Pilsētas jubileja “Bez desmit simts” sākās ar fotoizstādes “Gulbenei 90” atklāšanu Gulbenes kultūras centrā, kura veidota, Gulbenes kultūras centram sadarbojoties ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju. Izstādes apmeklētāji ar interesi vēroja fotogrāfijas, atsaucot atmiņā vecos laikos, savukārt jaunākos skolēnus pārsteidza, fotogrāfija, kurā redzams, ka pirms vairākiem gadu desmitiem bibliotēkas vietā bija akmeņu kaudze, savukārt tur, kur tagad ir veikals “Labais”, savulaik bijis pilsētas vienīgais restorāns.
Par vēsturi aizmirst nedrīkst
Muzeja speciāliste Ilze Ūsele pastāstīja, ka šī fotoizstāde atspoguļo, kā Gulbenes pilsēta ir veidojusies, attīstījusies, mainījusies 90 gados. “Šīs fotogrāfijas ir tikai neliela daļa no mūsu bagātās fotopastkaršu kolekcijas, kas atrodas muzejā,” teica I.Ūsele.
Gulbeniešus svētkos uzrunāja arī pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš, atgādinot vēstures faktus. Likums, ar kuru piešķīra pilsētas tiesības, tika pieņemts Saeimas sēdē 1928.gada 7.februārī un izsludināts 1928.gada 11.februārī “Valdības Vēstnesī”. Viņš gulbeniešiem vēlēja izturību, mērķtiecību un apņēmību.
Ciemos ierodas kaimiņi
Gulbenes kultūras centra pārstāve Ilvita Kļaviņa atgādināja, ka pilsētas dzimšanu dienu svinam Latvijas simtgades ietvaros un esam iesaistījušies festivāla “Latvijas Goda aplis” norisē. Gulbenes jubilejā pie mums viesojās “Latvijas goda apļa” radošā direktore Diāna Čivle, kura stāstīja, ka festivāls “Latvijas goda aplis” savas norises laikā jau kopš pērnā gada novembra apceļo Latviju. “Šis festivāls ir mūsu Latvijas cilvēku godināšana. Ir izveidojusies tradīcija, ka katrā novadā ieceļam goda saimnieku. Šeit, Gulbenē, par Gulbenes novada saimnieku mēs ieceļam Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Andri Vējiņu, kuram pasniedzam goda zīmi, kas apliecina, ka viņš šeit ir goda saimnieks,” teica D.Čivle.
Sveikt Gulbeni dzimšanas dienā bija ieradušies arī viesi no Alūksnes un Apes novada. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, sakot laba vēlējumus, sveica gulbeniešus visu alūksniešu vārdā.
Izstādes atklāšanā no klātesošajiem uzrunu vēlējās teikt arī seniore Mirdza Kušķe, kura uzskata, ka gulbeniešu vecākā paaudze īpaši ir gaidījusi šos svētkus, ejot uz lielo valsts simtgadi. “Simts gadi sakrājas no dienām, nedēļām mēnešiem un gadiem. Man gribas teikt vārdus – tev, manai pilsētai, tikai solis līdz simtam. Vēlu, lai mūsu pilsētai, šie gadi, ejot kopā ar mūsu valstī vienā solī, ir raženi, veiksmīgi, darba un prieka piepildīti. Īpaši vēlu pilsētas pārvaldei mīlēt savus ļaudis, iedvesmot, un lai šie soļi uz valsts lielajiem valsts godiem atstāj skaistas pēdas!” teica M.Kušķe.
Gaismas parādē iesaistās gulbenieši
Jubilejas svinību gaitā gulbenieši baudīja arī etno mūzikas grupas “Tautumeitas” koncertu. Lai tiktu uz šo koncertu, bija jāizņem bezmaksas ielūgumi. Interese bija tik liela, ka tie tika izņemti ļoti ātri, tāpēc daudzi gribētāji uz šo koncertu nemaz netika, jo Gulbenes kultūras nama zāle ir tik liela, cik ir. Kaut gan, kā koncerta laikā novēroja “Dzirkstele”, zālē bija arī tukšas vietas.
Pēc koncerta gulbeniešiem bija iespēja cienāties ar svētku torti un dzert siltu tēju, kā arī vērot gaismas parādi “Gaismas slepenā dzīve”. Tāds pasākums pilsētā notika pirmo reizi. Objektus atveda biedrība “Staro Rīga”, bet gaismas tēlu parādē, kas pārvietojās pa ielu, iesaistījās gulbenieši. “Rīdzinieki objektus uzstādīja, bet gulbenieši brīvprātīgi gājienā piepalīdzēja tīri praktiski – visus objektus pārvietot un kustināt,” saka novada domes vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Kalmane.
Pēc gaismas gājiena sekoja salūts, par kuru dzirdētas labas atsauksmes – tas bijis skaistāks un krāšņāks nekā Jaungadā. G.Kalmane norāda, ka salūtu pilsētas jubilejai organizēja Gulbenes pilsētas pārvalde, un tas izmaksāja 2 000 eiro bez PVN.
