Jēdziens
Millenium
jeb Y paaudze ir daudzkārt dzirdēts plasšaziņas līdzekļos, tiek
atspoguļoti dažādi pētījumi par šo paaudzi un izdarīti
secinājumi. Kas īsti ir milleniāļi?
Kādas ir viņu vērtības, intereses, vēlmes? Ko viņi sagaida no
izglītības un no darba tirgus, un ko darba tirgus un sabiedrība
var sagaidīt no viņiem? LU profesore Zanda Rubene tuvāk
iepazīstina ar šo paaudzi, kas ir īpaši būtiski laikā, kad tiek
diskutēts par to, kādai jābūt izglītības sistēmai Latvijā.
Vidējais
pedagogs Latvijā – X paaudzes pārstāvis
Millenium
paaudze ir dzimuši laika posmā no 1982. līdz 2000. gadam. Īsi
raksturojot, varētu teikt, ka tā ir paaudze, kuras vērtības,
vajadzības, vēlmes un intereses atšķiras no iepriekšējām
paaudzēm. Kāpēc, veidojot izglītības politiku, ir būtiski ņemt
vērā milleniāņu
iezīmes? Nesen veiktais OECD pētījums liecina, ka vidējais
pedagogu vecums Latvijā ir no 40 līdz 60 gadiem. Tā ir X paaudze,
kas ir ļoti atšķirīga no milleniāļiem.
X paaudze ir ļoti labi izpildītāji, cilvēki, kuri dzimuši
stabilos apstākļos un nav raduši pie pārmaiņām. Faktiski,
pārmaiņas tipisku X paaudzes pārstāvi biedē un noved panikā. Un
iedomāsimies, ka vidēji aritmētiskajam X paaudzes pārstāvim ir
jāizglīto pilna klase vai auditorija ar milleniāļiem.
60%
uzskata, ka viņiem ir taisnība ikvienā situācijā
Milleniāļi
ir tehnoloģiju
paaudze, kuriem ļoti svarīgs ir savs “es”. Pētnieki min, ka
šīs paaudzes pārstāvji ir slinki, izteikti narcisi un orientēti
uz savām tiesībām. T.s. “es, es, es paaudze”. ASV Nacionālā
institūta pētījumā (2015) tika secināts, ka milleniāļiem
ir trīs reizes augstāki narcisma rādītāji, nekā cilvēkiem,
kuri sasnieguši 65 gadu vecumu. Tāpat viņi ir apmāti ar slavu,
popularitāti un tieksmi izrādīties – 40% no viņiem tic, ka tiks
novērtēti kā īpaši un ik pēc diviem gadiem saņems
paaugstinājumu amatā. Viņi ir pārliecināti par savu pārākumu
un taisnību – 60% uzskata, ka viņiem ir taisnība ikvienā
situācijā. Lai arī šis raksturojums varētu nešķist glaimojošs,
eksperti ir vienisprātis, ka milleniāļi
sniegs ļoti
būtisku ieguldījumu sabiedrības attīstībā.
Vecumā
no 12 līdz 17 gadiem internetu lieto 100% bērnu
Vēl
viena būtiska atšķirība – X paaudze ir pesimisti, savukārt Y
paaudze – optimisti, kuri izjūt nepatiku pret sociālo hierarhiju.
Millenium
paaudzei seko t.s. Z paaudze (2001. līdz 2012. gadā dzimušie) un
Alpha paaudze jeb t.s. digitālie mazuļi, kas dzimuši pēc 2013.
gada. Milleniāļi
ir paši rūpīgākie vecāki – iedomājieties, ja viņi ir tik
augstās domās par sevi, tad kādās domās viņi ir par saviem
bērniem?! Šie bērni saskaras ar pāraprūpi no vecāku puses, kas
viņus noved pie t.s. iemācītās bezpalīdzības.
Papildus tam
virkne pētījumu atspoguļo bērnu pārņemtību ar tehnoloģijām,
piemēram, dati liecina, ka vecumā no 12 līdz 17 gadiem internetu
lieto 100% bērnu. Līdzīga situācija vēl ir tikai Singapūrā un
Igaunijā. “Dardedzes” veikts pētījums 2017. gadā atklāja, ka
vecumā no 4 līdz 8 gadiem ekrānierīces ikdienā lieto 99% bērnu
(79,4% vairāk nekā stundu dienā, 16,7% vairāk nekā 3 stundas
dienā), savukārt vecumā no 0 līdz 3 gadiem – 73,1% bērnu lieto
ekrānierīces (46,1% – vairāk nekā stundu dienā).
Ņemot
vērā šo paaudžu iezīmes, ir saprotams, kāpēc pēdējos gados
tik strauji palielinās plaisa starp skolotāju un skolēnu, starp
vecāku un bērnu rīcībspēju, īpaši pirmsskolas un sākumskolas
posmos. Tas sasaucas arī ar šobrīd aktuālo jautājumu par skolas
gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, proti, skolas, kādas tās ir
šobrīd, nav veidotas, balstoties uz Z un A paaudzes bērnu vēlmēm,
vajadzībām un interesēm, tāpēc šobrīd būtu pāragri noteikt
obligātu skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, bet saglabāt
vecākiem tiesības brīvi izvēlēties.
Tikai
40% uzskata, ka izglītība nosaka cilvēka nākotni
Milleniāļiem
ir arī īpaša attieksme pret izglītību – tikai 40% uzskata, ka
izglītība nosaka cilvēka nākotni. Lai arī kopumā izglītība
šai paaudzei ir svarīga, taču tiek uzsvērts tās sniegto reālajā
dzīvē izmantojamo kompetenču aspekts. Augstākās izglītības
diploms nav kritērijs labam profesionālim, daudz nozīmīgāka ir
tīklošanās, prasmes reaģēt uz pārmaiņām un radīt inovācijas.
Milleniāļi
ļoti novērtē materiālās iespējas, ko sniedz izglītība, taču
nav tendēti šo naudu krāt mājoklim vai mistiskajai nākotnei, bet
gan dzīves baudīšanai tagadnē.
Nost
ar sociālajām hierarhijām
Kā
jau minēju, milleniāļus
raksturo arī atteikšanās no sociālajām hierarhijām, mazinās
arī amatu un titulu nozīme, un pieaug nepatika pret ikvienu
sociālās diskriminācijas formu. Y paaudzes pārstāvji nav tendēti
iegādāties greznus īpašumus vai uzņemties lielas finansiālās
saistības, kas attiecīgi nozīmē patērētāju sabiedrības
mazināšanos. Tāpat Y paaudzi var raksturot arī t.s. Pītera Pena
sindromu jeb nevēlēšanos pieaugt. Šie jaunieši atliek pieaugušo
dzīves standartu sasniegšanu – mājokļa iegādi, ģimenes
veidošanu u.c., tā vietā pagarinot jauniešu dzīves posmu. Arī
stabilitātes izjūta, kas ir tik būtiska X paaudzei, milleniāļiem
vairs nav tik svarīga – regulāra dzīvesvietas, valsts vai darba
maiņa tiek uztverta kā norma.
Paaudze,
kas apšauba un meklē informāciju
Aplūkojot
tikai dažas no raksturīgākajām iezīmēm, kļūst skaidrs, ka
milleniāļi
ir pavisam atšķirīga paaudze, un nākamās paaudzes – Z un A –
kļūst vēl atšķirīgākas, tāpēc, nemainoties pieejai, plaisa
starp paaudzēm tikai pieaugs. Mēs nevaram gaidīt, ka milleniāļi
un viņu bērni mainīsies – pie šīm paaudzēm var piekļūt
tikai caur viņu interesēm, tāpēc ir jāmaina pieeja, t.sk. arī
pieeja izglītības nozarē.
Milleniāļi
un viņu bērni vairs nav tā paaudze, kas sēžot skolas solā bez
ierunām pildīs skolotāju uzdevumus. Viņi apšaubīs, uzdos
jautājumus, lūgs argumentēt, kāpēc viņiem ir jāmācās tieši
tas, nevis kaut kas cits. Viņi spēj atrast informāciju daudz ātrāk
un efektīvāk, nekā X paaudzes pārstāvji, milleniāļiem
nepastāv valodas barjeras, tāpēc izglītības telpai un formai ir
jāpielāgojas.
Lekciju
par Millenium
paaudzi šajā mācību gadā ir bijusi iespēja noklausīties
deviņās mazākumtautību skolās visā Latvijā, un arī turpmāk
Neatkarīgā izglītības biedrība centīsies sniegt iespēju
skolotājiem iepazīties ar jaunumiem zinātnē, daloties ar savu
biedru zināšanām un piesaistot arī ekspertus.
