Eiropas
Parlamenta deputāts Artis Pabriks:
“Katram
cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas
neaizskaramību. Nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai
vai cietsirdīgi, necilvēcīgi ar viņu apieties un sodīt,
pazemojot viņa cilvēcisko cieņu. Nevienam patvaļīgi nedrīkst
atņemt īpašumu,” – šie ir tikai daži cilvēktiesību
pamatprincipi, kurus okupācijas vara rupji pārkāpa 1949. gada 25.
maijā, pazemojot, atņemot sūri un grūti iekoptās saimniecības
un uz attāliem Padomju Savienības nostūriem izsūtot vairāk nekā
40 000 Latvijas iedzīvotāju.
Šī ir viena no drūmākajām
dienām Latvijas vēsturē, kad zaudējām daudz uzņēmīgu,
inteliģentu un strādīgu pilsoņu. Šādu cilvēku izsūtīšana
būtiski iedragāja mūsu tautas pašapziņu, nospiežot starpkaru
periodā plaukstošo nāciju uz ceļiem lielvaras priekšā. Šādai
rīcībai nebija un arī nebūs attaisnojuma. Diemžēl ar izsūtījuma
sekām tautas pašapziņā cīnāmies joprojām, kad ne vienmēr
pietiek iniciatīvas, drosmes un uzdrīkstēšanās pieņemt svarīgus
lēmumus, jo reiz par to mūsu senči ir tikuši bargi un netaisnīgi
sodīti.
25. marts ir atceres diena, kad jānoliec galvas to cilvēku
priekšā, kuriem vairs nekad nebija lemts redzēt dzimteni, taču es
vēlētos, lai šī diena kļūst arī par mūsu spēka un spīts
avotu, kas dod skaidru vīziju, kādu vēlamies veidot paši savu
valsti, kas šogad piedzīvo savu simtgadi. Pastāvēt var tikai tās
nācijas, kas cīnās par savām tiesībām un pretojas netaisnībai.”
