Tiklīdz
pirmā sniega sega ir nokususi un laiks kļūst nedaudz siltāks un
sausāks, tā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)
ik dienu steidzās uz kūlas ugunsgrēku dzēšanu. Šogad dzēsti
jau 148 kūlas ugunsgrēki, ar degšanas platību vairāk nekā 200
hektāri.
Kūlas
ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir
atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja
ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar
to kūlas ugunsgrēku “sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši
nav bijis lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst
aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.
Ik pavasari
daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās
teritorijas
– daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu
nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot
pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no
nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.
Izvērtējot
kūlas ugunsgrēku gadījumus, var secināt, ka vieni no
tipiskākajiem kūlas dedzinātājiem ir vidēja vecuma cilvēki un
seniori, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir „apkopuši” savu
īpašumu. Šie iedzīvotāji neapzinās, cik bīstama ir kūlas
dedzināšana – tā ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji
izplatīties un pārmesties uz ēkām, kā arī nodara būtisku
kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus,
sīkdzīvniekus un putnu ligzdas.
2017.gadā
valstī reģistrēti 2296 kūlas ugunsgrēki, kuru rezultātā
iznīcinātas 16 ēkas un transportlīdzekļi, bet viens cilvēks
cietis. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2017.gadā izdega 1648
hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 49% mazāk nekā 2016.gadā,
kad izdega nesakoptās teritorijas 3232 hektāru platībā.
2017.gadā
no republikas pilsētām visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts
Daugavpils pilsētā – 172 un Rīgā, kur dzēsts 171 šāds
ugunsgrēks. Savukārt platības ziņa lielākās teritorijas
izdegušas Daugavpilī – 177 hektāri un Jēkabpilī – 91
hektārs. Vismazākais kūlas ugunsgrēku skaits un izdegusī
platība, līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2017.gadā bija
Valmierā.
Lai gan
šķiet, ka kūlas dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr
ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks!
Pagājušogad savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas sakopuši
ir Jaunpils, Lubānas, Mālpils, Raunas, Tērvetes un Vārkavas
novadi! Savukārt Dobeles novadā reģistrēti visvairāk – 92
kūlas ugunsgrēki, Daugavpils novadā – 87 un Gulbenes novadā –
74.
Kopējā
statistika par kūlas ugunsgrēkiem Latvijā ir pieejama šeit:
http://www.vugd.gov.lv/files/textdoc/stat/Kulas%20ugunsgreku%20skaits.pdf
KO
DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?
Ministru
kabineta 2016. gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības
noteikumi”, 6.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir
nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie
ugunsgrēka.
Lai
pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku
skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi
jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas
sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no
degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā
joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs
iespējama tās degšana.
Ir
nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās gan sakopjot
teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot
pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī
kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības
iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un
uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta
kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.
KO
DARĪT, JA DEG KŪLA?
Situācijās,
kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana
VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas
precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir
jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz
dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir
pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par
izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties
notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un
apdraud tuvumā esošās ēkas.
VAI
IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?
Ja
iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju
glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi
izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas
darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.
Degošu
pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm,
vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams
mēģināt liesmas apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams,
apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no
karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no
tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā
no liesmām, jo
tādejādi,
ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk
apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša,
iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir
jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā
vietā.
KĀDI
SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?
Saistībā
ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas
„Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums,
tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Normatīvajos
aktos ir paredzētie šādi sodi:
* atbilstoši
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta
ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu
fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro;
* atbilstoši
LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu
neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas
veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt
četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no
septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro;
* saskaņā
ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238
„Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem
(valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta
teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības
pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz
divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt
astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.
Tāpat kā
iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta
dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja
ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas
Savienības platību maksājums.
