Gulbenes kultūras centra jauktais koris “Harmonija”, kuru vada diriģente Māra Mezīte, var teikt, ka ir ceļā uz XVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.
M.Mezīte atzīst, ka dziedātāju noskaņojums ir optimistisks, jo visi vēlas nokļūt Dziesmu svētkos. “Mēģinājumi kā notiek vienu reizi nedēļā, bet, kad gatavojamies koncertiem, tad mēģinām biežāk. Šobrīd dziedam tikai dziesmu svētku repertuāru, jo jau 22.aprīlī būs skate. Pēc virsdiriģentu stāstītā, šķiet, ka šie svētki tiešām būs grandiozi. Svētki būs citādāki jau ar to, ka gājiens būs pašā svētku sākumā, nevis pēdējā dienā kā parasti. Nāksies braukt uz svētkiem divreiz.
Esmu bijusi visos Dziesmu svētkos jau no skolas vecuma,” stāsta M. Mezīte un piebilst, ka vislielākais saviļņojums svētkos ir tad, kad tiek dziedāta J.Vītola “Gaismas pils” un, protams, latviešu tautas dziesma “Pūt, vējiņi” ar visu svētku virsdiriģentu piedalīšanos. Lai arī pēc svētkiem ir liels nogurums, tomēr emocionāls pacēlums esot ilgam laikam.
“Harmonijas” ilggadējie dziedātāji atzīst, ka viņu diriģente ir mērķtiecīga, ar raksturu, kura tiek cienīta un respektēta. “Māra Mezīte ir kārtīgs diriģents!” uzsver dziedātāja Marita Kindzule.
Kamols kaklā, asaras birst
Ilona Rudzīte “Harmonijā” dzied jau 19.gadu, un šie būs ceturtie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, uz kuriem viņa dosies. Viņa atzīst, ka šie svētki tiek ļoti gaidīti. “Tie pieci gadi tik ātri paiet! Liekas, ka tikko bija 2013.gads, bet nu jau klāt ir 2018.gads. Šie Dziesmu svētki ir gaidīti tādēļ, ka tiem vajadzētu būt ļoti grandioziem un iespaidīgiem. Ar tādām sajūtām un cerībām uz tiem arī dosimies,” saka Ilona.
Pacilātību radot kopības sajūta uz lielās Mežaparka estrādes mirklī, kad visi dziedātāji pakļaujas diriģenta rokai. Viņai joprojām spilgti atmiņā palikuši Dziesmu svētki, kad dziedātājus uzrunājusi toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. “Saucienus “mēs esam diženi”, “mēs esam vareni” kori sauca līdzi pēc viņas uzaicinājuma. Tas bija ļoti emocionāls brīdis. Sajūtas ir neaprakstāmas! Smagie mēģinājumi, karstā saule, citi ģībst, jo kāda kuram, protams, veselība, bet tas ir jāiztur, jo pēc tam šīs grūtības atceries ar smaidu. Viss kopā sasummējas tādā lielā emociju bumbā!” uzsver Ilona, kurai dziedāšana dod enerģiju, lādiņu un kopības sajūtu, jo mēģinājumos satiekas ar draugiem.
“Tagad mēs mēģinājumos pieslīpējam savas prasmes, jo dziesmas ir sarežģītas. Pašai emocionālākā dziesma šķiet “Gaismas pils”, ko izpilda svētku noslēgumā,” saka Ilona.
Arī Ingrīdai Melecei šie būs jau ceturtie Dziesmu un Deju svētki. Viņa dzied jau kopš mazotnes un nevar iedomāties savu dzīvi bez dziesmas. “Dziedāju gan bērnudārzā, gan skolā ansamblī, korī, arī skolēnu Dziesmu svētkos esmu bijusi,” stāsta Ingrīda
Viņa regulāri apmeklē kora mēģinājumus, jo ir tāds cilvēks – ja dara, tad dara līdz galam. “Kora mēģinājumi – tā ir satikšanās ar cilvēkiem. Kad aizej uz turieni, uzņem enerģiju, lādiņu, rodas lielāks dzīvotprieks. Mēģinājumus apmeklējam cītīgi. Ceru, ka mēs pat tiksim pie jauniem tērpiem. Galvenais vīriešus saģērbt, lai viņi mums ir skaisti! Kad notiek svētku mēģinājumi Rīgā, tad sajūtas nav izstāstāmas, lai arī līst, mēs, kā stāvējuši, tā stāvam un dziedam, un viss notiek! Apbrīnoju diriģentus, īpaši Intu Teterovski. Kad notiek koncerts, kamols ir kaklā un nespēj padziedāt. Asaras birst. Tas tiešām nav izstāstāms, tas ir jāizbauda. Emocijas, kad skan cilvēku aplausi un viņi ceļas kājās, ir dievīgas!” saka Ingrīda.
Pārņem lepnums
Marita Kindzule “Harmonijā” dzied jau 15 gadus un bez dziesmas tāpat kā citi kora dalībnieki nespēj savu dzīvi iedomāties. “Es saku, ka mēs esam tādi pozitīvi trakie. Normāli cilvēki tak neskries, negulēs uz grīdas, nesēdēs karstā saulē mēģinājumos un vispār – kāpēc jāiet uz mēģinājumiem, ja var mājās pagulēt. Tie, kas dzied, jau ir entuziasti. Viņi dzied, neņemot vērā, vai būs Dziesmu svētki vai kārtēji koncerti. Mēs dziedam! Protams, esot Dziesmu svētkos uz lielās estrādes, viss vibrē. Tas nav izstāstāms, tas pašam jājūt! Ir piedzīvots viss – karsta saule, lietus, nogulēti sāni, negulētas naktis,” saka M.Kindzule.
Arī viens no jaunākajiem kora “Harmonija” dalībniekiem Georgs Gibala saka, ka šos svētkus gaida ar nepacietību, jo vēlas atkal izbaudīt to sajūtu, kā ir stāvēt lielajā estrādē. “Dziesmu svētki man nozīmē labi pavadītu laiku, darot to, kas pašam sanāk un patīk. Uz lielajiem Dziesmu svētkiem došos pirmo reizi, taču 2015.gadā biju skolēnu Dziesmu svētkos Rīgā, tā ka man jau ir pazīstamas sajūtas, un, nenoliedzami, dziesmā ir liels spēks. Patīkamas atmiņas, kā skolēnu svētkos ar ģimnāzijas jauniešu kori sacentāmies ar spicākajiem kolektīviem “Koru karos”. Tā kopības sajūta, stāvot estrādē, ir patiesi neaprakstāma, jo tieši tad tevi pārņem lepnums, par to, ka esi latvietis. Taču šo sajūtu zina tikai tie, kuri ir iepriekš piedalījušies Dziesmu svētkos,” saka jaunietis.
Dziedāšana ir Georga sirdslieta. “Domāju, ka man pat ir radusies atkarība no tās, jo darba nedēļa ir sakārtota tā, lai pēcpusdienās un vakaros pagūtu aiziet uz mēģinājumiem skolas korī un vokālajā grupā, kā arī divreiz mēnesī veltu otrdienu vakarus, lai dotos uz mēģinājumu Balvu jauktajā korī “Mirklis” un ceturtdienas atvēlu “Harmonijai”. Ja es nedziedātu, tad mana ikdiena, visticamāk, būtu garlaicīga un vienmuļa. Par iemācīto dziesmas mīlestību es varu teikt īpašu paldies visiem saviem mūzikas skolotājiem, kuri mani mācījuši, jo viņi ir tieši tie, kuri iedrošinājuši mani aktīvi darboties un izkopt savus talantus,” saka Georgs.
Uzziņai
Jauktais koris “Harmonija” dibināts 1984.gada 8.decembrī ar sākotnējo nosaukumu “Gulbenes skolotāju koris”. Kora pirmais diriģents bija Uldis Kokars. No 1991. gada kori vadīja diriģente Austra Veikšāne, kuras laikā koris piedalījies koncertos, konkursos un festivālos daudzās Eiropas valstīs – Dānijā, Itālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā. No 2002.gada kora diriģente ir Māra Mezīte, savukārt no 2004. gada koris ieguvis savu nosaukumu “Harmonija”. Koris piedalījies visos Latviešu Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos, skatēs iegūstot gan I pakāpes, gan II pakāpes diplomus.
Avots: “www.gulbene.lv”
