Kopš 1982. gada katru gadu 24. martā tiek atzīmēta Pasaules tuberkulozes diena, lai veicinātu sabiedrības zināšanas par tuberkulozes profilakses pasākumiem, savlaicīgu atklāšanu un ārstēšanas iespējām. Kaut gan pasaulē mirstība no tuberkulozes kopš 1990. gada samazinājās par 40 procentiem, joprojām problēma ir aktuāla. Arī šogad, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar tuberkulozi, no 19. līdz 27. martam tiek organizētas dažādas aktivitātes gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Tostarp Jelgavas Atkarību profilakses punktā, Stacijas ielā 13, no 20. līdz 22. martam notiek Atvērto durvju dienas.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka 2017. gadā ar tuberkulozi Latvijā pirmreizēji saslimuši 483 cilvēki, kas ir par 77 gadījumiem mazāk nekā 2016. gadā. Latvijā ar katru gadu saslimstība ar tuberkulozi pakāpeniski samazinās, skaidro centra speciāliste Edīte Tettere.
Izplatās gaisā
Tuberkuloze ir sena, joprojām aktuāla, bet, par laimi, izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa “Mycobacterium tuberculosis”. Visizplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr slimība var attīstīties arī citās ķermeņa daļās, piemēram, kaulos, limfmezglos, nierēs.
Neregulāri lietojot zāles, nepabeidzot ārstēšanās kursu, var attīstīties tuberkulozes baciļu nejūtība pret zālēm, tādējādi slimība progresē un kļūst grūti ārstējama vai neārstējama. Šādu (pret diviem visefektīvākajiem prettuberkulozes medikamentiem) nejūtīgu tuberkulozes formu sauc par multirezistento tuberkulozi.
Tuberkulozes nūjiņa apkārtējā vidē izplatās pa gaisu – infekciozam, neārstētam plaušu tuberkulozes slimniekam klepojot, šķaudot un pat runājot vai elpojot.
Tuberkulozes izraisītājs apkārtējā vidē ir ļoti noturīgs un nevēdinātu telpu gaisā saglabājas pat vairākas stundas. Ja vesels cilvēks ieiet telpā, kur pirms tam uzturējies slimnieks, viņš ieelpo slimnieka izdalītos tuberkulozes baciļus. Atcerieties, ka saskarties ar tuberkulozes baktēriju iespējams viesos, sabiedriskajā transportā, teātrī un citās sabiedriskās vietās. Infekciju tālāk izplata tikai tie slimnieki, kuri slimo ar to. Taču ne katrs, kurš ieelpojis tuberkulozes bacili, inficējas, jo cilvēka organisms ir spējīgs aizsargāties. Lielākās ieelpotās gaisa daļiņas tiek aizturētas augšējos elpceļos (rīklē, elpvadā) un pēc tam izklepotas. Pilieniņi, kas nosēžas uz bronhu sieniņām, arī tiek izvadīti ārā, un vien ļoti neliela daļa tuberkulozes baciļu nokļūst plaušās, kur speciālas aizsargšūnas tos satver un “sagremo”. Tikai tad, ja kāds bacilis tomēr izdzīvojis pēc visām organisma aizsargreakcijām, tas var izraisīt inficēšanos ar tuberkulozi.
Inficētie cilvēki, kuri nav saslimuši, nevar inficēt apkārtējos, jo tuberkulozes baciļi ir iekapsulēti plaušās un tāpēc nav spējīgi vairoties. Šo stāvokli sauc par latentu tuberkulozes infekciju. Šajā gadījumā imūnsistēma ir pietiekami spēcīga, lai pasargātu inficēto no saslimšanas.
Tomēr apmēram katrs desmitais inficētais savas dzīves laikā saslimst ar tuberkulozi. Visbiežāk tas notiek, ja cilvēkam ir novājināta imunitāte. Vislielākais risks saslimt ir tiem, kuri ilgstoši bijuši ciešā kontaktā ar kādu plaušu tuberkulozes slimnieku. Visbiežāk tie ir ģimenes locekļi, darbabiedri vai draugi.
Izpaužas pakāpeniski
Visbiežāk tuberkulozes simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Raksturīgākās saslimšanas pazīmes ir klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairākas nedēļas, paaugstināta ķermeņa temperatūra, novērojams svara zudums, pastiprināta svīšana naktīs. Retāk tuberkulozes saslimšanas gadījumā novērojams asiņu piejaukums krēpām, elpas trūkums un sāpes krūtīs. Par saslimšanu ar tuberkulozi var liecināt arī tādi vispārēji simptomi kā slikta apetīte, nespēks un nogurums. Tomēr jāatceras, ka pat tuberkulozes nēsātājam jeb infekciozam plaušu tuberkulozes pacientam izteiktus slimības simptomus var nenovērot.
Bērnus no smagām tuberkulozes formām pasargā BCG vakcīna, ko visiem jaundzimušajiem veic dzemdību nodaļā otrajā līdz piektajā dzīves dienā. BCG ir prettuberkulozes vakcīna, kas satur novājinātas “Mycobacterium bovis” nūjiņas, kas nevar izraisīt slimību. Tās stimulē imūno sistēmu un paaugstina organisma spēju pretoties tuberkulozes infekcijai, tādējādi pasargājot mazus bērnus no saslimšanas ar smagām ārpus plaušu tuberkulozes formām. BCG vakcīna ir iekļauta potēšanas kalendārā un ir bez maksas. Bērniem, kuri inficējušies ar tuberkulozi, bet nav saslimuši, nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta profilaktiska tuberkulozes ārstēšana.
Tā kā imūnsistēma var tikt galā ar ieelpotiem tuberkulozes baciļiem, ja tā ir pietiekami spēcīga, liela nozīme slimības profilaksē ir imunitātes stiprināšanai. Jāatceras, ka imunitāti stiprina gan veselīgs dzīvesveids, gan sabalansēts darba un atpūtas režīms, kā arī pareizs ēšanas režīms, kurā ēdienreizēs organisms saņem gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, taukus un vitamīnus.
Iespējams pieveikt
Ja tuberkuloze netiek ārstēta, tā var būt nāvējoša, tomēr, regulāri lietojot medikamentus, ir iespējams izārstēties. Parasti ārstēšana ilgst vidēji sešus mēnešus – sākotnēji pacients ārstējas slimnīcā, bet pēc tam ambulatori. Lai pēc iespējas veiksmīgāk izārstētos un neriskētu iegūt rezistentu tuberkulozi, ārstēšanās laikā medikamenti jālieto regulāri un precīzi jāievēro ārsta norādījumi. Rezistentu tuberkulozi pieveikt ir sarežģītāk, tās ārstēšana notiek ievērojami ilgāk – 18–24 mēnešus. Pēc ārstēšanas kursa beigšanas un izveseļošanās vēl aptuveni divus gadus ir nepieciešamas veselības pārbaudes, lai izvairītos no atkārtotas saslimšanas.
Latvijā tuberkulozes slimniekus iesaka hospitalizēt līdz brīdim, kad viņi vairs nav bīstami apkārtējiem, tas ir, neizplata tuberkulozes ierosinātāju apkārtējā vidē jeb nav bacilāri.
