Valsts simtgadē ikviens tiek aicināts piedalīties vides sakopšanas talkās divas reizes gadā. Pavasara Lielās talkas moto bija “Mainām Latviju! Maināmies paši!”. Savukārt rudenī, 15.septembrī, vienosimies ar citām valstīm lielākajā kopīgajā dabas sakopšanas talkā pasaules vēsturē.
Vita Jaunzeme, Lielās talkas vadītāja
Cilvēki ir aizmirsuši, kas bija pirms desmit un vairāk gadiem, kad sākās Lielās talkas. Fotogrāfijas liecina, ka toreiz bija pavisam cita aina. Situācija Latvijā ir ļoti mainījusies tieši talku dēļ. Līdz ar to teritoriju apsaimniekotājiem ir vieglāk uzturēt kārtību. Droši vien daudzi ir pamanījuši, ka pēc vairākkārtējas sakopšanas tīrā vietā atkritumus vairs negribas mest. Par to esmu pārliecinājusies pati, braucot pa vietām, kur talkas notika pirms desmit gadiem – tagad tur ir tīrs. Tas nozīmē, ka Latvija ir mainījusies diezgan pamatīgi – par to nav šaubu. Un mainījušies ir arī cilvēki, jo talkas dalībnieku skaits ir sasniedzis kritisko masu, tāpēc pamatoti var cerēt, ka talkas būs mainījušas attieksmi pret vidi un tās sakopšanu. Protams, ir daļa cilvēku, kuri turpina izmest atkritumus, kur pagadās.
Latvijas talkošanas kartē var redzēt, ka visos reģionos notiek dažādas aktivitātes – labiekārto atpūtas vietas, ierīko tūrisma takas, krāso soliņus… Tiesa, līdztekus tiek arī grābtas pērnās lapas un vākti atkritumi. Taču tagad jau var runāt par vides kultūras talkām, kas sākas ar māju pagalmu sakopšanu un labiekārtošanu. Tas bija aizsākums iedzīvotāju iniciatīvai pašiem rūpēties par savu apkārtni, par apzaļumošanu, lai būtu skaisti. Tikai pirmajās divās talkās tika vākti atkritumi. Tagad, protams, šis darbs tiek turpināts, bet tiek arī domāts, kā labāk šo problēmu atrisināt, lai mazāk būtu vēlmes piesārņot – vest atkritumus uz mežu un izmest. Risinājums acīmredzot jāpanāk ar likumdošanu. Tas ir mūsu uzdevums kopā ar sadarbības partneriem tagad.
Nevar noliegt – daudzi ir slinki un pēc piknika izmet PET pudeles, ar to ir jārēķinās. Depozītu sistēmas ieviešana varētu daļēji uzlabot situāciju, bet ne pilnībā to atrisināt. Šobrīd Latvijā spriež tikai par PET pudeļu depozītu, stikla taras depozīts jau daļēji ir, bet Eiropā un pasaulē domā par depozītu visa veida iepakojumam. Daudzās valstīs jau tagad ir vismaz 20 atsevišķi konteineri atkritumu šķirošanai otrreizējai pārstrādei, bet mēs visu izšķērdīgi izmetam kā nederīgu. Esam tik bagāta valsts? Iespējams, ka mums nebūtu vajadzīgi automāti, kuros pieņem PET pudeles, bet varētu nodot uz svara jebkuru pudeli vai citu iepakojumu, saņemot par to kaut nelielu atlīdzību. Tad gan no mežiem pazustu visi šie atkritumi. Pārstrādāt var dažāda veida atkritumus, kas patiesībā ir otrreizējās izejvielas. Protams, pārstrāde nav lēts process. Esmu bijusi Lietuvā, kur depozītu sistēma ir ieviesta. Kaimiņi atzīst, ka tāpēc meži nav pilnīgi tīri no atkritumiem. Tiesa, izmesto PET pudeļu daudzums ir krietni samazinājies. Acīmredzot ir vajadzīgs labāks atkritumu apsaimniekošanas kontroles mehānisms. Nelaime ir tā, ka plastmasa ir bīstama dabai. Nav tā, ka plastmasa nesadalās – tā sadalās indīgās vielās. Plastmasa ir arī dārgs izejmateriāls, ko varētu laist apritē atkārtoti. Tas nozīmē, ka depozītu sistēma ir vajadzīga cilvēcei, patiesībā tā bija vajadzīga jau sen. Tiesa, tai ir savi noteikumi. Tas nozīmē, ka saspiestas un bez etiķetēm pudeles tā arī paliks kaut kur izmestas.
Jānis Šmoteks, Lielās talkas koordinators Gulbenes novadā
Talkās Latvija mainās. Vai maināmies mēs paši, tas ir jautājums. Uz to var atbildēt katrs pats par sevi. Tomēr nevar noliegt, ka mūsu novadā tika talkots aktīvi. Nākamajā nedēļā būs apkopoti talkas rezultāti – cik cilvēku piedalījās un cik atkritumu savāca, kādus darbus paveica. Daudzi ir centušies visu sakopt un sakārtot, bet citi tāpat turpina izmest atkritumus. Patīkami, ka Gulbenes iedzīvotāji ir centušies sakārtot savus pagalmus un apkārtni. Tur savākto atkritumu ir daudz – gan zaru kaudzes, kas radušās, sakopjot aizaugušās vietas, gan vecie dēļi un citas nevajadzīgas lietas. Ja salīdzina ar pagājušo un aizpagājušo gadu, tad var secināt, ka talkotāji ir apmēram tie paši un arī talkas vietas pagastos dažkārt ir tās pašas. Tomēr sakoptu vietu ir vairāk – 40, pērn bija 17. Laba talka izdevās Druvienas pagasta “Silmačos”, Rankas pagasta centrā, Sinoles jaunieši sakopa valsts ceļa malas. Visur, kur tika organizētas talkas, ir paveikts patiešām daudz. Gulbenē Sarkanās pils, Rūdolfa parkā un muzeja apkārtnē strādāja arī pašvaldības darbinieki.
Šogad pirmo reizi talka būs arī rudenī. Par tajā veicamajiem darbiem vēl lemsim pēc tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem. Protams, ceram, ka nevajadzēs atgriezties vietās, kas tika sakoptas šajā talkā. Piemēram, prieks, ka tagad Viestura iela Gulbenē kļuvusi skaista. Tajā dzīvojošie cilvēki ir sapratuši, ka patīkamāk ir dzīvot skaistā vidē.
