Visā Latvijā 15.maijā tiek atklāta oficiālā peldēšanas
sezona – lai līdz ar oficiālās peldēšanas sezonas sākumu
nenotiktu traģiski nelaimes gadījumi, Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienests (VUGD) atgādina vairākus priekšnoteikumus,
lai atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā!
15.maija pēcpusdienā, atpūšoties pie ūdenstilpnes Viļānu novadā, divi
cilvēki mēģināja pārpeldēt ūdenstilpni, tomēr nesekmīgi.
Aculieciniekiem izdevās krastā nogādāt vienu no cilvēkiem,
savukārt otru ugunsdzēsēji glābēji (ūdenslīdēji) atrada
apmēram 30 metrus no krasta zem ūdens. Glābēji noslīkušo
cilvēku izcēla krastā, un mediķi konstatēja viņi nāvi.
Neapdomīga
un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie
traģiskiem negadījumiem. Gada siltākie mēneši ir tas laiks, kad
notiek visvairāk nelaimes gadījumu pie un uz ūdens. Pagājušā
gada maijā, jūnijā, jūlijā un augustā izglābti 25
cilvēki, kuri bija nonākuši dažādās nelaimēs, izbaudot ūdens
priekus. Savukārt šajos četros mēnešos atpūta pie ūdens
traģiski beidzās 52 cilvēkiem, tostarp arī diviem bērniem,
kuri noslīka.
VUGD aicina
uzsākt peldēšanas sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir
sasniegusi vismaz +18C0.
Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina
zīme “Peldēties atļauts”), vai, ja tuvumā nav šādu
peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu
pamatu, bez lielas straumes un atvariem.
Pirms peldēšanās noteikti
ir jāpārbauda ūdenstilpnes gultne, jo ziemas laikā tā var būt
mainījusies un uz tās var atrasties dažādi priekšmeti. Ja esat
pārkarsis saulē, tad ūdenī jāiet iekšā lēnām, lai nebūtu
strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo tad var sākties krampji
vai rasties problēmas ar sirdsdarbību. Nepārvērtējiet savus
spēkus – ja reiz esat varējis pārpeldēt šo upi, tas nenozīmē,
ka varat to arī šodien.
Viens no
biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir peldēšanās alkohola
reibumā, kad cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš labprāt
uzņemas risku, taču ir samazināta koordinācijas spēja un
reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu esi aizpeldējis
un ātri peldētu atpakaļ.
Otrs iemesls var būt arī vienkārši
cilvēku pārdrošība, piemēram, lēkšana ūdenī nepārbaudītās
vietās, cenšanās pierādīt savu spēju aizpeldēt tālāk par
citiem.
Treškārt, karstajā laikā var parādīties veselības
problēmas, kuras rodas, sakarsušam cilvēkam pārāk strauji ieejot
aukstā ūdenī.
Nekad
nelietojiet alkoholu pirms došanās ūdenī – ja esat reibumā,
labāk palieciet krastā!
Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku
noslīkst tieši esot alkohola reibumā! Tāpat arī atturiet savus
iereibušos draugus vai radiniekus no došanās ūdenī, paliekot
kopā ar viņiem vai dodoties prom no peldvietas.
VUGD
atgādina, ka vecākiem arī ar bērniem ir laikus jāpārrunā
tēmas, kas saistītas ar drošību pie ūdens un rīcību ārkārtas
situācijās, lai siltajā laikā atpūta pie ūdens nepārvērstos
traģēdijā.
Bērnu vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā,
ka bērni mācās no tā, kā rīkojas viņu vecāki un citi
pieaugušie – ja viņi būs neapdomīgi un pārkāps drošības
noteikumus, tad tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tas ir
pareizi.
VUGD
atgādina, ka gadījumos, ja redzat, ka cilvēks slīkst,
nekavējoties
izsauciet glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk
norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas!
