Pagājušajā nedēļā Gulbenes novada domē tika izveidota ētikas komisija un sasaukta tās sēde, lai izskatītu vienas konkrētas domes amatpersonas lietu.
“Šajā sasaukumā ētikas komisija ir sasaukta vienu reizi – izskatīts viens iesniegums. Ētikas kodekss ir pašvaldības iekšējā darba organizācijas sastāvdaļa,” “Dzirkstelei” skaidro domes vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Kalmane. Ne viņa, ne novada domes izpilddirektore Guna Švika “Dzirkstelei” neatklāj tās amatpersonas vārdu, par kuru ir bijusi sūdzība.
Vai “iestudēta” sūdzība?
G.Švika stāsta, ka ētikas komisijas sastāvā bijuši iekļauti deputāti Anatolijs Savickis, Guna Pūcīte, Ieva Grīnšteine, Edīte Kanaviņa, bet no domes darbiniekiem – Ligita Gāgane un Lienīte Reinsone. “No šīs komisijas saņēmām ieteikumus, kas ir jāuzlabo ētikas kodeksā. Uzlabojumi tiks gatavoti un kodeksu papildinās,” saka G.Švika.
G.Pūcīte saka: “Tas bija pārsteigums, kad G.Švika iedeva sūdzību vērtēt ētikas komisijā. Es uzskatu, ka novada domes priekšsēdētājam ar izpilddirektori bija jātiek pašiem galā. Tas nebija tālāk laižams! Nebija nemaz jāveido ētikas komisija!” viņa saka un piebilst, ka komisijas locekļi nevēlējās būt tiesneši. Komisija esot centusies ievērot labas pārvaldības principus un objektivitāti. “Uzklausījām visus, salikām “punktus uz i”. Un ieguvām kaut kādu rezumējumu,” saka G.Pūcīte.
Par savu dalību ētikas komisijā Ieva Grīnšteine “Dzirkstelei” stāsta: “Pirmo reizi! Tāpēc nav ar ko salīdzināt. Es arī domāju, ka šāda komisija netiek sasaukta bieži. Man grūti pateikt, vai tas atbilst mūsdienu praksei. Bet varu pateikt vienu – mēs, komisija, savu darbu darījām ļoti godprātīgi. Vai tā vispār ir pareiza prakse? Vai tas ir jādara šādi? Rādīs laiks!”
Lai nebūtu partiju biroja sēde
Arī E.Kanaviņa “Dzirkstelei” saka, ka šī ir bijusi viņas pirmā saskarsme ar šāda veida komisijas darbu. Līdz šim bijis maz priekšstata. Viņa secina, ka citi, kuriem šāda pieredze ir, maz ar to dalās. E.Kanaviņa arī norāda, ka pašvaldības ētikas kodeksā nav atrunāts tas, kā jāstrādā ētikas komisijai, kā organizēt darbu un pieņemt lēmumu. Tomēr komisijas sēde notika, visas ieinteresētās puses tikušas uzklausītas un tad – pieņemts lēmums. Tajā pašā laikā viņa uzsver: “Domāju, ka situācijas jebkurā kolektīvā ir jāatrisina tā, lai nenonāktu līdz ētikas komisijai. Ja ir situācijas, kuras nav absolūti atrisināmas, tad var jau būt, ka ir jābūt tādai institūcijai vai tādam normatīvam.” Viņa pauda, ka negribējās, lai ētikas komisijas sēde kļūtu līdzīga padomju laiku partijas biroja sēdei.
Pārējiem deputātiem, kuri netika iekļauti ētikas komisijā, trūkst izsmeļošas informācijas par notiekošo, tomēr visi zina, par kādu amatpersonu ir runa. Deputāts Intars Liepiņš “Dzirkstelei” saka – esot aizdomas, ka konkrētā sūdzības lieta varētu būt arī “iestudēta” un ka pēc šīs sūdzības it kā sekojusi pretsūdzība, kas jau varot iezīmēt zināma saskarsmes stila tendenci pašreizējā novada domē. Deputāts Valtis Krauklis “Dzirkstelei” saka, ka šoreiz ētikas komisija nebija jāsasauc, ar situāciju bija jātiek galā novada pašvaldības vadībai, vismaz Nikolajs Stepanovs noteikti būtu tā darījis.
Gulbenes novada domes ētikas kodekss tika izveidots un apstiprināts 2015.gada 30.aprīļa domes sēdē. Tolaik pašvaldību vadīja N.Stepanovs. Kodeksā ir teikts, ka nepieciešamības gadījumā ar domes priekšsēdētāja rīkojumu tiek izveidota ētikas komisija. Tā nepieciešama tad, ka pašvaldības vadītājs “radušos problēmu nevar vienpersoniski un objektīvi atrisināt”. Taču N.Stepanovs ne reizi neizmantoja tiesības veidot un sasaukt ētikas komisiju. Savukārt nākamais novada pašvaldības vadītājs Andris Apinītis vienu reizi esot bijis sasaucis šādas komisijas sēdi.
