nav bijuši. Savukārt sarežģītākie ugunsgrēki saistās ar dzīvojamo sektoru, kur ir viens mērķis – glābt cilvēku dzīvību, un te situācijas ir neprognozējamas. Par laimi, Gulbenē nav bijuši gadījumi, kad deg dzīvokļi, ir bijis, ka ēdiens piedeg. Lai izvairītos no ugunsnelaimēm, aicinu katrā mājoklī uzstādīt dūmu detektorus. No 2020.gada dūmu detektori būs obligāta prasība, bet negaidīsim šo termiņu! Tā nav reklāma, bet dūmu detektoru cena ir 5, 6 eiro. Ja tā apdomā, šī nauda var glābt jūsu vai jūsu tuvinieka dzīvību! Statistika rāda, ka ugunsgrēkos, kuros bojā gājuši cilvēki, mājokļos nav bijis dūmu detektoru. Dūmu detektori ir efektīvi, tie skaļi nostrādās pat pie minimālas dūmu koncentrācijas. Tā būtu laba dāvana, labs žests vecākiem cilvēkiem un ne tikai. Protams, katru māju nepārbaudīs, vai tajā būs dūmu detektors. Bet prasība tāda būs, un gadījumos, ja dūmu detektora nebūs, bet ugunsgrēks būs izcēlies, tas tiks piefiksēts un, iespējams, būs administratīvās sekas.
– Kā notiek sadarbība ar citiem dienestiem?
– Katrs darām savu specifisko darbu, bet mērķis ir viens – palīdzēt cilvēkiem. Visbiežāk sadarbojamies ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Valsts policiju. Gulbene atrodas stratēģiski mierīgā punktā. Tā neatrodas blakus lielām šosejām kā, piemēram, Pleskavas, kur satiksme ir lielāka un intensīvāka. Protams, ir bijušas avārijas arī pagājušajā gadā, uz kurām devās mūsu ugunsdzēsēji glābēji. Gulbenes daļai pagājušajā gadā tika papildināta autobāze ar jaunu glābšanas auto, un tieši šis auto ir paredzēts tam, lai dotos uz autoavārijām. Esam nodrošināti ar attiecīgo tehniku, kas nepieciešama ceļu satiksmes negadījumu seku novēršanai.
– Kā ar aprīkojumu, resursiem, darbiniekiem?
– Paldies Gulbenes novada pašvaldībai, jo 2017.gadā viņi mums piešķīra vieglo automašīnu “Opel Zafira” dienesta vajadzībām. Ja runā par tehnisko resursu, ir jūtams liels uzlabojums, jo dienests plānveidīgi iegādājas specializētās ugunsdzēsēju mašīnas. 2016.gadā tikām pie jaunām autokāpnēm, un autobāze Gulbenes daļā nav nemaz tik sena, kaut arī mums ir viena autocisterna, kurai šogad paliek 50 gadi. Tā ir vecākā autocisterna Latvijā. Tā ir kā rezerves, bet vienmēr kaujas gatavībā. Jaunieši interesējas par ugunsdzēsēja darbu. Uz vienu ugunsdzēsēja glābēja vietu tagad mums ir četri pretendenti un drīzumā mūsu kolektīvam piepulcēsies viens jauns ugunsdzēsējs. Bet, lai strādātu dienestā, ir jābūt fiziski labi sagatavotam, krimināli nesodītam, skolā jābūt sekmīgam. Vislielākā problēma ir fiziskā sagatavotība. Bet varu teikt, ka no tiem, kuri uzsāk dienesta gaitas, mazs procents pamet šo darbu, jo tas kļūst par sirdsdarbu.
– Uz izsaukumiem dodaties arī ārpus novada?
– Jā. Mēs nedarbojamies tikai Gulbenes nodaļā, nepieciešamības gadījumā dodamies uz kaimiņu novadiem – Balvu, Alūksnes, Madonas, Smilteni. Visbiežāk izbrauc tieši autokāpnes, kuras ir piešķirtas mūsu daļai, jo Gulbene ir stratēģiski izvietota tā, ka mēs varam braukt palīgā kaimiņu novadiem.
– Vai maldu izsaukumu ir daudz?
– Pagājušajā gadā mūsu pusē ir bijuši 15 maldinājumi. Ja salīdzinām ar 2016.gadu, maldinājumu skaits ir trīskāršojies. Cilvēkiem liekas, ka deg, un viņi zvana uz 112. Kad ierodamies notikuma vietā, tad izrādās, ka, piemēram, laikapstākļu rezultātā mājai jumts ir sakarsis, tad uzlijis lietus, jumts kūp, bet cilvēkiem liekas, ka tas deg, kaut gan patiesībā tā nav. Bet labāk ir piezvanīt uz 112 un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus, nekā neizdarīt to, jo varbūt jumts patiešām deg. Par to nevienu nesoda. Tas ir labi, ja cilvēki zvana un nav vienaldzīgi!
– Ir nācies uzklausīt no iedzīvotājiem arī pārmetumus?
– Saprotam, ka cilvēkiem, kuriem notikusi nelaime, liekas, ka laiks velkas, kamēr mēs braucam uz notikuma vietu, ka ūdens nav pietiekami daudz ūdens cisternā. Bet neviena autocisterna nekad neizbrauc tukša. Atgriežoties no izsaukuma, tiek uzpildīta degviela un arī ūdens. Dežūrmaiņa nododot un pieņemot pārliecinās, lai auto būtu maksimāli gatavs jebkurā mirklī doties palīgā. Un tā ir obligāta prasība katru brīdi! Mūsu cisternā ietilpst trīs tonnas ūdens, taču, ja ūdens jāpadod maksimāli intensīvi, tad tas ir piecu līdz sešu minūšu jautājums un cisterna ir tukša. Analizējot statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem, var secināt, ka gandrīz visi gadījumi ir saistīti tieši ar neuzmanīgu rīcību. Nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība noved pie traģiskiem ugunsgrēkiem. Lielu daļu šo traģisko nelaimju varētu novērst, ja vien tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības. Tādēļ aicinu ikvienu parūpēties, lai viņa mājoklis ir drošs.
