Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bija tāds preses izdevums “Fiziskā Kultūra Un Sports”. Ne jau velti bija izraudzīts tāds nosaukums. Arī tagadējā Latvijas Valsts sporta pedagoģijas akadēmija agrāk saucās Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts.
Es pats savulaik tiku beidzis studijas šādā institūtā. Nosaukumi var mainīties, bet būtība taču paliek! Tas tā – ievadam. Savas pārdomas gribu izteikt par notiekošo novadā.
Var pulcēties ar “groziņiem”
Kurš izdomāja, ka jālikvidē novada spartakiāde, kurā kopā sapulcējās gan sportisti, gan fizkultūrieši no visiem pagastiem? Tā bija mūsu tradīcija, kura noturēta un saglabāta laikā, kad citur Latvijā jau sen tā saucamajam tautas sportam bija atmetuši ar roku. Mēs varējām lepoties, ka rīkojam novada spartakiādi ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Tā cilvēkiem bija iespēja izrauties no ikdienas, apliecināt sevi, gūt ierosmi ikdienas treniņiem, arī satikties, atslēgties no ikdienas rutīnas. Spartakiāde arī uzskatāmi parādīja, ir vai nav katrā konkrētajā pagastā sporta darbs. Vai patiešām novads kļuva turīgāks, ietaupot naudu un atsakoties no spartakiādes rīkošanas? Ja visa vaina tur, ka pēc sacensībām tika rīkots kopīgs atpūtas vakars pie klātiem galdiem, tas nav arguments. Cilvēki var sapulcēties, arī līdzi nesot savus “groziņus”. Un dzīvās mūzikas vietā var dejot pie atskaņotiem ierakstiem.
Sportošana daudziem nozīmē to pašu, ko citiem dziedāšana vai dejošana tautas mākslas kolektīvos. Svarīga ir atzinība, draudzība un kopā būšana. Tas viss saliedē sabiedrību, rada novada patriotisma jūtas. To pašu varu teikt par sporta veterānu kustību novadā. Pie mums tā ir augstā līmenī, salīdzinot ar citām pašvaldībām. Tas ir atsevišķu entuziastu nopelns. Ap viņiem sapulcējas citi cilvēki un veidojas domubiedru grupa. Tas, ka novada ziemas un vasaras spartakiādēs līdz šim bija paredzēta arī sporta veterānu dalība, bija cieņas apliecinājums vecajai paaudzei un arī sportiska dzīvesveida mūža garumā propaganda. Tagad tas viss izpaliks? Ja tā, žēl. Nebūs labi, ja sporta darbā novadā tiks nošķirtas paaudzes un līdz ar to – sašķelta vietējā sabiedrība. Vai tiešām mums ir vajadzīgie un liekie cilvēki?
Komisijā jādarbojas praktiķiem
Man gribas jautāt pavisam tieši – kādus revolucionārus vai drosmīgus pārkārtojumus vēlas veikt tagadējais novada pašvaldības sporta komisijas priekšsēdētājs Aigars Cīrulis? Iepazīstoties ar šīs komisijas sastāvu, secināms, ka tur jautājumus spēj risināti tikai “runas vīru” līmenī. Daudz lietderīgāk būtu, ja šādā komisijā darbotos praktiķi – īstie darba darītāji, kuri arī atbild par sportu novadā. Komisijā vispirms būtu jādarbojas sporta iestāžu vadītājiem, treneriem un tikai kādam novada domes pārstāvim un deputātam. Komisija būtu jāvada pieredzējušam, zinošam, atbilstoši izglītotam cilvēkam ar autoritāti sportistu lokā.
Sporta meistarības celšana un sporta bāzu celtniecība vēl nav viss. Sports un fiziskā kultūra – tie ir cilvēki. Dažādi cilvēki. Tie ir vietējie cilvēki. Tie ir mūsu novada iedzīvotāji un vietējās pašvaldības vēlētāji.
Runājot par sporta meistarības paaugstināšanu novadā, skaidrs, ka ir vajadzīgi prasmīgi, zinoši treneri, cilvēku resursi un nauda. Ar lielu prieku vēroju, ka gulbeniešiem ir interese par mūsu “Buku” komandas spēlēm. Sporta zāle ir pilna ar skatītājiem. Apsveicami! Bet kas notiks, ja komanda uzvarēs savā līgā un pretendēs uz tālāko izaugsmi? Jau tagad ir grūtības ar naudas līdzekļiem. Paredzams, ka šī problēma turpmāk var kļūt vēl asāka.
Mūsu bērnu un jaunatnes sporta skola sasniegumu ziņā pagaidām ar grūtībām spēj konkurēt ar citiem novadiem, kur uzsvars ir uz individuālajiem sporta veidiem – vieglatlētiku, slēpošanu, cīņas sportu. Mums ir izcila trenere meiteņu volejbolā. Meitenes ir tehniski labi sagatavotas. Taču, ja mūsējās salīdzina ar pretiniecēm, piemēram, no Daugavpils, ir redzama liela atšķirība kaut vai augumu garumā. Gulbenē sporta skola ir spiesta strādāt ar tādiem bērniem un jauniešiem, kādi šeit ir. Jāņem vērā arī tas, ka novadā vispār samazinās iedzīvotāju un arī skolas vecuma bērnu un jauniešu skaits. Lauku skolas ir sākušas pašlikvidēšanās procesu.
Jāattīsta veloceliņi
Runājot par sporta bāzēm, uzskatu, ka novadā problēma numur viens ir pilsētas lielā stadiona rekonstrukcijas pabeigšana. Nedrīkst no tā atkāpties! Peldbaseins laikam gan izpaliks. Tās “vannas” nebūs ne vecās pirts (“Joker”) ēkā, ne kaut kur citur. Drīzāk ir jāturpina pilsētā un novadā attīstīt veloceliņus. Arī turpmāk jādod “zaļā gaisma” sporta veidiem, kuri ir attīstīti novadā: basketbols, brīvā cīņa, futbols, volejbols, motosports, velosports, galda teniss, šahs, dambrete, veterānu sports.
Gadu desmitiem esmu piedalījies pats vai sekojis līdzi sporta darba aktivitātēm novadā. Uzskatu, ka arī šobrīd mūsu pašvaldības teritorijā tiek lieliski organizēti sporta pasākumi. Gan vietējie, gan tā saucamie viespasākumi. Piemēram, pats kā tiesnesis esmu piedalījies Zemessardzes sporta spēļu norises organizēšanā.
