Lai gan Anatolijs Savickis vienmēr ir interesējies par politiku, ceļš līdz kļūšanai par deputātu bijis pagarš. Savulaik viņš pat domāja, ko studēt – vēsturi vai politoloģiju. “Uzskatu, ka visiem ir jābūt politiski aktīviem. Mums nav tiesību žēloties, ja tādi neesam. Tas gan nenozīmē, ka visiem ir jāiesaistās politiskās partijās, taču ir aktīvi jāpauž savs viedoklis ne tikai vēlēšanās, bet arī aptaujās un citās aktivitātēs,” uzskata Anatolijs. Lai gan dzimis Valkā, nu jau apmēram 20 gadus A.Savickis dzīvo Gulbenē. “Lai cik labi būtu citur, gribu savu dzīvi veidot šeit. Ne vienmēr ir labāk tur, kur var vairāk nopelnīt. Arī daudzām citām lietām var būt liela nozīme un vērtība,” atzīst Anatolijs. Pagājuši daudzi gadi, kopš beigtas studijas, bet viņš joprojām mācās un izzina, jokojot, ka ir mūžīgais students. “Palaikam manā dzīvē ir jauni izaicinājumi, kurus parasti pieņemu. Pašlaik, kad ir pārtrauktas darba attiecības ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju, nesteidzos pieņemt izšķirošu lēmumu, kādu izaicinājumu pieņemt,” saka A.Savickis. Viņš ir sapratis, ka nav viegli apvienot darbu pašvaldības iestādē ar deputāta pienākumiem, jo tad deputāts vienlaikus ir gan lēmumu pieņēmējs, gan to izpildītājs. Tā ir neapskaužama situācija.
– Kāpēc izlēmāt kandidēt pašvaldības vēlēšanās?
– Vairākus gadus bija periods, kad mana aktivitāte bija mazinājusies. To radīja vilšanās Latvijas politiķos un viņu darbos, ko vajadzēja veikt valsts iedzīvotāju interesēs.Radās bezspēcības sajūta, jo sapratu, ka nespēju neko mainīt. Vairāk laika veltīju ģimenei un darbam, turklāt necentos iedziļināties politisko notikumu niansēs. Bet tad 2016.gadā mani aicināja iesaistīties politikā. Tas bija kā zibens spēriens, jo nāca negaidīti. Piedāvājumi ir bijuši vairāki, bet šis bija citāds. Droši vien joprojām nebūtu iesaistījies politikā, ja piedāvājums būtu no partijas, kura bijusi pie varas valstī un pašvaldībā. Redzēju, ka veidojas komanda, turklāt manas domas saskan ar aicinātāju pārliecību. Lai gan sapratu, ka atsaukšanās šim aicinājumam kardināli mainīs manu dzīvi, nolēmu startēt pašvaldības vēlēšanās. Tādas iespējas ir jebkuram, kurš vēlas būt aktīvs. Diemžēl daudzi to nemaz nevēlas. Uzskatāmi to parāda karikatūra: garā rindā sastājušies runātāji, īsākā rindā – padomdevēji, bet darītāju rindā nav neviena.
– Kāpēc izvēlējāties startēt partijas “No sirds Latvijai” sarakstā?
– “No sirds Latvijai” ir politisks spēks, kurš nav bijis pie varas. Sava nozīme bija arī Ingunas Sudrabas personībai. Tomēr tas noteikti nebija izšķirošais, kas ietekmēja izvēli. Galvenais bija mūsu komanda, kas pamazām veidojās. Pašvaldībā nav tik liela nozīme, kas ir partijas vadošie cilvēki Latvijas mērogā, bet kas darbojas šeit. Uzskatu, ka draudu partijas pastāvēšanai nav. Tās pamatā ir tautas kustība ar gudru līderi, kas kopā ir stabilitātes garants. Nav nekas jauns, ka pirms vēlēšanām daži skraida un meklē siltākas vietas, lai atkal tiktu Saeimā. Vai tāpēc var apgalvot, ka partija izjūk? Arī tādā gadījumā, ja “No sirds Latvijai” deputāti nebūs Saeimā, man kā partijas biedram un deputātam Gulbenes novada domē nekas nemainīsies. Ne jau partija ir noteicošā, bet deputātu vēlme darboties sabiedrības interesēs.
– Cik kompetents jūtaties lemt par dažādiem jautājumiem?
– Kad esi ievēlēts un tavs balsojums “par” vai “pret” var ietekmēt daudzus cilvēkus, tā ir ļoti liela atbildība. Tāpēc ir svarīgi saprast, par ko balsoju, cik daudz par to zinu un saprotu. Būsim godīgi – lēmumus, par kuriem deputāti balso, galvenokārt sagatavo domes administrācijas darbinieki. Tomēr visa atbildība par pieņemtajiem lēmumiem ir jāuzņemas deputātiem, tādēļ jāspēj iedziļināties plaša spektra jautājumos un jāmēģina saprast dažādām nozarēm specifiskas lietas. Uzskatu, ka jābūt drosmīgākiem lēmumu pieņemšanā. Jāizvirza mērķi, domājot par nākotni, nevis lai izdzīvotu, bet lai attīstītos un pilnveidotos. Mēs varam darīt labāk, tāpēc nedrīkstam pat domāt, ka to nevaram. Tiesa, ar domāšanu vien nepietiek, bet bez pozitīvas domas arī nekā nebūs.
Attīstība notiek cikliski – te uz augšu, te uz leju, tāpēc vienmēr ir cerība, ka viss var mainīties uz labu. Tomēr nekad nebūs tā, ka visi būs apmierināti ar paveikto. Piemēram, ir diametrāli pretēji viedokļi, kas pilsētā ir vairāk vajadzīgs – mūsdienīgs stadions vai baseins. Lai arī kādu lēmumu deputāti pieņemtu, daļa sabiedrības to atbalsta, bet otra daļa kritizē. Starp neskaitāmajiem domes lēmumiem sevišķi grūti man bija izšķirties – balsot “par” vai “pret” par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām uz Balto pili un parku. Esmu cilvēks, kurš viedokļu nesaskaņas gadījumos cenšas problēmas risināt sarunu un diskusiju ceļā, tiecoties uz kompromisu. Manā skatījumā Vecgulbenes muižas centrs ar Pils parku un Balto pili ir pilsētas vizītkarte, tādēļ šī nozīmīgā vēsturiskā vide noteikti ir jāsakārto. Pašvaldībai ir izstrādāta Gulbenes vēsturiskā (Vecgulbenes muižas) centra attīstības stratēģija, tomēr pašlaik pēc pēdējā domes lēmuma, iespējams, šīs vietas attīstības pesimistiskā scenārija varianta – teritorija netiek attīstīta kompleksi. Lai gan bija grūti atbalstīt lēmumu pašvaldībai neiegādāties Pils parku un Balto pili, tomēr vairāku apsvērumu dēļ balsoju “par” atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. Uzskatu, ka atturēšanās balsojumā nav deputāta cienīga rīcība. Protams, ir arī izņēmuma gadījumi. Deputāta pienākums ir pieņemt lēmumu. Šajā situācijā pieņēmām lēmumu pašvaldības īpašumā atgūt un rūpēties par kādreiz pārdoto īpašuma daļu. Ceru, ka privātajā īpašumā palikusī daļa tiks pienācīgi apsaimniekota.
– Kā vērtējat darbu izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā, kuru vadāt?
– Komitejā deputātu uzdevums ir sagatavot lēmumu projektus domes sēdei. Situācija ļoti strauji mainās, tāpēc, piemēram, nācās lemt par divu izveidoto sākumskolu likvidēšanu. Iepriekšējais domes sastāvs lēma, ka pamatskolas pārveidojamas par sākumskolām, taču dzīve rāda, ka tām ir grūti pastāvēt. Ja sākumskolas audzēkņiem ir vecāki brāļi vai māsas, kuri mācās citā skolā, nereti izvēlas tur mācīties ar jaunāko klašu atvases. Nav citu iespēju – ir jādzīvo laikam līdzi, tāpēc reformas ir nepieciešamas. Diemžēl valstī tās tiek veiktas diezgan haotiski, kas, protams, ietekmē ikvienu pašvaldību. Gulbenes novadā padomju laikā izveidoto skolu tīkla izmaiņas būtiski ietekmē kopš 2004.gada, kad sākās skolu likvidācijas process. Pieskaitot šogad slēdzamās skolas, novadā būs zudušas 9 skolas, bet iedzīvotāju skaits joprojām samazinās. Jāsaprot, ka galvenā ir izglītības kvalitāte, kādu iegūst skolēni. Manuprāt, jau krietni agrāk vajadzēja pieņemt radikālākus lēmumus, lai skolu tīkls būtu atbilstošs pašreizējai situācijai un nākotnes plāniem. Turklāt jāņem vērā pašvaldības spēja pašai finansēt pieaugošo skolu daudzumu ar nelielu audzēkņu skaitu. Tomēr nevar teikt, ka nozīmīgākie ir lēmumi, kas skar skolas. Tikpat lielā mērā novada iedzīvotājus ietekmē lēmumi, kas attiecas uz kultūras un sporta dzīvi. Tagad komitejas deputāti cenšas virzīt jautājumu par kultūras pārvaldes izveidi. Izmaiņas ir nepieciešamas arī sporta darba organizācijā.
– Vai nevajadzētu vairāk skaidrot domes lēmumus?
– Noteikti! Mums ir jāuzklausa iedzīvotāji, kā arī jāstāsta un jāskaidro pieņemtie lēmumi. Sabiedrībā ir daudz labu ideju. Diemžēl ne vienmēr vārda brīvība tiek izmantota atbilstoši demokrātijas principiem. Jūtu, ka sabiedrībā joprojām ir daudz baiļu, kas attur atklāti izteikt savu viedokli. Ir jādomā par to, ko iegūstam vai zaudējam, pieņemot kādu lēmumu. Lemjot par Gulbenes novadam stratēģiski svarīgiem jautājumiem, lēmumus nedrīkst pieņemt sasteigti, bet nedrīkst arī kavēties, jo mūsdienās viss attīstās pārāk dinamiski. Iespējams, ka pašvaldības izdevumā vēl vairāk varētu būt skaidrojoša informācija. Diemžēl esmu secinājis, ka iedzīvotāju ieinteresētība izzināt un vērtēt reālo situāciju pašvaldībā ir nepietiekama. To apliecina arī zemā iedzīvotāju aktivitāte deputātu pieņemšanas laikā.
Vizītkarte
Anatolijs Savickis (40), Gulbenes novada domes deputāts, ievēlēts “No sirds Latvijai”, vada izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju, darbojas finanšu komitejā, sociālo un veselības jautājumu komitejā.
Augstākā izglītība iegūta, absolvējot Latvijas Universitātes Vēstures fakultāti un Rēzeknes augstskolu.
Precējies, ģimenē audzina trīs bērnus.
Vaļasprieki – sports un vēsture.
