Piecu mēnešu laikā kopš pagājušā gada nogales izdotas trīs jaunas rakstnieces Tirzmalietes (1876–1942) grāmatas. Protams, darbs to sagatavošanā aizņēmis nesalīdzināmi vairāk laika. Minētās grāmatas pieejamas Gulbenes novada publiskajās bibliotēkās, veikalā “Globuss” un interneta vietnē “ibook.lv”.
Grāmata “Tirzmaliete. Periodikā un grāmatās publicētie darbi. Tirzas periods (1876.VI – 1912.IV)” savā ziņā ir unikāla, jo mums ir ļoti maz rakstnieču, par kuru veikumu izdots bibliogrāfisks rādītājs. Grāmatā pa gadiem aplūkots Tirzā pavadītais rakstnieces literārās darbības sākuma laiks no 1899. līdz 1912. gadam, uzskaitot publicētos dzejoļus, stāstus, grāmatas un arī atsauksmes par Tirzmalietes veikumu. Rādītājs ilustrēts ar attēliem, kuros apskatāmi Tirzmalietes Tirzas periodā iznākušo septiņu grāmatu vāki (visas izdotas no 1905. – 1911. gadam, visās ietverti viens vai vairāki stāsti). Savukārt grāmatas noslēgumā pievienoti apkopojoši saraksti par rakstnieces publicēto devumu stāstu un dzejas laukā. Grāmata ir neatsverama Tirzmalietes literārā mantojuma apguvei un izpratnei.
Nākamajā Tirzmalietes grāmatā “Daiļrades epizode ar pseidonīmiem Andra un Margota” (Rīgā, 2018., 63 lpp.) ietverti rakstnieces dzejoļi un stāsti, kas tapuši 1907., 1910. un 1911. gadā, izmantojot nosaukumā minētos segvārdus. Pēc 1907. gada (Margotas) un 1911. gada (Andras) pseidonīmi vairs nav lietoti, jo tie literāros darbos tikuši izmantoti, vienīgi lai raksturotu 1905. – 1907. gada revolūcijas notikumus un pieredzējumus. Ar Andras vārdu publicēti divi ļoti spēcīgi stāsti, trīs dzejoļi un trīs satīriskas skices, bet ar Margotas vārdu – septiņi dzejoļi – protests pret varas nežēlību, apspiežot tautas kustību. Jāatzīst, ka Andras un Margotas vārdā publicētie darbi Tirzmalietes daiļradē ir īsa, bet ļoti spilgta un drosmīga epizode, arī literāri nozīmīga rakstnieces mantojuma sadaļa, kas zīmīgi raksturo viņas sabiedrisko stāju.
Bet tikko marta beigās iznākusi jaunākā, kopš 2015.gada jau septītā Tirzmalietes grāmata “Vēstules un veltījumi latviešu kultūras darbiniekiem”. Tajā ietvertas 13 saglabājušās Tirzmalietes Tirzas periodā rakstītās vēstules, 2 vēstuļu fragmenti un trīs veltījuma dzejoļi, kā arī viens jaunatrasts rakstnieces agrīns dzejolis, kas tapis vēl pirms vispārpieņemtā viņas rakstnieces gaitu sākuma. Sarakstes dokumentos uzrunātas tādas plaši atzītas literatūras autoritātes kā Anna Brigadere, Matīss Kaudzīte, Teodors Zeiferts un citi, bet veltījuma dzejoļi tapuši Emīlijai Prūsas, Edvardam Treimanim – Zvārgulim un Rūdolfam Blaumanim.
Visas trīs Tirzmalietes grāmatas iecerētas rakstnieces literārā un sabiedriskā devuma atgriešanai apritē, it īpaši Latvijas valsts 100. jubilejas sakarā.
Divu grāmatu nodrukāšanu finansiāli atbalstījusi Gulbenes novada dome, par ko sirsnīgs paldies!
Grāmatas ir bibliogrāfisks retums, jo izdotas tikai 75, 100 un 150 eksemplāru tirāžā.
