2016. bija garais gads, un tas Gulbenes novadā palicis atmiņā ar traģisku gadījumu. Togad svētdienas vakarā – naktī uz 29.februāri – no mājām aizgāja 17 gadus vecs jaunietis un nekad vairs nepārnāca.
Puisis bija izvēlējies nomaļu vietu, lai īstenotu savu nodomu izdarīt pašnāvību. Lai arī pirms tam viņš esot licis saprast savus nolūkus, neviens tam nenoticēja.
Pret puisi – psiholoģisks terors
Pēc traģiskā notikuma par puiša rīcības iemesliem varēja spriest vienīgi no puiša ierakstiem sociālajos tīklos. Tur arī varēja redzēt, ka faktiski interneta anonīmajā vidē pret puisi bija vērsts mobings (psiholoģisks terors). Pēc jaunieša pašnāvības šoks valdīja visā skolas kolektīvā, un Gulbenes 2.vidusskolas direktore Edīte Kanaviņa “Dzirkstelei” saka, ka liels atspaids tajā brīdī ir bijusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas krīzes komanda. Tā ieradusies skolā un strādājusi ar visiem, kurus traģiskais notikums dziļi emocionāli aizskāris. “Tie bija profesionāli cilvēki, kuri uzklausīja visus jauniešus, kas tajā situācijā bija iesaistīti, gan arī skolotājus. Deva arī vērtīgus padomus. Krīzes komandas psihologi deva mums redzējumu par to, kā reiz piedzīvota situācija var atkal likt uzplaiksnīt emocijām arī pēc pusgada, pēc gada. Līdz ar to mēs vērojam, spējam arī saskatīt cēloņus un varam profesionālāk rīkoties,” saka E.Kanaviņa.
Saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas “Dzirkstelei” sniegto informāciju laika periodā no 2014. līdz 2017.gadam inspekcijas krīzes komanda trīs reizes krīzes situācijās ir devusies izbraukumos uz Gulbenes novadu. “Krīzes komandas darbā būtiska nozīme ir konfidencialitātei, par kuru pirms darba uzsākšanas vienojas komandas speciālisti un iesaistītās personas,” laikrakstam saka inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta referente Anda Sauļūna.
Izstrādāts informatīvs materiāls
2016.gada Labklājības ministrijas sagatavotajā pārskatā par bērnu stāvokli Latvijā ir norādīts, ka ir izstrādāts informatīvas materiāls skolotājiem un citiem skolu darbiniekiem „Pašnāvību novēršana”, lai īstenotu pašnāvību profilaksi bērnu un pusaudžu lokā. Ir izstrādāti arī „Ieteikumi izglītības iestāžu psihologiem un pedagogiem darbam ar skolēniem, kuriem ir uzvedības un emocionālie traucējumi skolas vidē”, kā arī informatīvais materiāls „Pašnāvību riska faktori”. Ir izstrādāti arī informatīvie materiāli par mobingu starp bērniem. Vēršot uzmanību uz emocionāliem traucējumiem, ir izveidota mājaslapa “www.nenovērsies.lv”. Tur ir viegli uztverama un saprotama informācija par tādiem traucējumiem kā depresija, šizofrēnija, demence, miega traucējumi, ēšanas traucējumi, kā arī par to simptomiem, ārstēšanu un citiem palīdzības veidiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komiteja ir norādījusi Latvijai veikt papildu darbības, lai samazinātu bērnu mirstību ārēju cēloņu ietekmē, it īpaši veikt papildu darbības, lai novērstu bērnu pašnāvības.
