Pagājušajā nedēļā Āfrikas cūku mēris konstatēts vienai meža cūkai Stāmerienas pagastā.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka pavisam nesen šī slimība tika konstatēta arī kādai meža cūkai Daukstu pagastā.
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa “Dzirkstelei” stāsta, ka pa kādam gadījumam jau visu laiku ir un arī būs vēl kādu laiku. “Slimība Latvijā joprojām ir. Tā iet lēnām uz priekšu, ir jau Kurzemē,” saka I.Tomiņa un piebilst, ka šogad Latvijā ir konstatētas 262 meža cūkas, kuras saslimušas ar Āfrikas cūku mēri, un tas ir jau gada sākumā. Gulbenes pusē situācija nav tik traģiska – viena slima meža cūka konstatēta Daukstu pagastā, otra – Stāmerienas pagastā. “Šis vīruss ir ļoti izturīgs. Ziemā tas, varētu teikt, ir pierimis mūsu pusē, bet Kurzemes pusē gan ir daudz slimu cūku. Šī slimība vēl ir, un, kad nāks pavasaris, tad tā būs novērojama plašāk, jo vīruss saldētā gaļā saglabājas ļoti ilgi, tāpēc mājas cūku turētājiem ir jāievēro drošības pasākumi un būs jāievēro vēl ļoti ilgi. Vienīgā labā ziņa mājas cūku turētājiem ir tā, ka pagājušā gada beigās Gulbenes novads vairs nav trešajā riska zonā. Tas nozīmē, ka ir plašākas iespējas gan tiem kas tirgo, gan tiem, kas pērk cūkas. Drošāk var pirkt cūkas no kaimiņu novadiem, bet, protams, ja pērk cūkas no kaimiņu novadiem, ir jāpaskatās, jo, piemēram, Priekuļu pusē vēl ir trešā riska zona. Bet pārsvarā visā Austrumvidzemes teritorijā ir otrā riska zona. Tā ir labā ziņa, jo pagājušajā gadā bija tā, ka tiem, kas no Gulbenes puses pārdevuši, un tiem, kas iepirkuši no nepareizajām zonām, bija smagas sarunas ar mums,” stāsta I.Tomiņa.
Viņa uzsver, ka dienests reti saņem informāciju par beigtām meža cūkām. Iedzīvotāji tiek aicināti, ja redz beigtas cūkas, noteikti par tām ziņot, jo nav zināms, no kā tās ir nobeigušās. “Protams, mēdz gadīties, ka tās nomirst arī dabīgā nāvē, bet ļoti iespējams, ka cūka ir nomirusi no Āfrikas cūku mēra. Ja mums nepaziņo, tad šāda cūka ir infekcijas avots, un tas nozīmē, ka mēs vēl ilgi nevarēsim atkopties no Āfrikas cūku mēra. Bet, ja šis infekcijas avots tiek savākts un noglabāts, kā to likumdošana prasa, tad mēs būsim vienu perēkli likvidējuši. Jo vairāk par tādām meža cūkām mums ziņos, jo labāk. Nevajag vienaldzīgi paiet garām beigtām cūkām!” aicina I.Tomiņa.
