Gulbenes novada domes administrācija veidos darba grupu, kura uzklausīs un sagatavos priekšlikumus pilsētas un pagastu pārvalžu darbības optimizācijai saistībā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos novadā un dažādām reformām, kuras iecerētas pašvaldībā.
Šajā jautājumā novada domes sēdē 22.februārī deputātu vairākumam izdevās balsojumā rast vienprātību. Atturējās vienīgi deputāte Lāsma Gabdulļina. Viņa arī uzdeva jautājumu, vai optimizācija skars arī pilsētas pārvaldi. G.Švika pauda, ka viens no diskusijas jautājumiem ir, vai pilsētas pārvalde vispār jāsaglabā. Priekšlikumi būšot jāizstrādā divu trīs mēnešu laikā. Iepriekš finanšu komitejas sēdē viņa pauda, ka pārvalžu optimizācijas jautājumi būtu beigās jānodod deputātu izlemšanai. Domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale stāstīja, ka apspriežami ir juridiskie jautājumi. Pārvaldes var tikt saglabātas kā pašvaldības iestādes vai arī kā domes administrācijas struktūrvienības. Var būt runa par pārvalžu apvienošanu vai par vienas pārvaldes ar salīdzinoši mazāku iedzīvotāju skaitu pievienošanu otrai kā struktūrvienību. Jebkuram variantam būšot vajadzīgs pamatojums.
G.Švika jau iepriekš ir paudusi: “Es gribētu, lai būtu plašāka diskusija. Un nepieciešamības gadījumā – arī diskusija ar sabiedrību.”
Kā zināms, pagaidām novadā ir tikai viens pārvaldnieks, kurš vienlaikus vada divas pārvaldes. Tas ir Uldis Doņuks – Līgo un Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs. Līdz šim ir jau izskanējis, ka ar laiku šāda prakse varētu tikt izvērsta plašumā.
Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis, “Dzirksteles” iztaujāts, par šo tēmu saka: “Oficiāli pagaidām neviens neko nav teicis, ko domā. Es nevaru komentēt. Pašlaik tas nav svarīgi, ko es domāju. Tā ir nopietni apdomājama tēma.” Viņš arī piebilst, ka neviens no šobrīd pašvaldībā strādājošajiem pagastu pārvaldniekiem vēl nav sasniedzis pensijas vecumu.
Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs “Dzirkstelei” pauž, ka šobrīd laikam gan nebūšot runa par pārvaldnieku skaita samazināšanu. Drīzāk tikšot runāts par pārvaldnieku slodžu pārskatīšanu saistībā ar ieceri novadā veidot kultūras pārvaldi un reorganizēt arī sporta nozari. Iespējams, tāpēc rodoties priekšstats, ka pārvaldnieku darba slodze samazināsies. A.Vasiļjevs uzskata, ka tas ir diskutējams jautājums, jo saimnieciski rūpes par visām kultūras un sporta bāzēm vienalga paliek pārvalžu pārziņā. Pārvaldnieks laukos līdzinās ātrajai palīdzībai, jo iedzīvotāji var zvanīt un lūgt palīdzību jebkurā brīdī. “Tā arī notiek!” saka A.Vasiļjevs.
