“Negribētu, lai cilvēki domā, ka tas ir šovs – izklaidējošs, skaļš spilgtums, kas šodien ir modē. Gribētu to nosaukt par tādu vakarēšanu – pieskarties tām vērtībām, ar ko esmu izaugusi: ar dzeju, dziesmu, bērniem, jautrību. Gribu sagādāt prieku un pati papriecāties par savu pēdējo iznācienu pie sava skatītāja,” teic leģendārā Dailes teātra aktrise Olga Dreģe, kura 1.martā nosvinēja 80. dzimšanas dienu.
Dailes liesmās rūdīta
“Tie būs vakari jeb vakarēšanas, kuros kopā ar kolēģiem, uzticīgajiem skatītājiem un teātra mākslas cienītājiem ļausimies pieskārieniem manam dzīves skrējienam – cauri ilgām, sapņiem, no Smiļģa horizonta līdz vertikālei, pa kuru es joprojām kāpju kā alpīnists soli pa solim – tieksmē pēc pilnības, pēc skaistuma, kur mani vilina trīs Dailes liesmas, kurās esmu dedzināta, kalta un rūdīta,” koncertus ieskicē māksliniece. Vakarus vadīs rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs un Dailes teātra aktrise Aija Dzērve, tajos piedalīsies kinorežisors Jānis Streičs, O.Dreģes ekrāna partneri Uldis Dumpis, Baiba Indriksone, Lolita Cauka, Diāna Zande, Gundars Āboliņš, ilggadējie skatuves kolēģi Ausma Kantāne un Jānis Paukštello, koris “Balsis”, bērnu ansamblis “Knīpas un knauķi” un citi viesi. Katrā pilsētā viesu sastāvs būs mainīgs, organizatori to iepriekš neatklāj. Tiks lasītas skatītāju vēstules, tāpat uz lielā ekrāna tiks demonstrēti fragmenti no nozīmīgākajām O.Dreģes kinofilmām un teātra izrādēm. “Domāju, šajos vakaros es spēšu priecāties, ko vienmēr esmu pratusi, gan par skatītāju, gan arī par kolēģiem!
Joprojām jūtas jauna
Gatavojoties koncerttūrei, kas ritēs paralēli darbam teātrī, nācies piedzīvot arī skumjus brīžus, atvadoties no mīļiem cilvēkiem. Kamēr O.Dreģe nupat ar teātri viesojusies Īrijā, aizsaulē devusies Irēna Lagzdiņa, kura par aktrisi atstājusi grāmatu “Izslāpums”. Pērn aizgājusi arī kolēģe Venta Vecumniece, jubilejas koncerta iecerētie režisori Valdis Liepiņš un pēc tam Kārlis Auškāps. Arī tas mudinājis apsvērt savas radošās gaitas. “Dzīvē ir tik daudz tādu mirkļu, kurus gribētu aizkavēt, bet mēs taču zinām, ka nekas nav apturams. Gribētos atvēlēt laiku apmīļot savus bērnus un mazdēliņu un redzēt, kā viņš izaug, cik nu man liktenis būs lēmis tajā piedalīties. Man ir jāsaka paldies augstākiem spēkiem, ka joprojām esmu ierindā un joprojām uz skatuves,” tā aktrise.
“Man nav kauna par maniem 80 – man ir trīs skaisti aplīši,” nosmaida O.Dreģe. Tieši pretēji – māksliniece joprojām jūtas jauna. Iemīļotajai aktrisei, kura ikdienā neizmanto stilistu pakalpojumus, koncertiem palīdz saposties Anna Heinrihsone, kura pat uzslavējusi aktrises joprojām labo augumu. “Domāju, arī skatītāji varēs pārliecināties, ka man nekas nekaiš un ka jūtos tāpat kā jaunībā,” nosmaida O.Dreģe.
Spēks gēnos un profesijā
Gatavojoties koncertiem, nav aizmirsts arī pamatdarbs teātrī, kas O.Dreģei vienmēr bijis pirmajā vietā. Vēl piektdien aktrise devās uz Cēsīm, kur spēlēja Mihaila Gruzdova izrādē “Klusā daba ar resno puisēnu”, paralēli norit darbs pie Dž.Dž.Džilindžera jauniestudējuma, bet 11. martā, atzīmējot aktrises jubileju, Dailes teātrī tiks spēlētas divas “Tobāgo!” izrādes. “Paldies Dievam, darbs man ir joprojām,” saka O.Dreģe. Tāpat kā pērnā vasara ar dziesmuspēles viesizrādēm, arī šī viņai būs aizņemta.
Kur leģendārā aktrise visam smeļas spēku? “Tas ir gēnos,” atsaka māksliniece un piesauc vergu gadsimtus, asinspirtis un Sibīriju, kam mūsu senči gājuši cauri. “Es ļoti jūtu šo dzimtas saikni, kas man ir iedota līdzi no Dieva un nāk no manas stiprās ģimenes, maniem stiprajiem vecākiem,” saka O.Dreģe. “Arī profesija man ir ļoti palīdzējusi, iemācījusi sadalīties. Apbedīt savu tuvinieku, bēdas palikt zem akmeņa kā tautasdziesmā un vakarā iet uz skatuves. Tā man ir iemācījusi ļoti daudz. Esmu laimīga un pateicīga liktenim.” Par O.Dreģes likteni un mūžu palikusi I.Lagzdiņas grāmata “Izslāpums”, kura drīzumā varētu piedzīvot atkārtotu izlaidumu. “Mūsu paaudze vienmēr bijusi izslāpusi pēc zināšanām, pēc Smiļģa vertikāles, pēc gara apskaidrības, patiesības. Šajā ziņā bijām laimīgi, jo mūs nav sabojājis šis trakais naudas laikmets.”
Šodien paredzēta arī Mārītes Balodes filmas “Olga Dreģe. Mirkļu pieskārieni” pirmizrāde Latvijas Televīzijā. Filmas tapšanas laikā aktrise atgriezusies dzimtajā Madonas pusē, kur uzaugusi, gājusi skolā. “Gribētu atstāt tās vērtības, kas šobrīd varbūt nemaz neskaitās prioritāras, – cilvēka gara izaugsme, viņa pašcieņa, nacionālais lepnums par savu tēviju. Paldies Dievam, ka mani nav pārņēmusi mantkārība. Atbraucu no Īrijas un ļoti saskumu par to, kas atkal valstī ir noticis. To arī mēģināšu teikt ar dzejoli, lai kāds ieklausās. Ja būsim tik ārkārtīgi kāri uz naudu, mēs kļūsim vāri un izzudīsim. Neesmu no tiem, kas domā, ka Latvija un latvietis izbeigsies, piederu pie paaudzes, kas optimistiski cer. Ne velti par mums pasaulē brīnās. Mums ir pāri par miljonu tautasdziesmu, kas ir vesels kods mūsu tautas izdzīvošanai. Mums ir tik daudz rakstnieku, Raiņa gudrības – tādas dzīvību aizstāvošas, turpinošas vērtības ir mūsu tautai pamatā. Nevajag nomaldīties, aizraujoties ar pārmērībām. Visur ir jābūt kārtībai un mēra sajūtai,” teic O.Dreģe.
Skatītāju mīlēta
“Pārdomu ir ļoti daudz, taču koncerts nebūs tādā skumjā noskaņā vai nostalģijā, bet vienkārši apjaušot, kādiem laikiem mēs esam cauri gājuši un priecājušies. Mūsu paaudze bija tiešām laimīga. III Dailes teātra studija ar Smiļģa pamatiem, jaukajiem pedagogiem, talantīgajiem partneriem, filmām. Tur katram jāpiekrīt, ka man ir bijis dāsns, pateicīgs un ilgs mūžs, un, ja pēdējā uzgājienā tas izskanēs joprojām tik silti un vēlīgi, tad man vairāk nekā nevajag. “Mīļajā melī” teicu – nezaudējiet saulrieta krāšņumu, saulriets ir tik skaists! Arī mans saulriets ir skaists – pēdējos gados man ir nominācijas par mazām lomām, esmu skatītāja pieņemta, to baudu katrā tikšanās reizē. Ceru, ka arī šī reize man to sagādās. Gribētos skatītājiem palikt labā atmiņā. Kur es braucu, tur to arī saņemu. Vai tas bija pie simtgadniekiem Rundāles pilī pagājušvasar, vai stādot ozolus ap Latviju. Es esmu savas zemes patriote. Būdama Īrijā, redzēju, ka cilvēki tur aizbraukuši, lai viņiem būtu ērti dzīvot. Man nekad nav bijis ērti dzīvot – esmu kara laika bērns. Visi zaudējumi, kas man ir aiz muguras, mani ir norūdījuši, veduši pie apskaidrības, palīdzējuši savu vietu un spēku apzināties. Jāteic paldies manai profesijai, prātam, vecākiem un kuplajai ģimenei, kas mani ir atbalstījusi līdz 80 gadiem, esmu iemācījusies arī par citiem atbildēt un rūpēties,” tā O.Dreģe.
